Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.11.2020.
 
Kamēr šonedēļ valdošās koalīcijas un vadības darba kārtībā ir izmaiņas Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas optimizācijai, samazinot aģentūru skaitu, līdzās fondu „apgūšanas” formai ne mazāk svarīgs ir arī saturs – kam, kā un kāpēc piešķir finansējumu. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) vairākkārt uzklausījusi uzņēmēju iebildes pret iesniegto projektu vērtēšanas sistēmu, tomēr šķiet, ka pagaidām valsts un biznesa viedokļi par šo jautājumu paliek atšķirīgi un bez kompromisa.
LīgaD    17:34  |  07.07.2009.

Uz organizatoriskiem sīkumiem I nākotnē paredzētu projektu izstrādei aiziet visi resursi, bet nenotiek nekas vai čiks vien iznāk. Kam tad gribas šķērdēt pēdējo? Izskatās, ka jāmaina gan tas, gan tas. Bet ko dod viena pati vēlamā izteiksme. Jāatsakās no administrēšanas un vērtēšanas pirms pamatīga reāla domāšanas un darīšanas ieguldījuma, un to izdarīt ir vieglāk nekā strīdēties un atmest atpakaļ kaut ko kā nepilnīgu, nekvalitatīvu, cenšoties radīt viltus nozīmīgumu, it kā kvalitāte tuvojas no šļakstīšanās ar dubļu ūdeni. Cilvēki par daudz runā un pārstāsta, tādējādi kļūst pavirši. Jā, skaisti noslīpētas detaļas veicina pieņemšanu, bet tāds bonuss projektam un zem tā paslēptajai aisberga daļai VAR būt, savukārt organizācijai, administrēšanai NAV jābūt, jo pāspīlējot organizāciju tā vienmēr vēršas pret pašu pasākumu, atgrūž, radošums iesprūst formu lamatās. Mums taču nevajag lai par visām varītēm realizētos formāls labums. 

Projektu vadītāj  artursm@apollo.lv  23:19  |  07.07.2009.

No visām ES fondus administrējošām iesādēm kompetentākā ir LIAA, es pat teiktu zinošāka par Ekonomikas ministriju, kas ir viņu priekšnieki. Tāpēc vairāk vajadzētu ieklausīties "darītāju" priekšlikumos, nevis "runātāju (EM)". Ekspertu vērtēšana projektos vispār ir apšaubāms pasākums - gan kompetences dēļ, gan personisku motīvu dēļ (Latvija ir maza, nozares ir kā ģimenes). Nav īsti normāli, ka nepārtraukti mainās MK noteikumi programmām, uzņēmumi nevar fokusēties uz kādiem konkrētiem ES atbalsta instrumentiem, jo nav zināmi termiņi, kad sāks pieņemt projektus, kādi būs specifiskie kritēriji u.t.t. Pālieku lielie centieni "atsijāt" projektus padara smagāku ceļu līdz ES naudai tiem, kam ir tās labās idejas, varēšana realizēt u.t.t. Ja par daudz sāk spiest uz "labajiem" uzņēmumiem, tie sāk popularizēt viedokli, ka ES fondi nekam neder un dara paši. Kam tas ir izdevīgi? Tāpēc bailēs no "nepareizas" ES naudas apguves nevajadzētu aizmirst par tiem, kam ES fondu līdzekļi dotu pozitīvu attīstības impulsu, nevis nepārtraukti "apkarot" shēmotājus. Shēmotāji būs pie jebkuriem MK noteikumiem, bet ar tiem lai nodarbojas citas kompetentas valsts iestādes - VID peimēram. Tā jau ir valsts iestāžu sadarbība. Ekonomikas vai Zemopības ministrijai ES fondu sfērā nav jāuzņemas visu valsts iestāžu funkcijas. 

Jānis S.  notarious@inbox.lv  12:54  |  14.07.2009.

ES fondus vajadzētu izmantot rūpniecības attīstībai, nevis sīkiem projektiņiem, lai ražotu vajag pasaulē nezināmus un ejošus produktus. Es domāju, ka pietiek kopēt no citām valstīm, bet pašiem salikt Latvijas zinātniekus kopā un radīt ko jaunu ! Viens no varintiem varētu būt: Izsludināt konkursu uz pieņemsim šogad par farmācija tēmu "zāles pret aptaukošanos" uzvarētāji saņem 10 % no preces pārdošanas un līdzfinansējumu produkta izstrādei. Nākošgad citā jomā. Vārdu sakot es redzu latviju kā zinātniski attīstītu valsti kura ES fondus izmanto ražošanai, bet ja valsts neatbalstīs zinātniekus mums nekas nespīd ! 

ulds  w_2@inbox.lv  09:52  |  24.07.2009.

LIAA ir tādi paši izglītoti tukšpauri, kā EM. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
ES struktūrfondi  

     Kas notiek ar ES fondu 2007.-2013.gadam apguvi?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: