Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 28.03.2024.
 

Vai kāds ir vainīgs, un kā ir jāizpaužas atbildībai?

SVF un EK aizdevums video_f

18.06.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 15
Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska paziņojumu un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu 18.jūnija Saeimas sēdē temats par atvainošanos starp varas pārstāvjiem un sabiedrību ir ieguvis papildus aktualitāti. V.Zatlers deputātiem norādīja, ka ir ne tikai jāatzīst, bet arī jāuzņemas atbildība par to, ka lēmumi un rīcība bieži ir bijuši kļūdaini un ir trūcis politiskās gribas un tālredzības. Viņš aicināja godīgi atzīt sev un valsts iedzīvotājiem, ka politiķi ir slikti pārvaldījuši valsti. „Mums ir viņiem jāatvainojas katram personīgi,” norādīja Valsts prezidents. Taču gan 17.jūnija publiskās debates „Kas notiek Latvijā?” (KNL), gan šodienas notikumi liek domāt, ka politiķi publiskai un patiesai vainas atzīšanai nav gatavi.

V.Dombrovskis savā paziņojumā atvainojās Latvijas tautai „par to situāciju un par tiem pārbaudījumiem, kas mums visiem kopā būs jāiztur”, taču ar ļoti būtisku piebildi – kaut arī viņš pats „treknajos gados” nav strādājis valdības koalīcijā. Paziņojumā nebija atvainošanās par šīs valdības darbības laiku, kurā tika pieņemti novēlotie un kritizētie budžeta grozījumi. Līdzīgas atrunas ir dzirdamas arī no citiem politiķiem – viņi atvainojas, lai gan neesot bijuši vainīgi, un atvainojas par to, ka ir tikai cilvēki un līdz ar to reizēm kļūdās. Līdz konkrētas savas rīcības pienācīgi kritiskam vērtējumam tas nenonāk.

KNL debatēs „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apgalvoja, ka nekur pasaulē nav bijis tā, ka tiek pieļautas „šādas rupjas neizdarības, kļūdas, kas robežojas ar noziegumu, un nav neviena vainīgā”. Kad jautājumu par „trekno gadu” lēmēju atvainošanos un varbūt noiešanu no skatuves uzdeva Tautas partijas priekšsēdētājam Marekam Segliņam, viņš uz to neatbildēja. Tā vietā politiķis skaidroja, ka kļūda, ko publiski ir atzinis arī Aigars Kalvītis, ir bijusi tā, ka iepriekšējos gados „nepietika spēka” pateikt arodbiedrībām un citiem cilvēkiem, ka nedrīkst tērēt vairāk. Arī to, vai tā bija vienīgā kļūda, M.Segliņš nepateica. Viņš vien kontekstā ar valsts nozagšanas procesu un mežonīgā kapitālisma posmu uzsvēra, ka viņam nekas no tā nepieder.

„Pilsoniskās savienības” valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka valdība „treknajos gados” rīkojās ļoti vieglprātīgi un tādiem politiķiem, kuri ir sevi diskreditējuši, būtu no politiskās skatuves jāaiziet. „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš iebilda, ka Ģ.V.Kristovskim būs tiesības teikt Šleseram, lai viņš iet projām, tad, kad pats būs radījis apmēram 7000 darbavietas. Taču pēc jautājuma, vai cilvēkiem nav taisnība teikt, ka neviens no bijušajiem lēmējiem par esošo situāciju neuzņemas nekādu atbildību „ar aizvākšanos”, A.Bērziņš ieturēja pauzi. Pēc tās viņš vienīgi secināja, ka vēlēšanas ir šķīstītava.

M.Segliņš pauda uzskatu, ka vara ir vāja, aizlauzta un ievainota un tai trūkst spēka pieņemt nepieciešamos lēmumus, savukārt J.Urbanovičs problēmas gan saistīja ar ko citu – to, ka pie varas esošie ir zaudējuši saikni ar tautu.


Video: Jānis Urbanovičs, Mareks Segliņš, Ģirts Valdis Kristovskis un Andris Bērziņš par vainu, atvainošanos un „noiešanu no skatuves”. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.06.2009.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: