27.04.2009.
Lāsma Rozenfelde
Protams, matemātisks salīdzinājums, tāpat kā matemātiska izdevumu samazināšana nav pareizākais ceļš, jo dažādos resoros dažādi mainījušās funkcijas, tomēr šāda analīze funkciju griezumā valsts pārvaldē nav pieejama. Tāpēc atliek saglabāt matemātisko pieeju, paļaujoties, ka tā vismaz demonstrē tendenci, jo būtiskas funkciju maiņas resoros tomēr nav notikušas.
Labklājības ministrijā atlīdzības fonds mazāks nekā pirms trim gadiem
Statistika ļauj spriest, ka samazinājums vislabāk izpildīts Labklājības ministrijā. Tā ir vienīgā ministrija, kurā atlīdzības fonds centrālajā aparātā šogad, salīdzinot ar 2006.gadu, ir samazinājies apmēram par 10% – visās citās ministrijās tas ir pieaudzis. Labklājības ministrijā arī darbinieku skaits, kas kopš 2006.gada bija pieaudzis, nu atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Proti, kā liecina Valsts kancelejas sagatavotā informācija par nodarbināto skaitu ministriju centrālajos aparātos, 2006.gadā ministrijā strādāja 152 cilvēki, bet 2008.gada sākumā viņu skaits bija palielinājies līdz 177 strādājošajiem. Jāpiebilst gan, ka dažādos avotos atrodamie skaitļi par nodarbināto skaitu ministriju centrālajos aparātos 2006.gadā ir atšķirīgi. Finanšu ministrijas aprīļa vidū sagatavotā informācija liecina, ka no šiem strādājošajiem pagājušajā gadā un šogad kopumā plānots likvidēt 26 amatus, tātad ministrijā paliks par vienu cilvēku mazāk nekā 2006.gadā. Valsts kanceleja ir arī izanalizējusi, kā atšķiras atlīdzība uz vienu darbinieku ministriju centrālajos aparātos. Ja 2006. un 2007.gadā atlīdzības līmenis Labklājības ministrijā par apmēram 30% pārsniedza vidējo līmeni ministriju centrālajos aparātos, tad pagājušogad un šogad tas jau ir noslīdējis zem vidējā un sasniedz apmēram 95% no vidējā līmeņa. Tādējādi šajā ministrijā, veicot salīdzinājumu dažādos griezumos, tēriņi darbinieku algošanai jau ir „nokrituši” līdz 2006.gada līmenim.
Salīdzinoši tuvu „indikatīvajam” līmenim ir arī Vides ministrija. Ja pagājušā gada sākumā tajā strādāja 208 darbinieki, tad pēc ieplānotajām atlaišanām to skaits būs samazinājies līdz 187, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 180 strādājošie 2006.gadā. Atlīdzības fonds gan šajā laikā ir pieaudzis, taču tikai par apmēram 10%, kas ir būtiski mazāk nekā citām ministrijām. Savukārt atlīdzības lielums Vides ministrijā jau gadiem ir bijis zem vidējā līmeņa – gan 2006.gadā, gan šogad ministrijas darbinieki saņem par apmēram 28% mazāk nekā vidēji visu ministriju centrālajos aparātos.
Izglītības un zinātnes ministrija uz citu fona izceļas ar to, ka tai atlīdzības fonds kopš 2006.gada ir pieaudzis tikai par 15%, savukārt atlīdzība katram darbiniekam, salīdzinot ar citās ministrijās strādājošajiem, ir būtiski pasliktinājusies – ja vēl pagājušogad atalgojums bija gandrīz vidējā līmenī, tad šogad tas jau ir par apmēram 27% mazāks nekā citās ministrijās. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas plānotais darbinieku skaita samazinājums nav pietiekams, lai to atgrieztu 2006.gada līmenī – pat 53 amatu likvidēšana samazinās darbinieku skaitu tikai līdz 223 cilvēkiem, lai gan 2006.gadā ministrijā strādāja 190 darbinieki.
