07.08.2009.
Lāsma Rozenfelde
Premjers 30.jūnija rezolūcijā lūdza nodrošināt, ka ministriju un padotības iestāžu mājaslapās līdz jūlija beigām tiek publicēta informācija par budžeta izdevumiem un nodarbināto skaitu, lai nodrošinātu „sabiedrības informēšanu par valsts budžeta izdevumiem, ietaupījumiem un budžeta veidošanas laikā pieņemtajiem lēmumiem”. Informācija visām iestādēm bija jāievieto unificētā tabulā, kurā redzamas dažādu izdevumu pozīciju izmaiņas kopš 2006. vai 2007.gada. Lielākoties šajās pozīcijās redzami izdevumu samazinājumi, tomēr ir piemēri, kas liek šaubīties, vai visa valsts pārvalde dzīvo ekonomiskajai krīzei adekvātā taupības režīmā.
Divkāršas atšķirības lielo algu īpatsvarā
Atalgojuma jomā joprojām ir būtiskas atšķirības. Iekšlietu ministrijā pēc vasarā veiktajiem budžeta grozījumiem algu virs tūkstoš latiem saņem tikai 18 cilvēki jeb 13% darbinieku, Izglītības un zinātnes ministrijā tik lielu algu saņem 15% strādājošo. Tikmēr Satiksmes un Zemkopības ministrijās vismaz tūkstoš latu lielu algu saņem 24%, Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijā 27%, Labklājības ministrijā 29% un Aizsardzības ministrijas centrālajā aparātā pat 34% darbinieku.
Mazo algu īpatsvars lielākoties ir zemākas hierarhijas struktūrās – piemēram, kamēr Aizsardzības ministrijā tikai 10 cilvēki saņem algu, kas ir mazāka par 300 latiem, Nacionālajos bruņotajos spēkos tāds algu līmenis ir 16% jeb teju tūkstotim dienējošo. Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku algu zem 300 latiem īpatsvars sasniedz pat 47%. Protams, visiem publiskajā sektorā strādājošajiem nav vienāda ne kompetence, ne atbildība, ne pienākumu apjoms, tomēr šādas atšķirības uzskatāmi atgādina par neesošo vienoto darba samaksas sistēmas trūkumu publiskajā sektorā, ko Eiropas Kopiena Latvijai uzstādījusi kā priekšnosacījumu tālākiem naudas pārskaitījumiem.
Par kvadrātmetru – virs 10 latiem
Lielas atšķirības ir telpu nomas izmaksās – publiskotajos datos atrodami arī piemēri, kad viena kvadrātmetra nomas izmaksas ir daži lati, bet daudzos gadījumos valsts iestādes nomā telpas Rīgas centrā un maksā par to cenu, kas ir tuvu vai pat pārsniedz 10 latus par kvadrātmetru. Piemēram, Veselības ministrijai nomas maksa ir 9,58 lati, bet Kultūras ministrijai pat 10,42 lati. Tieslietu ministrija nomai tērē 10,30 latus par kvadrātmetru, Lauku atbalsta dienests amplitūdā no 1 līdz 10,75 latiem, bet „Civilās aviācijas aģentūra”, kas atrodas lidostā „Rīga”, par nomu maksā pat 14,88 latus kvadrātmetrā.
Veselības ministrijas Preses centra vadītājs Oskars Šneiders apstiprina, ka nomas maksa ir par telpām Brīvības ielā 72, un uzsver, ka cenā iekļauta arī maksa par telpu uzkopšanu un apsardzi. „Šobrīd notiek sarunas par to, lai šīgada otrajā pusē samazinātu nomas maksu par telpām,” apgalvo ministrijas pārstāvis. Tieslietu ministrija savukārt nu jau ir lauzusi līgumu par telpu nomu Brīvības ielā 91, kur maksa par kvadrātmetru bija 15,41 lati. Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte informē, ka tagad ministrija nomā telpas Čaka ielā 38a, kur pērn par kvadrātmetru maksāja 15,46 latus, bet pašlaik ir vienošanās par 11,75 latiem, un Raiņa bulvārī 15, kur nomas maksa ir krietni zemāka. Savukārt par telpām Brīvības bulvārī 36, kur ir bijusī Ārlietu ministrijas ēkā, pagaidām notiekot sarunas par nomas maksas apmēru.
Pārrunas ar iznomātājiem par telpu nomas maksas samazinājumu ir uzsākusi arī Kultūras ministrija, un sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule atzīst, ka ministrija uzskata, ka nomas maksa telpām nav atbilstoša šā brīža tirgus situācijai.
