„Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss debatēs uzsvēra, ka uzņēmumam nav izvēles un ir pienākums iepirkt atjaunojamo enerģiju, kas pagājušajā gadā veidoja apmēram 2,4% no kopējā patēriņa. Viņš skaidroja, ka valsts mērķis ir, atskaitot nost lielos HES, no atjaunojamajiem energoresursiem ražotajai enerģijai 10 gados sasniegt 25% īpatsvaru. Ņemot vērā to, ka šobrīd tarifā aptuveni 3% ir kompensācija – starpība starp enerģijas tirgus cenu un to, cik klienti maksā iepērkot –, U.Bariss aplēsa, ka tarifs gala patērētājiem varētu pieaugt par 20%, 10 reizes palielinot iepirkumu enerģijai no atjaunojamajiem resursiem.
Viņš gan piebilda, ka aprēķins nav vienkāršs un tarifu var ietekmēt dažādi faktori. Taču arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš atklāja indikatīvus aprēķinus, saskaņā ar kuriem katru gadu mums varētu būt jāpiemaksā 100 miljoni latu klāt, kas elektrības cenu varētu celt par 20%.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija) gan aicināja uz cenām skatīties perspektīvā un iedomāties situāciju nākamgad, kad Ignalinas atomelektrostacija būs ciet un reģionā mainīsies enerģijas bilance. Arī ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”) centās nezīmēt drūmas krāsas un izteica cerību, ka pašreiz virzītie noteikumi pēc trijiem, četriem gadiem tarifu palielinās nedaudz un ne tik būtiski kā tad, ja spēkā būtu iepriekšējā noteikumu versija.