Prasa pieredzi rīcībpolitikas izstrādē vai politikas pētījumos

KNL iepriekš jau aprakstīja Sabiedrības integrācijas fonda pagājušā gada rudenī rīkoto iepirkumu par ekspertu atlasi, kurā par 100 tūkstošu latu kopējo līguma summu tika noslēgti 54 līgumi. Eksperti tika piesaistīti projektu vērtēšanai gan apakšaktivitātē „Politikas pētījumu veikšana”, gan „Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana”, gan „Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”, gan divām ar atbalstu nevalstiskajām organizācijām saistītām apakšaktivitātēm.

Ekspertiem noteiktās kvalifikācijas prasības gan ir tādas, kam būtu jābūt tieši valsts pārvaldes darbiniekiem. Piemēram, lai vērtētu projektu iesniegumus apakšaktivitātes „Politikas pētījumu veikšana” ietvaros, ekspertam prasīta gan trīs gadu pieredze valsts pārvaldes, pašvaldību vai ES struktūrfondu atbalsta jomā, gan pieredze vai zināšanas ES finansēto projektu sagatavošanā, īstenošanā, pārraudzībā un/vai vērtēšanā, gan pieredze vai zināšanas rīcībpolitikas, tas ir, stratēģisko dokumentu izstrādē vai politikas pētījumu veikšanā. Arī citu aktivitāšu projektu vērtēšanai vajadzīga iepriekšēja pieredze vai zināšanas ES projektu jomā un, piemēram, pieredze vai zināšanas par kvalitātes jomas jautājumiem, kas saistīti ar publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu.

Rezultātā daļa no piesaistītajiem ekspertiem ir iepriekš strādājuši vai arī joprojām strādā valsts pārvaldē - piemēram, Līga Kalvāne ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras ES teritoriālās sadarbības programmu biroja projektu vadītāja, Kristīne Mennika ir Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta vecākā referente, bet Velta Feodorova ir Ekonomikas ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktore.

„Darbinieki jau strādā ar 100% slodzi”

„Fondā pilnīgi noteikti nav tādu ekspertu,” apgalvo Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Stalidzāne, vaicāta par iespējām izvērtēt iesniegtos projektus bez ekspertu piesaistes. Viņa norāda, ka Projektu konkursu nodaļa nodarbojas ar konkursu izsludināšanu, konsultēšanu, izvērtēšanu un līgumu slēgšanu, savukārt Struktūrfondu uzraudzības nodaļa uzrauga projektu īstenošanu – gan saturisko, gan finansiālo pusi. „Mums, protams, darbinieki ir kompetenti šī procesa nodrošināšanā, bet nevar būt speciālisti visās nozarēs,” saka I.Stalidzāne. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 60 fonda darbinieku lokā nav arī tādu speciālistu, kas varētu vērtēt projektus apakšaktivitātē „Politikas pētījumu veikšana”. Valsts pārvaldes iestāžu darbinieku piedalīšanās citu iestāžu rīkotajos iepirkumos, protams, notiek arī citos gadījumos. V.Feodorova stāsta, ka, lai gan pati līdz šim ES fondu projektus vēl nav vērtējusi, citi Ekonomikas ministrijas darbinieki vērtēšanās piedalās, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. „Es neesmu vienīgā, tas ir skaidrs. Bet es esmu tā, kas vēl to nav darījusi,” viņa saka.

I.Stalidzāne norāda, ka fondam nav nekāda pamata uzlikt par pienākumu ministrijām deleģēt darbiniekus, kas savā darba laikā veiktu vērtēšanu, lai par to nebūtu papildus jāmaksā. „Piekrītu, ka iespēju robežās ir jāizmanto šis resurss. Bet, ja darbiniekam būs vairāk pienākumu, manuprāt, darbs būs nekvalitatīvāks,” viņa uzskata. „Es domāju, ka par to diskusija varētu būt, ņemot vērā šībrīža situāciju. Bet eksperts jau strādā ne savā darba laikā, to dara ārpus darba laika,” uzskata V.Feodorova. Arī L.Kalvāne uzsver, ka projekti ir jāvērtē pa vakariem un nedēļas nogalēs. „Esošiem darbiniekiem uzdot vērtēšanu būtu neiespējami, jo viņi jau strādā ar 100% slodzi,” viņa apgalvo. L.Kalvāne uzskata, ka esošo resursu ietvaros – nepieņemot darbā papildus darbiniekus – sistēmu mainīt „nav īsti iespējams”.
 