„Tās nav atbilstošas tirgus cenai,” – tā valsts resoru nomas cenas intervijā KNL novērtē Artūrs Bogdanovs, „Ober-Haus” Komercnodaļas vadītājs. Viņš skaidro, ka ir primārais un sekundārais tirgus, un telpas, piemēram, Čaka vai Brīvības ielā, kas nav būvētas kā biroju telpas, ietilpst sekundārajā tirgū. „Tās cenas, ko jūs saucāt, ir diezgan augstas. 15 eiro par kvadrātmetru – pat nevienā jaunā biroju ēkā tādas cenas nav. Es nezinu, kam ir jābūt tajā birojā, lai būtu tāda cena,” atzīst A.Bogdanovs. Viņš stāsta, ka šobrīd sekundārajā segmentā cenas ir no 4 līdz 8 eiro par kvadrātmetru, savukārt apsaimniekošana maksā no 0,7 līdz 1,5 eiro, pārsvarā 1 eiro. Pārrēķinot latos kopējās izmaksas, tās varētu svārstīties starp 3,5 un 6,3 latiem. A.Bogdanovs gan atzīst, ka pirms diviem, trim gadiem cenas bija nosauktajā augstajā līmenī, turklāt bija „totāls īpašnieku tirgus, līdz ar to līgumi bija vienos vārtos”. Viņš gan to saista arī ar pašu valsts iestāžu vainu, kas ir bijušas tās, kas vēsturiski šo tirgu izkropļojušas, jo bijušas gatavas maksāt „dajebcik”.
Valsts iestāžu izvietojuma problēma ir minēta Pasākumu plānā valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai, kur paredzēts izstrādāt „plānu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos”, turklāt paredzēts arī izvērtēt iespēju ieviest „capita charge” sistēmu, lai „ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās”. Diemžēl termiņš lētāku biroja telpu izmantošanas piedāvājuma sagatavošanai noteikts tikai 2010.gada jūlijā.
Nozarēs krīze, ministrijās – jauni auto
Papildus dārgu telpu nomai valsts pārvaldē ir arī piemēri, kad iestādes vēl arvien nomā jaunus augstas klases auto. Centrālās statistikas pārvalde, piemēram, nomā divus auto, un abi ir 2009.izlaides gada – viens ir „Ford Mondeo”, otrs „Mercedes Benz Vito”. Šī gada „Ford Mondeo” normā arī Labklājības ministrija. Izglītības un zinātnes ministres vajadzībām tiek nomāts 2008.gada „Audi A6”. Ministrijā skaidro, ka auto ir lietots – iepriekš to izmantojis īpašu uzdevumu ministra ES lietās sekretariāta parlamentārais sekretārs, un nomāt šo auto paredzēts līdz 2011.gada pavasarim. Arī Veselības ministrija nomā 2008.gada „Audi A6 Ouatro”. O.Šneiders stāsta, ka ar šo auto tiek vesta ministre un līgums tika slēgts šī gada februārī, jo beidzās iepriekšējais līgums par ministra izmantoto auto nomu.
Arī KM nomāto automašīnu klāstā ir 2009.gada izlaiduma spēkrati – „Toyota Avensis” un „Volvo S40”. D.Vizule informē, ka pirmo auto izmanto valsts sekretāre, savukārt otrais paredzēts ministrijas darbiniekiem kopējai lietošanai, piesakot braucienus darba funkciju veikšanai. Abi nomas līgumi noslēgti pagājušā gada decembrī un ilgs līdz 2012.gada februārim. „Iepirkumu konkursa tehniskajā specifikācijā nebija norādīts, ka KM vēlas nomāt tieši jaunas automašīnas. Pirms nomas iepirkuma konkursa izsludināšanas KM lūdza iznomātājiem izskatīt iespēju pagarināt iepriekš nomā esošo auto nomas līgumus, taču saņēma atbildi, ka tādējādi nomas maksa būs vēl lielāka nekā jaunam auto. Lietotu automobiļu iznomāšana, ņemot vērā to nolietotības pakāpi, iznomātājam saistās ar vērā ņemamu risku, tādēļ tiek piemērota paaugstināta nomas maksa, tādējādi iestādei nav iespējams gūt ietaupījumu ar vecāka izlaiduma un lietota auto nomu,” stāsta D.Vizule. Protams, atšķirības starp jaunu un lietotu auto iznomāšanu pastāv; tas gan nedod atbildi uz jautājumu, vai valsts pārvaldē nebūtu iespējas un pamats izmantot zemākas klases modeļus, kas, arī būdami jauni, ir lētāki.
