15.04.2009.
Lāsma Rozenfelde
Groziņi ar garnelēm un kanapē ar lasi
Marta beigās Veselības ministrija (VM) realizējusi iepirkumu ar termiņu līdz nākamā gada 31.decembrim, paredzot „atspirdzinājumus” aptuveni 60 pasākumos ar vidējo dalībnieku skaitu ap 40 cilvēkiem un šim apjomam restorānu pakalpojumiem nosakot līgumcenu 12,6 tūkstoši latu bez PVN. Statistiski rēķinot, vidēji – nedaudz vairāk kā pieci lati vienam cilvēkam. VM Preses centrā gan uzsver, ka 12,6 tūkstoši ir ieplānotā maksimālā robeža, bet ministrija maksās tikai par reāli iztērēto, līdz ar to izdevumi beigās varētu būt arī mazāki.
Atspirdzinājumu nodrošināšana dažādos pasākumos ir izplatīta prakse, taču tā izpildījums mēdz būt dažāds. VM noslēgtais līgums bez kafijas, ūdens un sulām paredz nodrošināt dažāda veida saldos un sāļos cepumus, sāļos groziņus ar sēnēm un garnelēm, un kanapē ar kūpinātu šķinķi, vistu un lasi. „Semināros nepieciešamais pasūtījuma sortiments atkarīgs no dalībnieku skaita un tiek iepirktas tikai atsevišķas no uzskaitītajām pozīcijām. Tas nozīmē, ka pirms katra semināra tiek veikts konkrēts pasūtījums atbilstoši paredzamajam dalībnieku skaitam, viss sortiments nebūs katrā no semināriem,” stāsta Preses centra pārstāve Ieva Gaigala. VM gan nepaskaidro, kā tika izveidots konkrēto uzkodu saraksts, proti, kāpēc ir vajadzīgi tieši groziņi ar garnelēm vai kanapē ar lasi.
Viens pretendents un citas alternatīvas
VM restorānu pakalpojumus nodrošinās firma „Nīke E”, ar ko VM arī iepriekš ir bijusi sadarbība. Lai gan VM nosūtīja pieteikuma dokumentus vēl trim potenciālajiem pretendentiem un divi pieteikuma dokumentus pieprasīja paši, piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kas arī uzvarēja. VM skaidrojums šādai neieinteresētībai – nekonkrētība par summu, par kādu ēdinātāja pakalpojumi tiks lūgti, jo šobrīd nav noteikts semināru skaits. „No firmu skatupunkta nav saredzama konkrētā peļņa,” saka I.Gaigala.
Restorānu pakalpojumi tiks finansēti nevis no valsts budžeta līdzekļiem, bet no ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem. VM uzsver, ka par valsts budžeta līdzekļiem rīkotajos pasākumos nekādas uzkodas un dzērieni netiek iepirkti, savukārt tehniskās palīdzības līdzekļus „nedrīkst izlietot citiem mērķiem, kā tikai noteikumos noteiktajiem”. Tā ir tiesa – tehniskās palīdzības nauda paredzēta tieši ar ES fondu apgūšanu saistītajām valsts institūcijām un tā jāizmanto fondu administrēšanai, izvērtēšanai, uzraudzībai, informatīvajiem un publicitātes pasākumiem un citām darbībām. Starp attiecināmajām izmaksām ir arī ar attiecīgo ES fondu saistīto mācību, semināru un konferenču organizēšanas un dalības izdevumi, tāpat kā informatīvo un publicitātes pasākumu plānošanas un īstenošanas uzdevumi, bet nav tā, ka šo naudu nav iespējas tērēt nekam citam kā uzkodām – tā vietā varētu kaut vai palielināt pasākumu dalībnieku skaitu vai sarīkot papildus pasākumus potenciāliem struktūrfondu saņēmējiem.
Citi tērē mazāk vai netērē nemaz
Daļā ministriju, piemēram, Vides un Satiksmes ministrijā, tehniskās palīdzības līdzekļi uzkodu un dzērienu iepirkumiem ne šajā, ne pagājušajos gados nav tērēti. Taču VM nav vienīgā ministrija, kas par ES fondu naudu iepērk uzkodas; tā tikai uz citu fona izceļas ar izdevumu lielumu.
Labklājības ministrija (LM) visā pagājušā gada laikā kafijas pauzēm izlietoja 310 latus tehniskās palīdzības līdzekļu, un, tā kā kopumā semināros piedalījās 73 cilvēki, viena cilvēka „atspirdzināšana” izmaksāja 4,25 latus. Tas ir mazāk nekā maksimālajos VM plānos, turklāt LM šogad restorānu pakalpojumus semināru un konferenču vajadzībām no tehniskās palīdzības nav apmaksājusi un informē, ka šādi pasākumi vairs netiek plānoti. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) stāsta, ka uzkodas informatīvo pasākumu dalībniekiem netiek piedāvātas, ja pasākuma ilgums ir divas stundas vai mazāk. Arī VM norāda, ka sanāksmēs, kas ilgs ap divām stundām, tiks nodrošināts tikai ūdens. Tomēr RAPLM izmaksas ir zemākas arī gadījumos, kad uzkodas tiek nodrošinātas, – aprīlī notikušajā mācību seminārā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, kas ilga visu dienu, 20 dalībniekiem tika nodrošinātas divas kafijas pauzes ar uzkodām, katra no tām izmaksāja 3 latus vidēji vienam dalībniekam. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) kafijas pauzes tiek paredzētas tad, ja semināra ilgums pārsniedz nevis divas, bet četras stundas. Šogad LIAA jau noorganizējusi divus seminārus, kuros kafijas pauzes organizēšanas izdevumi bija 2,47 lati un 3,05 lati uz vienu dalībnieku, šobrīd ieplānotajos semināros aprīlī vidējas ēdināšanas izmaksas uz dalībnieku būs 3,5 lati.
Valsts iestādes uzkodas un dzērienus iepērk no dažādiem uzņēmumiem, un atšķiras arī cenas. Dažās pozīcijās, piemēram, par minerālūdeni, kafiju un tēju, Veselības ministrijas iepirkums ir lētāks, savukārt vairākas uzkodas gan paredzamas dārgākas. Piemēram, ja citviet iepērk sviestmaizes ar lasi par 29 santīmiem, speķa un siera pīrādziņus par 15 santīmiem, VM tik lētas uzkodas neparedz, sāļo groziņu cenas būs no 33 līdz 37 santīmiem, bet kanapē cenas – līdz pat 66 santīmiem (visas cenas bez PVN). Tādējādi VM izvēlētais pakalpojumu piegādātājs nav absolūti dārgākais, taču vairāki izvēlētie pakalpojumi gan. Noteikumi to atļauj, un pret struktūrfondu miljoniem šīs ir relatīvi niecīgas summas. Tomēr tā vēl nav atbilde uz jautājumu, vai tūkstošu latu izdevumi par uzkodām ar garnelēm un lasi ir lietderīgākais veids, kā ekonomiskās krīzes laikā tērēt ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļus.
Veselības ministrijas iepirkto pakalpojumu cenas
