21.05.2009.
Lāsma Rozenfelde
J.Sprincis pauda viedokli, ka apturēt konkursu trīs nedēļas līdz tā beigām „nebija īsti korekti”. Viņš uzsvēra, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā decembrī tika piešķirtas licences 180 megavatu vēja parku izbūvei un visi šie parki bija gatavojušies startēt apturētajā konkursā, kurā cena bija 7 santīmi par kilovatstundu. J.Sprincis apgalvoja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums ir izrēķinājis, ka tāda cena ir adekvāta un rentabla, tāpat kā uzņēmēji, kas realizē projektus Užavas pagastā. J.Sprincis norādīja, ka ministrijai nebija juridiskas tiesības konkursu izbeigt vai apturēt trīs nedēļas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
Bijušais ekonomikas ministrs, tagadējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards („Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) centās pamatot savu rīcību ar „visām indikācijām” un „visu informāciju”, kas bija. Turpinot salīdzinājumu ar viesībām, viņš skaidroja, ka konkursa apturēšanas brīdī neviens viesis nebija atnācis un neviens viesis arī nebija redzams pie apvāršņa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš aizrādīja, ka konkursos viss parasti notiek pēdējā dienā, uz ko K.Gerhardam pamatotu pretargumentu nebija.
„BK Enerģija” īpašnieks Jānis Sprinovskis gan kritizēja J.Sprinča pārstāvēto uzņēmumu par to, ka „viņi jau vēju nav mērījuši”. J.Sprinovskis pauda uzskatu, ka Latvijā var tirgot dokumentus, uztaisīt „firmiņu” un pieteikties uz 1000 megavatiem, un dabūt atļaujas un visus papīrus. J.Sprincis atzina, ka viņa pārstāvētais uzņēmums vēja mērījumus nav veicis, bet minētie kolēģi Užavas pagastā to ir darījuši un nosaukuši šo cenu – 7 santīmi par kilovatstundu.
