Politiķi nespēj atbildēt uz Dombura kunga jautājumu - kas būtu jādara ? Jo ir raduši SAŅEMT nevis NOPELNĪT. 

Ja kads uz savu jautajumu neatbild, tad vinu labak neslavet. 

Neviens politiķis nav spējīgs atrisnāt problēmas... tas ir fakts - tehnologijas, zināšanas - tas lūk var atrisināt - ne politiķi. 

Noskatījos raidījumu. Un tā arī nesagaidīju atvainošanos no politiķu puses (esmu skolotāja). Tas viss, kas notiek ir smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski. Man nav ne kredītu, ne lieli komunālie maksājumi, jo dzīvoju personīgā mājā. Vīrs arī pelna pietiekoši un bērni jau izskoloti. Bet tas, kas tika nolemts- tas ir pazemojoši! Es to visu varētu saprast un neiebilstu neviena vārda, ja valdība sāktu ar sevi un tad visiem valsts sektorā strādājošiem apmēram līdzīgi nogrieztu! Ja viņi atteiktos no visām piemaksām, atmaksām, kompensācijām, valsts automašīnām braucot uz darbu un no darba (visi citi pieaugušie cilvēki māk nokļūt līdz darbam par savu naudu). Jo no sacītā iznāk, ka aizdevēji pieprasīja,ka nauda jāietaupa uz pensionāru un skolotāju rēķina, jo viņi par daudz saņem un viņu ir par daudz. Jā, arī es esmu tai skaitā, kas veido nepamatoti lielo skolotāju skaitu, jo mācu tikai vienu priekšmetu un strādāju pusslodzi. (Un pēc jaunās algas likmes saņemšu ap 50 Ls)Un tāda skolā es neesmu viena. Strādāju parastā lauku pamatskolā, kurā mācās nedaudz pāri 150 skolniekiem. Pašlaik izveidojas tāds zemteksts, ka skolotāji un pensionāri ir pie vainas, ka valsts ir nonākusi tik draudīgā situācijā. Un kā gan viņi nesaprot, ka tā ir vienīgā iespēja, kā glābt valsti. Pie mums visu laiku gatavoja pedagogus, kas pārsvarā māca vienu mācību priekšmetu. Agrāk skolotājs mācīja vairākus priekšmetus. Par skolu reformu. Ir, protams, jāsamazina daļa. Bet jāskatās, lai skolu tīkls laukos būtu reāls. Jo nevar mazam bērnam likt celties piecos no rīta, lai ar skolas autobusu skolā nokļūtu astoņos. Un mājās tikt tikai sešos vakarā, kaut stundas viņam beidzas vienos (sākumskolas klasēs), jo autobuss kursē vienu reizi. Pilsētas skolās tas ir sāvādāk. Un vēl - pēc vakardienas lēmuma skolā bija šoks! Pensionāri rakstīja atlūgumus, pimspensijas skolotāji steidzas pensionēties, lai saņemu 80% no pensijas, nevis 50%. Tie kam kredīti, apsver iespēju ne tikai uz vasaras mēnešiem strādāt Rietumeiropā, bet palikt tur uz dažiem gadiem, kamēr kredīti būs apmaksāti. Kā jūtas skolas direktore, es pat iedomāties nevaru! Kur lai pēkšņi dabū vairākus pedagogus ar attiecīgu specialitāti, jo ja viņiem jābrauc vairāki desmiti kilometru, tad ir jāsāk rēķināt - vai maz atmaksāsies strādāt. Rīgā un citās lielās pilsētās varbūt ir vieglāk "aizlāpīt" šādus caurumus, bet laukos tas ir ļoti grūti. Attālumu dēļ. Ir vērts politiķiem ne tikai vienkārši lemt un griezt, bet arī domāt un analizēt! 

