Līdz šim lielāko uzmanību medijos izpelnījušies pāris savdabīgi projekti programmā „Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmās teritorijās” – par profesionālās apskaņošanas tehnikas iegādi Indras pagastā un diožu ekrānu ar vadības sistēmu iegādi Šķeltovas pagastā.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jūnija vidū paziņoja, ka šos līgumus lauzusi, pamatojoties uz nepatiesas informācijas sniegšanu. Tomēr dažādi viedokļi ir par daudz plašāku projektu skaitu.

Projektus noraida informācijas trūkuma dēļ

LIAA administrētajā uzņēmējiem pieejamajā aktivitātē „Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” aizvadītajā ziemā iesniedza 291 projektu, taču 157 no tiem noraidīja, un arī pozitīvajiem novērtējumiem pievienoti papildus nosacījumi. Noraidījumi nav finansējuma trūkuma dēļ – lielā uzņēmēju aktivitāte bija iemesls trīskāršot sākotnējo finansējumu 11 miljonu latu apjomā. Noraidījumu pamatojums bija nepietiekama projektu pieteicēju iesniegtā informācija. Arī īpaši atbalstāmo teritoriju programmā pirmajā atlases kārtā noraidīja 125 no iesniegtajiem 274 projektiem.

Kāds uzņēmējs, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, nevēloties „nedz kļūt populārs, nedz arī iemantot naidu no LIAA puses”, uzskata, ka vērtēšanas kritēriji ir pārāk stingri un birokrātiski, bet daži – arī nesaprotami formulēti, tai pat laikā nevērtējot projektu pēc būtības. „Uzskatu, ka tāda situācija nevar būt, ka puse uzņēmēju ir galīgie „dunduki”, ka viņi nesaprot, ko viņi raksta, nemāk izlasīt Ministru kabineta (MK) noteikumus un uzrakstīt projektu,” - arī biznesa konsultants Edgars Zeberliņš, kura uzņēmums SIA „Financias” kopš 2004.gada raksta ES fondu projektus, aicina vērtēt, vai vaina ir uzņēmējos, vai arī ekonomiskās krīzes apstākļos noraida labus uzņēmēju projektus, kuros ieguldīts laiks un nauda, pamatojoties uz nebūtiskām neatbilstībām, ko varētu ātri novērst.

„Ja jūs redzētu ekspertu slēdzienu, tad gandrīz nevienā nav, ka projekts ir slikts. Atslēgas vārds ir – nepietiek informācijas,” intervijā KNL atzina LIAA direktors Andris Ozols. Vai tas neliecina, ka projektu atlases sistēmā ir nepilnības, vēl jo vairāk tāpēc, ka līdztekus daudzajiem noraidījumiem caur vērtēšanas „sietu” izgāja nu jau folklorizējušies projekti par skaņu un gaismas tehniku Latgales pagastos?

Uzņēmēji un LIAA grib komunikāciju, ministrijas nepiekrīt

Abas iesaistītās puses piekrīt, ka pirms lēmuma pieņemšanas par projektu būtu jāpaplašina komunikācijas iespējas – tas varētu novērst gan iepriekšminēto situāciju, kad projektus noraida informācijas trūkuma dēļ, gan gadījumus, kad projekta iesniedzējs un vērtētājs atšķirīgi interpretē prasības vai iesniegumā uzrakstīto. Iepriekšējā ES fondu periodā rakstiska komunikācija ar projekta iesniedzēju līdz lēmuma pieņemšanai bija atļauta, taču tagad tā ir aizstāta ar iespēju apstiprināt projektu ar nosacījumu, un ES fondu vadības likums nosaka, ka projekts pēc iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai nav precizējams.

Attiecībā uz jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes apakšaktivitāti, kur visus projektus apstiprināja ar papildus nosacījumu, no vienas puses, varētu priecāties, ka ir dota iespēja papildinājumiem. Tomēr šeit iespējas ir ļoti ierobežotas – piemēram, ir atļauts precizēt projekta iesnieguma izmaksu tāmi tad, ja ir pieļautas aritmētiskas aprēķinu kļūdas. Savukārt citus jautājumus nevar risināt – piemēram, kvalitātes kritēriju vērtējumu pēc informācijas iesniegšanas nedrīkst mainīt. Diskutabli ir arī tas, ka projekta iesniegumā uzņēmējam ir jāpierāda plānoto izdevumu ekonomiskais pamatojums, bet LIAA materiālos vērtētājiem teikts, ka iesniedzēju norādīto pamatojumu „iespēju robežās pārbauda, izmantojot internetā pieejamo informāciju par līdzīgiem piedāvājumiem”. Tas paver visai plašas interpretācijas iespējas vērtētājam.

