14.05.2009.
Lāsma Rozenfelde
E.Egle skaidroja, ka konfederācijai bija iespēja piedalīties sarunās ar katru ministriju par to plāniem budžeta samazināšanā un reformu veikšanā. Viņa kritizēja ministrijas, ka tās katra skatās tikai uz savu resoru un neskatās uz paralēliem resoriem, kā rezultātā Latvijā arvien ir, piemēram, „n-tās” valsts valodu aģentūras un aģentūras, kas kontrolē ūdens kvalitāti Latvijā. E.Egle pēc šīm sarunām bija izdarījusi secinājumu, ka budžetā ir iespējas, lai rastu papildus resursus ekonomikas veicināšanai. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra arī budžeta izdevumu samazināšanas nozīmi, bez kā Latvija nākamgad neizveidos budžetu ar 3% deficītu un „sapnis par eiro ieviešanu kārtējo reizi būs izsapņots”. I.Rimšēvičs uzskatīja, ka tādā gadījumā uzņēmējiem vajadzētu piketēt pie valdības ēkas.
Izdevumu samazināšanas nepieciešamību neapšaubīja arī E.Repše, kurš apgalvoja, ka piekrīt E.Egles kritikai, taču ar turpmākajiem izteikumiem lika šaubīties, vai tas tiešām tā ir. Ministrs pauda uzskatu, ka tas, ko valdība šobrīd dara ar valsts budžetu, ir „burtiski revolūcija” budžeta procesā un no ministriem tiek prasīta nopietnu reformu īstenošana „force majeure” apstākļos. Kad E.Repšem vaicāja par to, kur tad ir valsts pārvaldes fundamentālās reformas, viņš pievērsās pieejamā finansējuma apjomu samazināšanas jautājumam un apgalvoja, ka „tas tālāk noved pie strukturālām reformām, jo no ministriem savukārt gan valdības vadītājs, gan sabiedrība prasa, lai viņi turpinātu nodrošināt valsts funkcijas nemazinātā kvalitātē”. E.Repše arī apliecināja, ka katram ministram būs savas strukturālās reformas savā resorā, līdz ar to izpauzdams, ka vienotas reformas visā valsts pārvaldē acīmredzot nebūs.