Ko vēl arvien nevaram uzzināt?
Debates par to, ka sabiedrībai pieejamais budžeta izdevumu atšifrējums nav pietiekami detalizēts, uzskatāms un saprotams, noris jau ilgi. Pagājušā gada septembrī raidījumā „Kas notiek Latvijā?” publiskot izvērstāku budžetu solīja tā brīža premjers Ivars Godmanis, tomēr līdz šai vasarai nebija nekādu uzlabojumu. Tagad, izpildot V.Dombrovska rezolūciju, informācijas ir vairāk – tomēr vai tā ir tikai ķeksīša ielikšana vai patiesi detalizēta un sabiedrībai viegli analizējama informācija?
Saskaņā ar paša premjera noteikto tabulas formu iedzīvotājiem tiek sniegta informācija par nodarbināto skaitu, kas saņem algu konkrētā intervālā, par kopējo finansējumu atalgojumam, komandējumiem, sakaru pakalpojumiem, remontdarbiem un uzturēšanai, un tamlīdzīgi. Taču, lai gan pats V.Dombrovskis, komentējot savu iniciatīvu, izteicies, ka sabiedrībai ir atklāti jāparāda tai skaitā tas, kādas funkcijas valsts vairs neveiks, par funkcijām no publiskotajiem materiāliem var spriest ļoti nedaudz. Piemēram, Finanšu ministrija prasītajā īsajā paskaidrojumā par galvenajām aktivitātēm, kas tiek finansētas, norādījusi: „Budžeta programmā ir plānoti līdzekļi ministrijas darbības nodrošināšanai, veicot tai noteiktās funkcijas un uzdevumus, kā arī līdzekļi ministrijas izpildāmo ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu tehniskās palīdzības finansētajiem projektiem.”
Šie uzskaitījumi iestādēm ir mazliet atšķirīgi – konkrētāki vai vispārīgāki –, taču no tiem nevar uzzināt, kuras funkcijas pēc vasarā īstenotajiem „drastiskajiem” samazinājumiem valsts veiks mazākā apjomā vai neveiks vispār, nodokļu maksātāji nevar ieraudzīt izsmeļošu funkciju sarakstu ar informāciju par to, cik cilvēki katru no tām veic, kādi ir viņu darba pienākumi, kāds ir viņu atalgojums, kādas ir izmaksas, piemēram, komandējumiem vai mobilajiem telefoniem. Ja sabiedrībai, tai skaitā valdības sociālajiem partneriem, būtu analīzei pieejami šādi dati, iespējams, būtu atrodami arvien jauni ekonomējami tēriņi.
Vaicāta par iespējām iegūt tabulā uzrādīto resursu sadalījumu pa funkcijām, Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas pārvaldes vecākā referente Inta Stīpniece atbild, ka ministrija informāciju sagatavoja atbilstoši premjera rezolūcijai un „detalizētāku informāciju, ja tas nepieciešams, varam Jums sagatavot šīs nedēļas laikā”. Viņa skaidro, ka būtu nepieciešams papildināt tabulu, ko ministrija ar funkciju uzskaiti un izvērtēšanu jūlijā nosūtījusi Valsts kancelejai. D.Vizule dienas laikā varēja sniegt informāciju par to, kādu funkciju Kultūras ministrija šobrīd veic samazinātā apmērā, kā arī datus par finansējuma un nodarbināto skaita sadalījumu pa funkcijām. Taču funkciju uzskaitījums arvien saglabājas vispārīgs, piemēram, vispārējās atbalsta funkcijas veic 35 darbinieki, bet tieši cik no viņiem veic kurus sīkāk aprakstītos darbus, nevar uzzināt, nemaz nerunājot par naudas sadalījumu sīkās kategorijās.
„Tāda aprēķina nav nevienā ministrijā, ticiet man. Tas vienkārši ir neiespējami, tas ir nenormāls darba apjoms,” saka J.Saulīte no Tieslietu ministrijas. Politiķi gan pēdējā laikā ir nepaguruši atkārtojuši, ka budžeta izmaiņām ir nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts, ka tautai ir jāredz, ka taupības režīms netiek prasīts tikai no „vienkāršajiem cilvēkiem”. Taču ar iedzīvotājiem pieejamo informāciju ne vienmēr pietiek, lai par to varētu spriest, tāpēc, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, arvien aktuāls ir jautājums par tā izveidi citā, uzskatāmākā formā nekā līdz šim.