Dārtas apraksts par skolēnu dzīvi ārpus pilsētas jau tagad ir tāds 1:1 - problemātiska dzīve. Skolotāji darbu pameta jau trekno gadu sākumā to pašu iemeslu dēļ, kas tagad. Nodevīgi pameta, bet tomēr skolotāji vēl bija šķira, kas tikpat kā nemainīja pozīciju, tikpat kā nelūza zem apstākļu sloga visu dzīvi ne skolā, ne pirmskolas iestādē. Līdzīgi konstantie = ...pensionāri: nekļūst par zīdaiņiem. Un tādus izmantot ...truli nelietīgi! Domburam var pārmest, bet viņš iet savu līniju un ir raidījuma vadītājs. Pie tam uzklausa ļoti labi, spriež ļoti labi, rīkojas ļoti labi (orientējas žurnālistikas lauciņā, ir spožs, un nav izslēgts, ka meklē arī sev atbildes). Kura ir tā visiem universālā darbība, ja ir, kura ir gaiša un svētīga? Nodrāztas frāzes gan bojā iespaidu par to, knl. Neskatoties uz to, ka politiķi joprojām ierokas savos ierakumos, " knl " izskan arī drosmīgas, gaidītas frāzes. 

Tagad galvenais būtu sākt domāt, kā atdzīvināt visas lietas nākotnē, bet par to neviens īsti un konkrēti nerunā. Un pajautāts, nespēj atbildēt. Lai cik nebūtu dīvaini, vakar vienīgās puslīdz saprātīgās domas izteica Segliņš. Leiši jau samazināja uzņēmumu statūtkapitālu 10 reizes. Kas mums domā šajā virzienā? Neviens. UR paziņo, ka dokumentus tagad izskatīs ilgāk, jo nav naudas. Tieši tagad tas būtu jāizdara ātrāk un par velti, lai katrs, kurš vēl ir tik neprātīgs sākt kaut kādu uzņēmējdarbību šajā valstī, to dara. Lai nekļūst par miljonāru, izskatās, ka valstij no tā nav nekāda labuma, bet lai pabaro savu ģimeni... 

Nēsmu TP cienītājs, bet Segliņš izsteicās viss sakarīgā... Urbanovičs tāds pats vien demagogs kā Kristovskis... 

Redzams, ka neviens neapzinās, ka pamatproblēma ir Latvijas attīstības stāvoklim nepiemēroti nodokļi. Mēs atrodamies situācijā, kāda bija pēc 2. Pasaules kara. Bet darba rezultātam tiek uzlikts apm. 300% nodoklis, kā Eiropā. Tas visu ekonomiku ir nobremzējis. Attīstītās valstis"ieskrējās" 50 gadus ar normāliem nodokļiem. Mums nav jēgas naudu aizdot, jo nevarēsim atdot, kā arī palīdzēt nav jēgas, jo tas tik to agoniju pagarinās. Mūsu apstākļos, neierobežots apgrozījums notiktu, ja darba rezultātam tiktu uzlikts kādu 40% nodoklis. Primitivizēts piemērs; darbs maksā 50 Ls, materiāls maksā 50 Ls, nodoklis 12%, nodokļi par transportu u.c. blakus lietām 8%. Preces Pārdošanas cena 120Ls. Kopējais nodoklis - 40%. Šādā variantā patreizējos apstākļos būtu ekonomikas neapturams uzplaukums un pēc gada mēs dzīvotu labāk nekā rietumnieki. Bet pašlaik ir tā: darbs 50Ls, materiāls 50 Ls, 100ls nodoklis, transporta un c. 8ls. Tātad, vairāk par 300 %. Tāds 40%, minētais nodoklis darbojās līdz 1994. gada beigām un bija redzama lavīnveidīga ekonomikas attīstība. Tad uzlika tos 300%... 