Ja nebūtu taupības režīma, maksātu ar prēmijām

Savukārt Satiksmes ministrija (SM) iet vēl tālāk un iepērk pakalpojumus ne tikai no valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), kur ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, bet arī no ministrijas darbinieces. Lai izvērtētu projektu iesniegumus un noslēgto vienošanos grozījumus apakšaktivitātes „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” pirmās atlases ietvaros, SM ir piesaistījusi trīs ekspertus – Alvi Puķīti, Aigaru Puķīti un Zandu Jaunsproģi, kura ir SM Ceļu stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente.

„Es startēju kā fiziska persona, nevis kā ministrijas darbiniece. Nebija prasīta amata vieta, bet izglītība un pieredze,” par piedalīšanos iepirkumā stāsta Z.Jaunsproģe. Ekspertiem tika prasīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs transportbūvēs, pieredze satiksmes drošības projektu izvērtēšanas jomā un autoceļu būvniecības normatīvo aktu un standartu pārzināšana, turklāt ekspertam pēdējo trīs gadu laikā bija jābūt izvērtējušam vismaz trīs apakšaktivitātē „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” paredzētajam transporta infrastruktūras projektam „līdzīga veida un sarežģītības pakāpes projektus”.

„Mēs izvirzījām prasības diezgan augstas, jo viņu lēmums ir noteicošais ES fondu sadalē,” atzīst SM valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs. Viņš apgalvo, ka Latvijā ir ļoti maz cilvēku ar šādu projektu vērtēšanai nepieciešamo kvalifikāciju. „Mums ir divi cilvēki ministrijā, un CSDD ir četri cilvēki,” stāsta A.Židkovs. Z.Jaunsproģe gan atklāj, ka līdzīga aktivitāte ar divām atlases kārtām bija arī iepriekšējā ES fondu periodā, un tad viņa projektu iesniegumus vērtēja uz rīkojuma pamata esošo darba pienākumu ietvaros. A.Židkovs skaidro, ka iepriekšējā periodā darbiniecei par šo darbu papildus piemaksāts ar prēmijām, un arī šobrīd, ja vien taupības režīma dēļ prēmijas nebūtu nogrieztas, „mēs, protams, neveiktu iepirkumu, bet maksātu prēmijas”.

Lai gan iepirkumā kopējā līgumcena katram ekspertam uzrādīta 10 073 latus liela, reāli eksperti saņems mazāku summu. Kā skaidro A.Židkovs, iepirkumā ministrija ir orientējusies uz lielāku projektu skaitu, bet faktiski katram no trim ekspertiem varētu būt jāizvērtē ap 80 projekti, par katru saņemot ap 30 latus jeb kopumā ap divarpus tūkstošus latu. „Viņu mēs knapi pierunājām,” par Z.Jaunsproģes piedalīšanos apgalvo A.Židkovs, norādot, ka viņai nācies vērtēt arī atvaļinājuma laikā un nedēļas nogalēs. Viņš uzskata, ka tas, ka ministrijas darbinieki vērtēja savas kolēģes piedāvājumu iepirkumā, „ir zināms interešu konflikts”, bet ministrijai neesot bijis citas izvēles. „Aizliegts tas īsti nav,” saka A.Židkovs.

Jāatgādina, ka ES fondu administrēšanas sistēmas mainīšana pēdējos mēnešos ir viens no punktiem gan premjera amata kandidātu plānos, gan privātā sektora un valdības sarunās. Atliek vien uzturēt jautājumu jaunās valdības plānu kontekstā - vai šīs sistēmas optimizēšana neatklātu iespējas efektivizēt arī projektu vērtēšanu.

Prasības ekspertiem Sabiedrības integrācijas fonda iepirkumā

Paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā par Sabiedrības integrācijas fonda iepirkumu „Ekspertu atlase projektu iesniegumu vērtēšanai Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5. prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” apakšaktivitāšu ietvaros”

Satiksmes ministrijas rīkotās cenu aptaujas instrukcija un tās pielikumi

Paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā par Satiksmes ministrijas iepirkumu „Ekspertu pakalpojumi projektu iesniegumu vērtēšanai un noslēgto vienošanos grozījumu izvērtēšanai Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.3.1.apakšaktivitātes „Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas” pirmās atlases ietvaros”