Reģionālās attīstības ministrijā darbinieku uz pusi vairāk
Tikmēr citas ministrijas ar jau veiktajiem un plānotajiem samazinājumiem izskatās krietni „treknākas”. „Attiecībā uz darbinieku skaitiem un tā tālāk – nu, vajadzētu Latvijā aizliegt runāt emocionāli par to, tur nav nekāda traģēdija,” Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone uzsvēra 22.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”. Patiešām, daļā ministriju „samazināšana” netiek plānota pat līdz 2006.gada aparāta līmenim. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) strauji uzaugušo darbinieku skaitu samazināt līdz 2006.gada līmenim nav paredzēts – ja toreiz ministrijā strādāja 101 cilvēks, tad pēc atlaišanām plānots atstāt 151 darbinieku jeb uz pusi vairāk. Turklāt viņi ir arī labi atalgoti – saņem par apmēram 38% lielāku atlīdzību nekā vidēji citu ministriju centrālajos aparātos, un vismaz 25% virs vidējā atlīdzības līmeņa ministrijas darbinieki saņēma arī iepriekšējos gados. Rezultātā ministrijas atlīdzības fonds kopš 2006.gada ir pieaudzis par vairāk nekā 50%. Ja pērn šīs atšķirības varēja skaidrot ar novadu reformu, tad šobrīd jau šis arguments ir novecojis.
Uzmanības vērts ir arī atlīdzības lielums Aizsardzības ministrijā, kur tas vidējo līmeni pārsniedz pat par 50%. Šajā ministrijā atlīdzība kopš 2006.gada pastāvīgi ir bijusi krietni augstāka nekā citur, vidējo līmeni pārsniedzot arī par 65%. Iespējams, drošības vai citi apsvērumi šajā ministrijā ir tādi, kas liek maksāt konkurētspējīgāku samaksu. Vienlaikus, ministrija arvien vēl ir arī salīdzinoši liela – pēc plānotajām atlaišanām tajā paliks 221 darbinieks jeb par tikai 9 mazāk nekā 2006.gadā, bet atlīdzības fonds paliks lielāks par 25%.
Ne Zemkopības ministrijā, ne Tieslietu ministrijā darbinieku skaits pēc šobrīd ieplānotajām atlaišanām 2006.gada līmenī neatgriezīsies – Zemkopības ministrijā tas būs 276 cilvēki jeb par 30 cilvēkiem lielāks, Tieslietu ministrijā tas būs 232 cilvēki jeb par 24 cilvēkiem lielāks. Lai gan atlīdzības līmenis uz vienu cilvēku Zemkopības ministrijā kopš 2007.gada ir strauji samazinājies, tas arvien vēl ir virs vidējā, savukārt atlīdzības fonds kopš 2006.gada ir audzis par 60%. Tieslietu ministrijā tas ir pieaudzis vēl vairāk, par apmēram 90%. Lai gan šai ministrijā atlīdzība uz vienu darbinieku jau kopš 2006.gada ir mazāka nekā vidēji ministrijās.
Veselības ministrijā atlīdzības fonds audzis par 90%
Vislielākais atlīdzības fonda pieaugums, gandrīz par 150%, kopš 2006.gada ir bijis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, tas bija saistīts ar darbinieku skaita pieaugumu no 46 līdz 112. Trešdaļu no tiem plānots atlaist, sekretariāts tiks likvidēts un vēl redzēsim, cik darbinieku saglabās amatus valsts pārvaldē.
Darbinieku skaita pamatotība jāvērtē arī tajās iestādēs, kur tas strauji nav audzis. Latvijas lielākajā, Finanšu ministrijā notiks atgriešanās aptuveni 2006.gada līmenī ar 375 strādājošajiem, bet atalgojuma fonds ir par 60% lielāks. Izmaiņas gan var radīt tas, ka starptautiskie aizdevēji ir norādījuši uz ministrijas analītiskās kapacitātes trūkumu un ieteikuši pieņemt darbā vairākus desmitus kvalificētu speciālistu.
Neskatoties uz ministra izteikumiem, salīdzinoši liels ir arī Veselības ministrijas centrālais aparāts. Ministrija pagājušonedēļ nāca klajā ar plāniem par vērienīgām reformām nozarē un padotības iestādēs, taču FM dati tieši par ministrijas centrālo aparātu liecina, ka arī pēc 22 amata vietu likvidēšanas tajā strādās 155 cilvēki, kas ir būtiski vairāk nekā 114 cilvēki 2006.gadā. Atlīdzības lielums vienam ministrijas darbiniekam pēdējos gados ir bijis apmēram vidējā citu ministriju līmenī, un atlīdzības fonds kopš 2006.gada ir pieaudzis par 90%.
Atalgojuma fonda un atlīdzības uz vienu štata vienību salīdzinošās izmaiņas kopš 2006.gada