Vai tiešām mēs esam muļķu zeme? Šodien notiks manifestācija- kā ļoti precīzi to nosauca kāds komentētājs- pikets uz „Titānika” pret kapteini un stūrmani pēc tam, kad sadursme ar aisbergu jau notikusi. Visi prot lietot internetu, ja jau prot ierakstīt komentārus- tad neesiet slinki- palasiet par Argentīnas krīzi un izkļūšanu no tās! Par to jau ir vairāki raksti bijuši arī Latvijas avīzēs! Arī par to, kas mūs gaida rudenī un ziemā! Smieklīgi izklausās vaimanas par sešgadīgo bērnu apmācību, Dziesmu svētku kvalitāti ( no J. Karlsona petīcijas), pat strādājošo pensionāru vaimanas, un, būsim godīgi, arī pedagogu izmisums vēl nav nekas, salīdzinot ar to, kas būs! Apbrīnojama aprobežotība- protestēt, prasīt, vaimanāt un lūgt, pazemoties un apelēt pie politiķu sirdsapziņas, izkaulēt nepiepildāmus solījumus un pēc tam pienaglot pie kauna staba par to nepildīšanu. Kad beidzot atausīs gaisma, ka tērēt var tikai to, kas nopelnīts! Ka nav citas izejas un prioritātes: ražot un eksportēt, ražot un eksportēt, ražot un eksportēt! Atjaunot visas izputinātās ražotnes, atcerēties, ko mēs kādreiz pratām ražot un eksportēt, un meklēt atpakaļceļus uz to! Nevajadzēs sagatavot skolai bērnus, ja viņiem nebūs ko ēst, nevajadzēs Dziesmu svētkus, ja nebūs, kas dzied! 

Latvijas nākotnes vārdā būtu vērts izvērtēt, kur jebkas - kā līdzekļi, padomi, ietekme medjos vai mācību programmas ekonomikā ir nākuši no šīs brīnišķās valsts un ļoti uzmanīgi jāapdomā, vai tās nav danajiešu dāvanas. 17.jūnijs Latvijas avīze 19.lapa Latvija tiekot upurēta defektīvās eirosistēmas uzlabošanai. ""..SVF ieteica Latvijai atteikties no eiropiesaistes pērn...""" Zviedrijas bankas Baltijas finanšu tirgū riskējušas ar 75 miljardiem dolāru... 

Būsim atklāti vai "Būsim atklāti"? Nu jau labu laiku tautai ir iespēja izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus valsts medijos ne tikai par seriāliem un kāpostu audzēšanu, bet arī par politiku. Sākoties krīzei pa īstam, tautas pusē pozicionējušies Latvijas radio un Latvijas valsts televīzija apķērās, ka vairums iespēju vidējam patērētājam uzdot jautājumus un kaut kur izteikties pārsvarā ir par sīkiem sadzīviskiem jautājumiem vai piedaloties dažādos konkursos vai šovu balsošanās, nevis ar mediju starpniecību pa tiešo kaut ko uzjautāt ierēdņiem, ministriem, reālajiem vai tā sauktajiem speciālistiem. Jo nebūtu jau smuki aizstāvēt tautu, tai pašā laikā neļaujot tai runāt. Komerctelevīzijas un komercradio bez tā visa vairumā gadījumu iztiek joprojām, pie tam, ja arī ir šādi raidījumi, auditorija nav pārāk liela, līdz ar to iespējas rosināt vidējo pilsoni domāt - kāpēc mums te tā iet, arī ne. Protams, Latvijas radio brīvais mikrofons eksistē jau ilgi, lai gan tā ierobežotais formāts nav tas labākais piemērs, lai gan ar visu to tur ir ko dzirdēt un par ko padomāt, ir labi argumenti, precīza analīze un labas idejas...................... Latvijas televīzijā nesen blakus rīta ziņu raidījumam un 100.pantam, kurā parasts mierīgais iedzīvotājs var uzdot sev interesējošu jautājumu ministriem un citiem aicinātajiem viesiem, parādījās raidījums ""Būsim atklāti"". Šis raidījums no visiem citiem iepriekšējiem atšķiras ar to, ka uzdotos jautājumus un to, vai tie tika vai netika atzīti par gana labiem lai uzdotu ētera viesiem var apskatīties draugiem.lv/panorama sadaļā internetā, ko lielākā daļa protams, nelieto, un pārtiek tikai no tā, ko tiem pasniedz priekšā televīzijā. Tomēr tāda iespēja ir un tā ir reālāka, nekā tas, ka tagad visi sāks lasīt kaut vai 2005. gada avīzes par ekonomikas prognozēm, ko vispārējās informētības līmeņa labad ai kā vajadzētu. Tātad ir iespējas iepazīties ar neuzdotajiem, noairētajiem un netīkamajiem jautājumiem! Un jautājumi tika uzdoti, starp citu, arī par to, ka jau sen pirms krīzes bija gan prognozes par sekām pēc divkārt sapūsto nekustamo cenu krišanu, gan pat politisks piedāvajums 2006. gadā, kuru varēja novērtēt katrs vēlētājs. Protams, tieši šie jautājumu kā tādi, kas pelnījuši, lai uz tiem atbild, neparādījās.................................. Piektdien raidījuma ""Būsim atklāti"" viesi it kā sacentās, kurš vairāk un kurš agrāk ir rakstījis un runājis par nekustamo krīzi un pārmērīgo kreditēšanos. Pat 2007. gada intervija ""Kapitālā"" ar zviedru Larsu Kristensenu likās gana labs piemērs, lai to kā argumentu sniegtu vidējam televīzijas skatītājam, sak, redziet, mēs jums teicām, mēs zinājām, ekonomists teica 2007.gadā, blogeris rakstīja 2008.gadā un tā tālāk. Krīzes nesenā vēsture ir ne tikai Parex problēmas, miljardu aizņēmumi vai bezgala dārgā un daudz aprunātā ministres kūka, bet arī nepamanīto, bet, kā vēlāk izrādās, tomēr svarīgo un arī nepamatoti pārspīlēto mediju galveno tēmu vēsture. Svarīgi jautājumi, kas nepamatoti noklusēti vai tikai garāmejot pieminēti un nesvarīgi, taču skandalozi jautājumi, kas tā patīk vidējam klausītājam un skatītājam, taču netīšām pilda tikai uzmanības novēršanas funkciju. Piektdienas raidījuma odziņa, neapšaubāmi ir NRA žurnālistes Anitas Daukštes atzinums, ka latvietim ir izdevies pārdot zviedru pensionāriem ideju, ka te var labi nopelnīt....un arī zaudēt naudu. Tāpat "Dienas" žurnālista Paula Raudsepa aizrādījums, ka vidējam pilsonim nav jādomā stratēģiski, kas būs pēc 3 gadiem, ja nevarēs atdot kredītu, ka tas ir valsts uzdevums ierobežot kreditēšanu, ja paredzamas problēmas. Tam varētu arī daļēji piekrist, tomēr, mediji, kas reizēm grib pozicionēties kā sabiedrības interešu sargsuņi, reizēm varētu pievērsties ne tikai tam, kad kāds no malas lien pie bļodiņas vai saimnieka galda, bet arī uzraudzīt vai pats saimnieks vai tā radi to bļodu, galdu un reizēm visu māju kredītu riesta pieejamības skurbulī neapgāž vai neiemaina pret lētiem stikliņiem uz parāda.................... Savukārt Juris Kaža no LETAS minēja arī pamatotu argumentu, ka tādi kredīti vispār mums te kā valstij un tās iedzīvotajiem ir pirmo reizi un vecajās demokrātijās vienmēr var paprasīt vecākiem, nu