Minētais anonīmais uzņēmējs, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, KNL atzina, ka viņa projekts tika noraidīts arī ar atrunām par nepietiekami ekonomiski pamatotām izmaksām. „Mēs būtu gatavi diskusijai par jebkuras no pozīcijām nepieciešamību un pamatotību,” viņš uzsvēra. Taču šāda diskusija šobrīd nav atļauta. E.Zeberliņš stāsta, ka ar LIAA ir iespējamas konsultācijas, taču nevienam nav nekāda atbildība, ja vēlāk projektu vērtētāji konkrēto punktu interpretē citādi. A.Ozols to gan negrasās mainīt un uzsver, ka LIAA drīkst tikai skaidrot savas procedūras, nevis atbildēt par kvalitatīvo vērtēšanu. Taču viņš uzskata, ka būtu jāļauj LIAA uzdot jautājumu un lūgt skaidrojumu projektu iesniedzējam. Tomēr neizskatās, ka diskusijas, jautājumus un skaidrojumus atļaus – kad KNL vaicāja Ekonomikas ministrijā, vai tā piekrīt izmaiņām, ministrija vien nocitēja pastāvošo kārtību, savukārt Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Aleksandrs Antonovs norādīja, ka FM neredz jēgu mainīt komunicēšanas iespējas atpakaļ uz iepriekšējo versiju un gadījumā, ja uzņēmēja projekts nav saprotams, viņš to var iesniegt aktivitātes otrajā kārtā.

Vai vispirms vērtēt ideju?

Citādas izmaiņas varētu būt, ja sākotnēji vērtētu projekta ideju, nevis administratīvu prasību izpildi, un tikai tad, kad izturēts konkurss par ideju, būtu jāsniedz informācija par projekta detaļām, tai skaitā finansiālajām. Šāda sistēma darbojas Eiropas 7. Ietvara programmā, kas nav saistīta ar ES fondiem, taču piedāvā līdzekļus pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.
„Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu atlases kritēriju izvērtējumā”, kas 2006.gadā tapis Latvijā, norādīts uz līdzīgu vērtēšanas sistēmu arī ES fondu apguvē Īrijā – vispirms tiek veikta projektu ideju atlase un tālākajos posmos tiek vērtēti tikai tie projekti, kuru idejas ir apstiprinātas, tādā veidā samazinot izmaksas un resursus gan no projektu iesniedzēju, gan vērtētāju un administrētāju viedokļa. Tiesa gan, iespēja līdzīgi pārveidot arī Latvijas ES fondu vērtēšanas sistēmu tajā nav apskatīta.

Šādām izmaiņām atbalstu KNL pauda vairāki ES fondu projektu iesniedzēji, taču valsts iestādēs tām nepiekrīt. A.Ozols norāda, ka aģentūras vērtētais projektu apjoms pusotra gada laikā ir 1700 projekti un ir naivi domāt, ka tādu projektu skaitu varētu kvalitatīvi savstarpēji salīdzināt. Turklāt viņš prognozē, ka gadījumā, ja iesniegumu sagatavošanā būtu jāiegulda mazāk resursu, cilvēki pamēģināšanas nolūkā iesniegtu daudz vairāk projektu.
Arī A.Antonovs stāsta, ka vadošā iestāde vērtēšanas sistēmas izmaiņas neatbalsta, un saskata tajās divas problēmas – administratīvā sloga pieaugumu un to, ka uzņēmēji, kas būtu tikuši cauri pirmajai kārtai, paļautos uz to, ka finansējumu dabūs. Administratīvā sloga argumentam gan var pretnostatīt mērķi ar fondu naudu veicināt uzņēmējdarbības attīstību. Problēma drīzāk būtu ekspertu pozīcijā - 7. Ietvara programmā, piemēram, piedāvājumu izvērtē vismaz trīs eksperti, taču punktus par kritēriju izpildi viņi piešķir nevis pēc skaidri noteiktām un skaitliski definētām prasībām, bet vairāk izmantojot savas zināšanas un kompetences līmeni. Latvijā var sagaidīt problēmas attiecībā uz ekspertu kompetenci un neatkarību.

Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā nevarētu meklēt risinājumus, lai uzņēmējiem, īpaši mazāka budžeta projektos, sākotnēji prasītu mazāk detalizētu informāciju un primāri vērtētu projekta būtību. Piemēram, izvērsta detalizēta informācija par izmaksām bija jānorāda ne tikai aktivitātē „Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā”, kur noslēgto līgumu vidējais apmērs pārsniedza 200 tūkstošus latu, bet arī aktivitātē „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, kur līgumu apmērs bieži nesasniedza pat 10 tūkstošus latu. Izmaiņas projektu vērtēšanā ļautu ekonomēt arī uzņēmējiem - tie, kuru projekti zaudē konkurencē ar citiem un netiek apstiprināti, ekonomiskās krīzes apstākļos varētu mazāk tērēt laiku un līdzekļus iesniedzamo materiālu sagatavošanai. Neatkarīgi no tā, vai šo procesu administrē astoņas, četras vai vēl mazāk valsts aģentūras.

Apkopojums par noslēgtajiem līgumiem 2007.-2013. plānošanas periodā aktivitātēs, kuras administrē LIAA

 „Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu atlases kritēriju izvērtējums”

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums