09.12.2008.
Lāsma Rozenfelde
Kā zināms, ES struktūrfondi kā ekonomikas stimulēšanas līdzeklis tiek minēti sakarā ar topošo Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un paredzamo starptautisko aizņēmumu. Daudzkārt pieminēta nepieciešamība mainīt fondu sadali, lai finansējums plašāk veicinātu uzņēmējdarbību. 2007.-2013.gada fondu plānošanas periodā, kā zināms, kopējais Latvijai paredzētais piešķīrums, neskaitot atbalstu lauksaimniecības nozarē, ir 4,53 miljardi eiro – vairāk nekā puse no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), apmēram trešdaļa no Kohēzijas fonda (KF), ap 12% no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Izdevumi sadalīti trīs darbības programmās - „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un „Infrastruktūra un pakalpojumi”.
„Administratīvajai kapacitātei” – 52,4 miljoni eiro
Ivara Godmaņa pieminētais skaitlis, konkrēti 52,4 miljoni, ir atrodams vēl citā dalījumā – pa tematiskajām asīm, kur cilvēkresursu attīstības sadaļā kā viens no pieciem pasākumiem minēts „Administratīvā kapacitāte”, ietverot ESF līdzekļus gan valsts, gan reģionālajam un vietējam līmenim.
11,5 miljoni eiro paredzēti Valsts kancelejai, lai uzlabotu politikas plānošanas, ieviešanas un ietekmes novērtēšanas kvalitāti – ar ES fondu līdzekļiem plānots apmaksāt publiskās pārvaldes darbinieku apmācības, metodisko materiālu izstrādi un publicēšanu, pieredzes apmaiņas pasākumus valsts tiešās pārvaldes darbiniekiem, seminārus un konferences un citus pasākumus. Par 8,8 miljoniem eiro Valsts kancelejā paredzēts „attīstīt publiskās pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmu”, kas ietvers apmācības, attīstības plāna izstrādi, datu bāzes izstrādi un uzturēšanu, un atkal pieredzes apmaiņas pasākumus, pētījumus, seminārus, konferences.
4,3 miljoni eiro savukārt paredzēti ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem, Valsts kancelejai un plānošanas reģioniem politikas pētījumu veikšanai, lai to rezultātā izstrādātu vai pilnveidotu politikas plānošanas sistēmu un konkrētu rīcībpolitiku, dokumentus vai normatīvos aktus. Katrs no šiem projektiem izmaksās vismaz 20 tūkstošus latu, bet maksimālais pieļaujamo izmaksu apjoms ir 50 tūkstoši latu.
Taču tas nebūt nav viss, kas attiecas uz finansējumu valsts pārvaldei.
„Tehniskajai palīdzībai” – 113,6 miljoni eiro
Premjera izteikumus KNL lūdza skaidrot viņa preses sekretāram Edgaram Vaikulim, kura atbilde gan radīja šaubas, par kādām summām runājis premjers, jo pēc E.Vaikuļa teiktā premjers ar kapacitātes celšanu ir domājis tehniskās palīdzības līdzekļus. Šie līdzekļi ir plānoti ne vairs vienā, bet visos trijos fondos, un tie ietver lielākas summas nekā augšminētās. Līdzekļi tehniskajai palīdzībai paredz administratīvo spēju stiprināšanu tajās iestādēs, kas īsteno ES fondu apgūšanu, ko nereti dzird saucam par pārmērīgi birokratizētu.
Kopumā tehniskajai palīdzībai – tai skaitā darbinieku algām, piemaksām, mācībām, semināriem un konferencēm, publicitātes pasākumiem, pētījumiem, stratēģiju izstrādei, telpu īrei un transportam – plānoti 113,6 miljoni eiro, neskaitot valsts līdzfinansējumu. Klāt vēl būtu skaitāmi arī Eiropas Lauksaimniecības fondā tehniskajai palīdzībai plānotie 55,5 miljoni eiro.
Darba inspekcijai un nodarbinātības aģentūrai – 7,5 miljoni eiro
Pētot ES fondu aktivitātes, ir redzams, ka ar valsts iestāžu kapacitāti saistīts finansējums atrodams arī vēl citās sadaļās. Atsevišķa aktivitāte paredzēta tieši kapacitātes stiprināšanai darba tirgus institūcijām – darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu uzraudzības pilnveidošanai ieplānotos 4,11 miljonus eiro paredzēts tērēt specializētu pētījumu veikšanai, stratēģisko dokumentu izstrādei, sabiedrības informēšanas pasākumiem un „sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanai labās prakses pārņemšanai”, tai skaitā starptautiskās pieredzes apgūšanai. Šo naudu Valsts darba inspekcija jau ir sākusi apgūt – SIA „Hauska & Partner” par 20,7 tūkstošiem latu veiks divu komunikācijas auditu veikšanu un divu sabiedrības informēšanas stratēģiju izstrādi. Jau novembrī tika sarīkota starptautiska konference „Darba kvalitāte – dzīves kvalitāte”, un viesnīca „Islande Hotel” par 5675 latiem nodrošināja telpu nomu, interneta pieslēgumu, tehnikas nomu, tulkošanas un atskaņošanas iekārtu nomu un kafijas pauzes.
Savukārt ar Rīgas Tūrisma aģentūru Valsts darba inspekcija nolēma slēgt līgumu par ceļojumu aģentūru un līdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2013.gada beigām – līguma, kas ietvers aviobiļešu rezervēšanu un piegādi, viesnīcu rezervēšana, vīzu izgatavošanu, apdrošināšanu un citus pakalpojumus, kopējā summa sasniedz līdz 50 tūkstošus latu. Bet „Sonex Technologies Latvia” par 13 tūkstošiem latu inspekcijai iznomās materiāltehniskos līdzekļus un aprīkojumu, proti, trīs datorus ar programmatūru, monitoru, skeneri, divus printerus un kopētāju.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra par 3,38 miljoniem eiro plāno īstenot „sociālo mārketingu, konsultācijas un izglītojošus seminārus darba devējiem, pilnveidotas darba metodes” un citas lietas. Par 43,3 tūkstošiem latu ES fondu finansējuma SIA „Projektu un kvalitātes vadība” veiks karjeras pakalpojumu konsultāciju pilnveides etalonmērījumu. SIA „Reklāmas aģentūra „ALFA CENTRS”” vajadzēs 173 tūkstošus latu, lai rīkotu informatīvus seminārus un konferences, kā arī nodrošinātu dalību izstādēs. Vēl par konkrētās ES fondu aktivitātes un citu programmu līdzekļiem tiks finansēti arī ceļojumu aģentūras pakalpojumi Nodarbinātības valsts aģentūras vajadzībām – šos pakalpojumus par 85 tūkstošiem latu nodrošinās SIA „Averoja”.
Izglītības un veselības aģentūrām un Labklājības ministrijai – 20,1 miljons eiro
Zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas „visaptverošai ārējai izvērtēšanai un administratīvās kapacitātes stiprināšanai” Valsts izglītības attīstības aģentūra saņems 1,53 miljonus eiro. Izglītības inovācijas fonds saņems 3 miljonus eiro lielu atbalstu izglītības pētījumiem. Valsts izglītības attīstības aģentūra saņems arī 8 miljonus eiro apakšaktivitātes „Par izglītības un mūžizglītības politiku atbildīgo institūciju rīcībspējas un sadarbības stiprināšana” ietvaros un šo naudu varēs tērēt arī izglītības vadības kapacitātes stiprināšanai, tai skaitā apmācībām un pieredzes pārņemšanai.
1,32 miljoni eiro ir paredzēti tam, lai Labklājības ministrija varētu paaugstināt „dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju kompetences līmeni”, kā arī sabiedrības izpratnes un informētības līmeni – praksē par šiem līdzekļiem plānots apmaksāt, piemēram, sociālās reklāmas, seminārus, akcijas, video, audio materiālus, diskusijas, rakstus, televīzijas un radio raidījumus, tāpat tiks rīkoti arī semināri un izglītojoši pasākumi un veikts pētījums. Savukārt veselību darbā uzlabos, veicot pētījumus un aptaujas – paredzēts, ka tas nodrošinās iespēju ne tikai analizēt pašreizējo situāciju un sagatavot prognozes turpmākajiem gadiem, bet arī izstrādāt jaunas vadlīnijas un programmas, lai uzlabotu darbaspēka veselības stāvokli. „Sabiedrības veselības aģentūrai”, piesaistot sadarbības partnerus, pētījumu un aptauju veikšanai ieplānoti 7 miljoni eiro.