kā tad būs, ka es te paņemšu milzīgu kredītu un ko tas man tālāk nozīmēs turpmākos 20 gadus. Atvainojiet, tādam mēŗķim mums taču ir klaida latvieši, kas laikam taču vairumā gadījumu vēl valstij labu, zviedru mentalitāti, politiku, valodu un kultūru zinošie žurnālisti, dzīvojuši demokrātiskā kredītus lietojošā vidē, piemēram Kaža un Veinberga kaut vai pēc 2005.gada konferences, kurā vietējais ekonomists Osis pateica, ka mūsu dižākā ražošanas nozare ir celtniecība, cenu pūšana un kreditēšanās, varēja mierīgi sniegt latviešu tautai 1992.gada zviedru banku, piemēram, Handelsbank pieredzi, pamācīt mūs un mēs par to pateiktu tikai paldies. Tagad, kad krīze pasaulē ir uzplaukusi, kad kļūdas ir skaidri saprotamas, ne jau uzreiz. Tā vietā dažs tagad koncentrējas uz kādas komisijas darbības rezultātiem vai stāsta par latviešu recepšu grāmatu Zviedrijā. 2005.gada 20.maija "Bauskas dzīvē" uzrakstīju rakstu ""Vai tiešām nesvarīga tēma?"" pēc tās "Gads Eiropā - sasniegtais un izaicinājumi" konferences, par kuru medijos nebija praktiski nekādas plašākas informācijas. Īpašas intereses gan nebija, ne par konferenci, ne Osi, ne rakstu avīzē. Lai gan kādam taču bija jāsaliek kopā saskaitāmie - ekonomikas struktūra, kredīti, maksātspēja, budžets, ilgtermiņa attīstība, tirgus piesātinājums ar nekustamo īpašumu, arējās tirdzniecības deficīts un kaut kas jādara. 2006.gadā to izdarīja kā politisku piedāvājumu Zīles programmā. Kāpēc tas bija neērts jautājums "Būsim atklāti"??? Kāpēc uz to ar attaisnojumiem tika atbildēts it kā garāmejot? Jau jau esmu sācis, tad vēl pāris pierādāmi apgalvojumi stilā "'es jums jau teicu"". Pēc Bankas Baltija kraha bija tādi sliktie aktīvisti, kas traucēja mierīgajiem iedzīvotājiem pačalot par patīkamo, rakstot rakstus vai zvanot uz radio brīvo mikrofonu un atgādinot, ka pirms bankas kraha bija taču kādas ārzemju firmas autoritatīvs atzinums, ka viss ir kārtībā, ka nekas slikts ar banku nenotiks. Jau toreiz vajadzēja izdarīt pavisam vienkāršus secinājumus - vidējais latvietis pārāk labi neorientējas kredītu, finansu un ilgtermiņa ekonomikas jautājumos. Tad šo secinājumu ar mediju un dažādu tautas mīlētu speciālistu starpniecību iestāstīt vidējam pilsonim un krīze būtu daudz mazāka, jo 2004. gada kopējā kredītu summa bija 4 miljardi , bet 2009.gadā - 15 miljardi, pie tam daļa ir par smagi pārmaksātiem īpašumiem, kurus tuvākajā laikā par tādu cenu nevarēs realizēt. Kā tad būtu noderējusi un tagad noderētu likumdošana, kas ierobežotu banku tiesības mainīt nosacījumus! Nez vai tik bezatbildīgi dotu kredītus, ja banku atbildības nebija nekādas? Pārspīlētas prognozes un budžeta naudas trūkums ir sekas šādai politikai. Neattīstot tiešām atklātu diskusiju par VISIEM faktoriem un VISĀM izmantotajām un garām palaistām iespējām, mēs riskējam atkal pēc gadiem 10 nokļūt līdzīgā krīzē, jo secinājumi par mūsu viedumu, solidaritātes spējām problēmu priekšā un ilgtermiņa pieeju - šie secinājumi paliks neatbildēti! 

Budžeta grozījumi vai… nāve tautai Valdība atļaujas pateikt, ka tā glābj valsti no bankrota, bet gribas uzdot jautājumu: kas glābs TAUTU no bankrota? Protams, valdība var apiet likumus, var atņemt nopelnīto pensionāriem, tā var samazināt ģimenes pabalstu, var… var melot. Pirms vēlēšanām, proti, … maijā Ikšķiles novada domes zālē bija tikšanās ar Labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un zemnieku savienība), kurš sniedza atbildes uz vēlētāju jautājumiem. Šajās diskusijās piedalījās gan jaunāka gada gājuma cilvēki, gan pensionāri. Tieši pensionāri ministra kungam uzdeva tik būtisko jautājumu: vai pastāv pensiju samazināšana? Ministrs U. Augulis pārlieinoši apgalvoja, ka saistībā ar budžeta grozījumiem ir maksimāli izdarīts viss nepieciešamais (samazinajums skars tikai māmiņu algas) un pensijas netiks samazinātas. Burtiski divas dienas pēc vēlēšanām valdība nolemj samazināt valsts bužetu par 500 miljoniem uz pensionāru, mediķu, skolotāju… rēķina. Kur ir politiķu politiskā atbildība par dotajiem solījumiem saviem vēlētājiem? Labklājības ministrijas misija ir šāda: “ministrijas misija – stabilizēt cilvēka stāvokli sociālā riska situācijā, mazināt sociālā riska iestāšanās iespējas, veicinot godīgas darba tiesiskās attiecības, veselīgus un drošus darba apstākļus, dzimumu līdztiesību, tādējādi radot iespējas ikvienam cilvēkam pašam nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti konkrētā situācijā. Labklājības ministrijas darbs koncentrēts 4 darbības virzienos. · Ienākumu zaudējumu un papildu izdevumu kompensēšana iedzīvotājiem sociālā riska iestāšanās gadījumā. Galvenie uzdevumi: o nodrošināt ienākumu aizvietojumu, aizejot pensijā, darbnespējas laikā, invaliditātes, maternitātes, slimības un bezdarba gadījumā; o nodrošināt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas funkcionēšanu un attīstību. · Finansiāls atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām. Galvenais uzdevums: o uzlabot materiālo stāvokli ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, veciem ļaudīm, apgādniekus zaudējušiem bērniem, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem. · Pasākumi sociālo tiesību nodrošināšanai un īstenošanai. Galvenie uzdevumi: o paaugstināt darbaspēka konkurētspēju un kvalitāti, mazināt bezdarbu; o nodrošināt nodarbināto tiesību aizsardzību uz tiesisku, drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un mazināt nelegālo nodarbinātību; o nodrošināt profesionāli sniegtus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. · Nozares politikas plānošana un īstenošanas uzraudzība. Galvenais uzdevums: o efektīvas, uz rezultātiem virzītas politikas plānošana un ieviešana ministrijas kompetences jomās.” Ekonomiskās krīzes smagumu valdība uzveļ tikai uz iedzīvotāju pleciem (likumīgs genocīds pret savu tautu). Esmu pārliecināta, ka Labklājības ministram būtu jāatkāpjas no sava amata. 

Vakar dzirdētais nevieš cerības par gaišu nākotni. Vienīgi Segliņa k-gs, kaut cik sakarīgi runāja. Izveidotās sistēmas vairs nedarbojas, un tās mūs neizvedīs no krīzes. Mums vajag, politikā profesionālus politiķus, kas neapkauno mūsu valsti (vakardienas, un arī citi izteicieni nenorāda uz kompitenci un profesionālismu) Nozres vadītājiem jābūt nozarē kompitentiem cilvēkiem, kas savu izglītību nav ieguvuši pirms 30 gadiem, vai kurus mācījuši "vecie buki" Ja jau mūsu izglītība ir tik augstā līmenī, kur tad ir jaunie politiķi, juristi un ekonomisti ? Struktūrrefoma, bez skaidra attīstības plāna un prioritātēm, vismaz 10.gadiem, nedos nekādus rezultātus. Vai kādā jomā ir šāds plāns? Un vai šie plāni ir sabalansēti ar citām nozarēm ? Un vai valdība var pateikt, ko mēs iegūsim, un ko zaudēsim ? Nolaidīsimies no augstām matērijām, padomāsim vienkārši : 1. Lai dzīvotu pašpietiekami jātērē tik , cik ir savā makā. 2. Ja gribi aizņemties, pirms tam sastādi noteiktu plānu, vai shēmu, kur un kā nopelnīsi, lai atdotu parādu. 3.Ja mēs aizņemamies, lai "aizlāpītu caurumu", bet tālāk nezinam ko darīt, tad zaudētājos paliksim 100%. Varbūt labāk kādu brīdi pamocīties un padomāt ( bada laikā smadzenes labi strādā), un tad, sākt visu no jauna!!! Steiga mūs iedzīs strupceļā, un daiļi runāt varēs pie sasistas siles. Rādat taču to virzienu, Latvieši ies un darīs!!! Un vēl, Valsts vīriem : Skarba taisnība ir godājama, bet saldi meli, jums godu nedara!!! 

Dombura kungs, Jūs "iebraucāt auzās". Kristovskis un Roze izteica konkrētas lietas par nākošā gada budžetu. Lūk, šie piedāvājumi par eksporta garantijām, fiksēto nodokli uzņēmējiem. Tie varbūt sīkumi, bet no sīkumiem sastāv lielas litas. 1.Konkrētāk par otro. VID mašinērijas samazināšana dotu lielu budžeta ietaupījumu. Mazajiem un mikro uzņēmumiem, kuri sastāda ap 90% no uzņēmēju skaita, kas dod nodokļu ieņēmumos tikai ap 10-15% no kopējā ieņēmuma, VID velta ap 70-80% sava darba. Tātad, gan telpas, gan darba algas, gan citi izdevumi, kas saistīti ar šīs struktūras uzturēšanu. Kas tiek pārbaudīts un par ko tiek uzlikti sodi?! Tikai 3 piemēri: 1.Par to ka īpašnieks, kas ir arī vienīgais darbinieks nav sev izrakstījis rīkojumu par n-tajām lietām! 2.Nav metodika,kas, kur, ko, kā iegrāmatos utt. Šī metodika ir kopumā uz lapām 30. Katrs mazais un mikro uzņēmējs algo grāmatvedi, kas šādus "Aspāzijas" gabalus dzejo.u.c. Ir likumi, kuri reglamentē uzņēmējdarbību, liek īpašniekam atbildību kārtot grāmatvedību un veikt uzņēmējdarbību utt. Kādēļ ir jābūt n-tajiem papīru kalniem,kuru neesamība ir sodāma? Pie tam, arī tajā gadījumā, ja reāli viss ir sakārtots likumīgi!!! 3.Biedrības biedrs, likuma noteiktajā kārtība, iegulda savu darbu biedrībā bez samaksas kārtojot biedrības grāmatvedību. Biedram, kā fiziskai personai ir licence uz grāmatvedības programmu, ir samaksāts par programmu ražotāja noteiktā maksa, un vienošanās ar biedrību, ka viņš sakārto biedrības grāmatvedību. VID darbinieki, gan rajona, gan reģiona līmenī soda biedrību par autortiesības likuma pārkāpumu, pamatojoties uz to, ka šis likums ir pārkāpts, jo biedrība nav samaksājusi biedram par grāmatvedības kārtošanu. Likums par autortiesībām aizliedz izmantot pirātisku programmu, bet nereglamentē biedrības un biedra attiecības. Ir tik daudz apsurdu prasību no VID, ka neņemos tos te visus uzskaitīt. Kā arī darbinieku kompetence ir zema. Tālāk,jau par citu. -Kādēļ joprojām tas, ka dividendes un noguldījumu % tiek aplikti ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, no Jūsu puses, Jūsu vadītajā raidījumā tiek atspoguļots, kā kārtējie nodokļu paaugtinājumi, uzņēmēju sodīšana utt!? Pamatots tas tiek ar to ka uzņēmums jau ir norēķinājies ar valsti, no peļņas samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli. Uzņēmums un uzņēmējs tas nav divi vienā. Kādēļ tad par loterijas laimestu ir jānomaksā ied.ien.nod!? Arī šajā gadījuma uzņēmums taču ir nomaksājis Uzņēmuma ienākuma nodokli! Un neizzudīs tādēļ uzņēmējdarbība Latvijā. Visi neizbrauks. Nav uz kurieni visiem izbraukt. No dividendēm tad parasti arī maksā "melnās algas". Apliekot dividendes ar nodokli, iegūst valsts labumu arī no "melnajām algām". Apsurdi, bet kaut vai Zviedrijā, nokurienes nāk mūsu valsts lielākās bankas, ir šādi nodokļi. Pie kam kādēļ politiķi un arī Jūs savā raidījumā, tik "bezzobaini" izturaties pret bankām? 90tajos gados Zviedrija piedzīvoja kreditēšanas postošās sekas, sakārtoja likumdošanu un šie "uzņēmēji" "pārcēlās" uz Latviju, lai šajos brīvajos kapitālisma apstākļos izdarītu to pašu, ko 90tajos Zviedrijā, t.i. iegūtu vājprātīgu peļņu, iejūdzot ekonomiski neizglītotus cilvēkus parāda jūgā, un iegūstot labus īpašumus uz kuriem, tos atsavinot atstājot parādsaistības, nopelnīt pārdodot otreiz. Ekonomiski neizglītotus cilvēkus - te es domāju, ka lielākajai daļai nav ekonomista izglītības. 1.Ar to es domāju profesionalus cilvēkus savās nozarēs - celtnieki, ārsti, frizieri, lauksaimnieki utt. 2.Mēs visi esam nākuši no padomju plānveida ekonomikas. Mums nav arī dzīvespieredzes par tirgus ekonomikas darbību. Ja jau ASV ar visu šo bagāžu ir "purvā", ko var prasīt no mūsu cilvēkiem. 3. Ja jau bankas,kurās 1)(gribas tā domāt)strādā visizglītotākie cilvēki šajās jomās. 2)Bankas ir rietumeiropas bankas, kam ir pieredze par tirgus attīstību. novērtēja nekustamos īpašumus uz 10; 15; 25; un pat 40 gadiem par konkrētu summu, tad šim īpšumam ir tādā vērtībā arī jāpaliek. Un konfiscējot cilvēkam tiek atņemts īpašums, un arī atbrīvots no parādsaistībām. Lai nevainotu tikai bankas. 1.Es domāju, ka šeit bija mūsu politiķu ieinteresētība. Netika izstrādāta likumdošana ar šādiem noteikumiem. Domāju, ka bankas tad tik ļoti neriskētu. 2. Politiķiem tagad ir jābūt "ar mugurkaulu" un šobrīd jāpieņem likumi, kas aizsargā iedzīvotāju un konfiscējot īpašumu atbrīvo tos no parādiem. Viņi jau tā paliks banku melnajā sarakstā. Lai ko saka bankas, viņas šobrīd nesadarbojas ar kredītņēmēju. Ja gribi atlikt pamatsummas maksājumu, % divkāršojas, ir liela procesa izskatīšanas maksa, tiek prasīti papildus galvojumi, ķīlas vai garantijas. Par fiziskās personas maksātnespēju runājot. Ja bankai kāmaksā 180 un 180 arī administratoram, tā 5 gadus, tad vienkāršai ģimenei tā nav izeja. Bieži vien šī summa kopā ir lielāka par kredīt maksājumu mēnesī. Es ļoti ceru, ka Latvijas politiķi neiznīcinās Latvijas iedzīvotājus. Tās ir mūsu mājas. 

nĀKOŠGAD? bŪS VISPĀR D...Ā! jA JAU TAGAD PAT SĀK ZAGT INVALĪDU BĒRNU RATIŅUS,APLAUPĪT TREPJU TELPĀS,ATŅEMOT VIENKĀRŠI PĀRTIKU. UN TIE VAIRS NAV NARKOMĀNI,BET IZMUSUMĀ IEDZĪTI CILVĒKI,KURIEM NAV VAIRS AR KO PABAROT BĒRNUS!!!