Uz organizatoriskiem sīkumiem I nākotnē paredzētu projektu izstrādei aiziet visi resursi, bet nenotiek nekas vai čiks vien iznāk. Kam tad gribas šķērdēt pēdējo? Izskatās, ka jāmaina gan tas, gan tas. Bet ko dod viena pati vēlamā izteiksme. Jāatsakās no administrēšanas un vērtēšanas pirms pamatīga reāla domāšanas un darīšanas ieguldījuma, un to izdarīt ir vieglāk nekā strīdēties un atmest atpakaļ kaut ko kā nepilnīgu, nekvalitatīvu, cenšoties radīt viltus nozīmīgumu, it kā kvalitāte tuvojas no šļakstīšanās ar dubļu ūdeni. Cilvēki par daudz runā un pārstāsta, tādējādi kļūst pavirši. Jā, skaisti noslīpētas detaļas veicina pieņemšanu, bet tāds bonuss projektam un zem tā paslēptajai aisberga daļai VAR būt, savukārt organizācijai, administrēšanai NAV jābūt, jo pāspīlējot organizāciju tā vienmēr vēršas pret pašu pasākumu, atgrūž, radošums iesprūst formu lamatās. Mums taču nevajag lai par visām varītēm realizētos formāls labums.
No visām ES fondus administrējošām iesādēm kompetentākā ir LIAA, es pat teiktu zinošāka par Ekonomikas ministriju, kas ir viņu priekšnieki. Tāpēc vairāk vajadzētu ieklausīties "darītāju" priekšlikumos, nevis "runātāju (EM)". Ekspertu vērtēšana projektos vispār ir apšaubāms pasākums - gan kompetences dēļ, gan personisku motīvu dēļ (Latvija ir maza, nozares ir kā ģimenes). Nav īsti normāli, ka nepārtraukti mainās MK noteikumi programmām, uzņēmumi nevar fokusēties uz kādiem konkrētiem ES atbalsta instrumentiem, jo nav zināmi termiņi, kad sāks pieņemt projektus, kādi būs specifiskie kritēriji u.t.t. Pālieku lielie centieni "atsijāt" projektus padara smagāku ceļu līdz ES naudai tiem, kam ir tās labās idejas, varēšana realizēt u.t.t. Ja par daudz sāk spiest uz "labajiem" uzņēmumiem, tie sāk popularizēt viedokli, ka ES fondi nekam neder un dara paši. Kam tas ir izdevīgi? Tāpēc bailēs no "nepareizas" ES naudas apguves nevajadzētu aizmirst par tiem, kam ES fondu līdzekļi dotu pozitīvu attīstības impulsu, nevis nepārtraukti "apkarot" shēmotājus. Shēmotāji būs pie jebkuriem MK noteikumiem, bet ar tiem lai nodarbojas citas kompetentas valsts iestādes - VID peimēram. Tā jau ir valsts iestāžu sadarbība. Ekonomikas vai Zemopības ministrijai ES fondu sfērā nav jāuzņemas visu valsts iestāžu funkcijas.
ES fondus vajadzētu izmantot rūpniecības attīstībai, nevis sīkiem projektiņiem, lai ražotu vajag pasaulē nezināmus un ejošus produktus. Es domāju, ka pietiek kopēt no citām valstīm, bet pašiem salikt Latvijas zinātniekus kopā un radīt ko jaunu ! Viens no varintiem varētu būt: Izsludināt konkursu uz pieņemsim šogad par farmācija tēmu "zāles pret aptaukošanos" uzvarētāji saņem 10 % no preces pārdošanas un līdzfinansējumu produkta izstrādei. Nākošgad citā jomā. Vārdu sakot es redzu latviju kā zinātniski attīstītu valsti kura ES fondus izmanto ražošanai, bet ja valsts neatbalstīs zinātniekus mums nekas nespīd !
Valsts IT projekti (I): ko iegūsim no 100 miljoniem latu? 19.04.2010. E-iesniegumus būs iespēja sūtīt daudz, bet aprēķinu par ieguvumiem nav
Eiropas fondi veselības resorā: 12 600 latu kafijas pauzēm 15.04.2009. Dažās iestādēs taupa, bet citur restorānu pakalpojumos – uzkodas ar garnelēm
Eiropas fondi izglītības resorā: ekspadomniekam Ls 21 000 14.04.2009. Oskars Balodis vairs nebūs Komunikācijas nodaļas darbinieks, bet eksperts
Eksperti ES fondu vērtēšanai(III): „pērk” ministriju kadrus 03.03.2009. Piesaistīto „ārpakalpojumu” sniedzēji – arī valsts pārvaldē strādājošie
Eksperti ES fondu vērtēšanai(II): piecus gadus nav kritēriju 02.03.2009. Dažādu ekspertu atalgojums atšķiras no 20 līdz 200 latiem par projektu
Eksperti ES fondu vērtēšanai: kāpēc 200 lati par projektu? 27.02.2009. Elektroniskās pārvaldes jomā 11 eksperti par 65 tūkstošiem vērtē 89 projektus
ES fondi: stimulēsim ekonomiku vai iestāžu kapacitāti? 09.12.2008. Godmanis kapacitātei rēķina 52 miljonus, valsts pārvaldei plānots daudz vairāk
Kā tikt pie ES fondiem: maksimālā programma pierobežā 28.03.2008. Vairākus desmitus projektu iesniegumus LIAA vēlas atstāt bez izskatīšanas
Dalibnieki