Vakardienas garās valdības sēdes „sausais atlikums” ir atgriešanās pie versijas par 7% budžeta deficītu, ko lūgt akceptēt aizdevējiem, pievēršanās nesamazināmo izdevumu pārskatīšanai, kā arī nevienprātība par reformām un taupību vairākās nozarēs, ar veselību un labklājību priekšgalā. Valdis Dombrovskis pēc sēdes teicis, ka Latvijai ir izvēle starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju. Tomēr šobrīd vispirms būtu jātiek skaidrībā, vai tie scenāriji, ko vakar izskatīja valdībā, pēc būtības ir pilnvērtīgi, vai tie ietver daudzinātās strukturālās reformas un nelietderīgu izdevumu samazinājumus, vai arī galvenokārt līdzšinējās sistēmas apcirpšanu. Kas, protams, šo sistēmu padarīs vēl nepilnvērtīgāku.
Tai pat laikā draudīgais 40% samazinājums jau neattiecas uz visu budžeta kopsummu, bet tikai uz tā daļu. Uz šī fona budžeta deficīta palielinājums var izrādīties kā risinājuma mirāža, īpaši, ja iekšzemes kopprodukta kritums un nodokļu ieņēmumu samazinājums būs vēl lielāki, nekā šobrīd plānots. Gan tādā situācijā, gan gadījumā, ja starptautiskie aizdevēji nepiekritīs valdībā vakar lemtajam, Latvijas alternatīva ir vai nu kardinālas izmaiņas valsts finansēs un saimniecībā, vai arī maksātnespēja jeb defolts,  no kā var neglābt nekādi iekšējie aizņēmumi.

Redzējums un argumenti par šiem jautājumiem šobrīd būtu sagaidāmi no valdības, pirmkārt no trim lielajām valdošās koalīcijas partijām, kuru deleģētie ministri vada visproblemātiskāko nozaru ministrijas, bet šobrīd vēl arvien lielākoties nodarbojas ar "deķīša vilkšanu" savu resoru virzienā. Turpmākai saprātīgu budžeta grozījumu tapšanai būtu nepieciešams saprast, ciktāl vienotas šīs partijas ir par vienu vai otru scenāriju, vai arī kādi kuram ir argumenti ne tikai vienas nozares, bet valsts pārvaldes un budžeta kopskata kontekstā. Galu galā – vai diagnoze ir politiskā konjunktūra pirms vēlēšanām, problēmu vai risinājumu neapzināšanās, vai vēl kas cits.

Valsts prezidenta iniciatīva par ārkārtas valdības sēdi piektdien pagaidām ir tikai neskaidra iespēja spert soli skaidrības un risinājumu virzienā. Atklāts gan atkal un atkal ir jautājums, vai izdevumu samazināšanas un taupības, kā arī sociālo problēmu risināšana būs pienācīgi sasaistīta arī ar tautsaimniecības atveseļošanu un valsts stratēģiskās attīstības lietām.
Zināmā mērā tas ir arī jautājums par morāli un ideoloģiju. Valsts funkciju loma un īpatsvars ir kategorija, kas ir neatraujams reformu kritērijs. Savukārt, ja Latvijā nereti, runājot par varu, ir atkārtots, ka vara nepieder tautai, viena no pamatdiagnozēm ir tas, ka ietekme koncentrēta šauras, tostarp adekvātus formālus amatus neieņemošu cilvēku rokās. Iespējams, tieši šos aspektus būtu nepieciešams vērtēt, meklējot krīzei ne tikai pārvarēšanas risinājumus, bet arī cēloņus.

Raidījumā piedalīsies:
Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents, Partijas „Jaunais laiks” valdes loceklis
Raimonds Vējonis, Vides ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības valdes loceklis
Edgars Zalāns, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Tautas partijas valdes loceklis
Roberts Ķīlis, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors
Baiba Pētersone, Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās
Baiba Bāne, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos
Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja