21.05.2009.
Madara Štāla, Lāsma Rozenfelde
Grozījumi noteikumos Nr.198 par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanas kārtību, izmantojot atjaunojamos energoresursus, valdībā netika atbalstīti arī šonedēļ. Tā kā Tautas partijas ministru iebildes saistījās ar to, ka dokumenti bija pieejami tikai pēdējā brīdī, A.Kampars savas rīcības pamatojumā uzsvēra ministrijas darbinieku ļoti intensīvo strādāšanu pie jautājuma, kas reāli bija „pa četrām, piecām stundām dienā”. Šī darba rezultātu A.Kampars raksturoja kā radikālu cenu samazinājumu noteikumos. Viņš atzina, ka sagatavotie dokumenti tiešam tika iesniegti pusotru stundu pirms valdības sēdes, bet uzsvēra, ka koalīcijas partiju sadarbības padomē iegūts apstiprinājums, ka par grozījumiem varētu vienoties, un visi pamatprincipi bija izdiskutēti. A.Kampars Tautas partijas iebildumus pret grozījumu pieņemšanu saistīja ar aizkulišu informāciju par to, ka vējam noteikta pārāk zema cena.
V.A.Krauklis savukārt apgalvoja, ka pret pirmo projektu, kur „tiešām bija brīnumi iekšā”, partijas iebildumi bija nevis formāli, bet par to būtību, savukārt otrais projekts netika atbalstīts tāpēc, ka dokumenti nebija sagatavoti. Deputāts arī pauda ierosinājumu, ka vienam no pamatprincipiem būtu jābūt tam, ka tarifu noteikšanu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotajai elektrībai padarītu saprotamu, aprēķinot „īpatnējo kapitālieguldījumu”. V.A.Krauklis arī pavēstīja, ka gadījumā, ja ir vairāki „gribētāji”, kvotu sistēma tomēr neesot pareiza un labāk būtu ņemt šo īpatnējo investīciju atmaksāšanās periodu kā izejas punktu un rīkot izsoli. A.Kampars par šādu ierosinājumu nopriecājās un solīja turēt V.A.Kraukli „pie vārda”.
Bijušais ekonomikas ministrs savukārt ilgi izvairījās no atbildēšanas uz jautājumu, vai viņa ministrēšanas laikā sagatavotajos noteikumos nebija kļūdu. Pēc daudzkārtējas jautāšanas, uz ko K.Gerhards atbildēja gan ar notikumu pārstāstu, gan uzbrukumu jaunajai valdībai, viņš tomēr izteica savu viedokli, ka lēmums bija labs. Viņaprāt, biogāzes kvotu saņemšanā notikušais liecina, ka „acīmredzot vajadzēja kādu aizsardzības mehānismu”.