Vai krīzes apstākļos līdzekļi nav jāpārdala?
Nosauktie piemēri vēl nav visi iespējamie gadījumi, kad ES fondu finansējums plānots šāda veida pasākumiem, kas daudzos gadījumos pārklājas ar valsts iestāžu līdzšinējiem uzdevumiem, kas pildīti par valsts budžeta naudu. Kopsumma pārsniedz pusotru simtu miljonu eiro.
Protams, daļa no šiem projektiem vismaz pēc būtības, ja ne pēc finansējuma apmēra ir nepieciešami. Daļu no šīs naudas „apgūst” uzņēmēji, taču nez vai to no tautsaimniecības viedokļa var uzskatīt par efektīvāko ekonomikas „sildīšanu”. Savukārt no valsts budžeta taupības un lietderības viedokļa šie izdevumi liek izvirzīt vairākus jautājumus. Cik pārdomāti tiek piešķirta nauda, ja iestādes, kas atkal plāno stiprināt savas darbaspējas, jau līdz šim ir saņēmušas līdzekļus ja ne tiem pašiem, tad līdzīgiem mērķiem, bet nav ne tuvu atrisinājušas problēmas, kas ir, piemēram, izglītības un veselības nozarēs? Cik liels pamats organizēt apmācības, seminārus un konferences valsts pārvaldes darbiniekiem, ja nav zināms, cik no viņiem jau tuvāko mēnešu laikā var tikt atbrīvoti no darba štatu samazināšanas dēļ? Vai ekonomiskās krīzes kontekstā visas šīs aktivitātes ir tās, kas Latvijas veiksmīgai un ilgtspējīgai attīstībai ir visvairāk vajadzīgas? Protams, eksistē zināmi ierobežojumi ES fondu naudas pārstrukturēšanā – no ESF līdzekļiem nevar ne dot uzņēmējiem eksporta kredīta garantijas, ne arī stimulēt ceļu būvi, jo šādus pasākumus paredz abi pārējie ES fondi. Taču, piemēram, varbūt var daļu līdzekļu piešķirt papildus zinātniskajām institūcijām un augstskolām? Varbūt piešķirt nozaru asociācijām un darba devējiem darbinieku kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai?
Jo ES fondu piešķīruma sadalījums starp tematiskajām asīm liecina, ka tiešai palīdzībai uzņēmējiem ir atvēlēti tikai 16% no visa ES fondu finansējuma jeb 711 miljoni eiro – inovācijām paredzēti 203 miljoni eiro, konkurētspējas veicināšanai ieplānots 101 miljons eiro, finanšu pasākumiem piešķirti 170 miljoni eiro un zinātnei, pētniecībai un attīstībai paredzēti 238 miljoni eiro.
ES fondu Vadošās iestādes preses sekretāre Lita Kokale skaidro, ka Latvijas procentuālais piešķīrums no ESF, salīdzinot ar citām valstīm, jau šobrīd ir neliels un būtu neiespējami to pārnest uz citiem fondiem, tāpat Latvija nevarētu mainīt arī kopējo ERAF un KF finansējumu. Taču pārstrukturēšanu būtu iespējams veikt darbības programmu ietvaros, mainot finansējumu aktivitātēm vai pat atsevišķas aktivitātes likvidējot. Tam gan Latvijai vajadzētu saņemt Eiropas Komisijas akceptu, bet L.Kokale atklāj, ka pasaules finanšu krīzes un ekonomisko problēmu kontekstā grozījumu veikšana kļuvusi ātrāka nekā iepriekš. „Eiropas Komisija šobrīd diezgan liberāli skatās uz dalībvalstu centieniem kaut ko mainīt, pielāgot, lai vairāk atbalstītu ražošanu, eksportu. Tā kā iespējamība, ka tiek veiktas izmaiņas, ir lielāka nekā pirms pusgada,” skaidro L.Kokale.
Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājums
Darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājums
Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājums
