Viņš pauda uzskatu, ka mēs esam „lielā mērā” izdarījuši to, par ko esam vienojušies ar starptautiskā aizdevuma sniedzējiem, jo lēmām par 20%, 30% un 40% izdevumu samazināšanas scenārijiem. V.Dombrovskis gan atzina, ka mēs neesam nonākuši līdz 5% budžeta deficītam. Taču uz kritiku par nespēju pietiekami „savilkt jostu” V.Dombrovskis atbildēja vien ar to, ka pieņemts lēmums paplašināt samazināmo izdevumu loku, tai skaitā skarot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.
Premjers pauda viedokli, ka vairums ministru ļoti nopietni strādā pie izdevumu samazināšanas scenārijiem, taču „ir zināmas problēmas ar Eglīša kungu”. Veselības ministrs izpelnījās premjera kritiku arī par to, ka premjers bija spiests izteikties par slimnīcu skaita samazināšanu, par ko „normālā situācijā” būtu jārunā ministram. Taču arī tad, kad V.Dombrovskim tika uzdots jautājums par valsts pārvaldes aparāta mazināšanu, viņa redzējums nebija ļoti konkrēts – premjers norādīja tikai uz 2006.gada līmeni kā uz ļoti indikatīvu un ne ļoti objektīvu rādītāju, kas nav jāuztver kā pašmērķis.
V.Dombrovskis sacīja, ka sabiedrībai ir jāsaprot, ka pašreiz kāds brīdis vienkārši ir jāiztur. Viņš pauda uzskatu, ka attiecībā uz tiesiskās paļāvības principu būs vajadzīgi „nestandarta risinājumi”, un ar to, ka pat lielākie pesimisti neprognozē straujāku IKP kritumu par 20%, pamatoja to, kāpēc valstī nav pamata runāt par ārkārtas situāciju.