Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 08.12.2019.
 

Pārmaiņas – uz taupību, efektivitāti, kvalitāti vai krīzi?

Veselības aprūpe

29.04.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 34
Veselības nozares administratīvā aparāta optimizēšana, slimnīcu skaita samazināšana, ģimenes ārstu finansēšanas modeļa maiņa, neatliekamās palīdzības centralizācija, pacientu maksātspēja – šo un vēl citu, nesaraujami saistīto jautājumu loks būs tematika debatēs par veselības aprūpes nozari šīvakara raidījumā „Kas notiek Latvijā?”
Pēc ieilgušām salīdzinoši nelielām korekcijām birokrātijā un veselības aprūpes sistēmā pēdējos mēnešos, starp kurām, šķiet, visnopietnākā bija pacientu maksājumu celšana, aizvadītajā nedēļā tika deklarētas daudz kardinālākas reformas – slimnīcu skaitu samazināt vairāk nekā uz pusi, ģimenes ārstu apmaksu noteikt pēc apmeklējumu skaita un tā tālāk.
Gan mediķu, gan pacientu organizācijas ir izteikušas bažas, ka liela apjoma finansējuma samazinājums veselības aprūpei radīs dziļas problēmas gan mediķu, gan pacientu pusē. „Sustento” akcentēja maksas medicīnas draudus, mediķu arodbiedrība brīdināja par „humāno katastrofu”. Tai pat laikā, izmaiņas, ko veikt piespiež krīzes situācija, vēl arvien atklātus atstāj jautājumus par gan saglabājamās, gan maināmās sistēmas daļas efektivitāti –gan gultu skaita samazinājumu variantiem galvaspilsētā vai reģionos, gan kapitālieguldījumiem un ikdienas darba izmaksām slimnīcās, gan attiecībā uz neatliekamās palīdzības sistēmas pārveidi, gan zāļu izvēli un vēl daudz ko citu.

Tikmēr, ja paturam prātā starptautisko organizāciju rekomendācijas, saistībā ar ko šībrīža reformas it kā tiek realizētas, jākonstatē, ka reformu pamatojumā maz vai vispārīgi pieminēti vairāki rekomendācijas minētie atskaites punkti, gan attiecībā uz produktivitāti – personāla skaitu attiecībā pret pacientu skaitu, gan, kas galvenais, mediķu darba kvalitāti, ņemot vērā sliktos rezultātus dažādās diagnožu grupās. Vienlaikus, protams, jāpatur prātā arī to preventīvo iespēju loku, kas varētu mazināt vēlākas ārstēšanas apjomus - gan attiecībā uz dzīvesveidu, gan veselības profilaktisko kontroli. Šis aspekts reformās nav starp primārajiem, lai gan, iespējams, tieši tas būtu ilgtspējīgās sistēmas veidošanas pamats.

Raidījumā piedalīsies:
Ivars Eglītis, veselības ministrs
Ēriks Miķītis, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktores vietnieks pakalpojumu pieejamības jautājumos
Pēteris Apinis, Ārstu biedrības prezidents
Valdis Keris, Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs
Arnolds Atis Veinbergs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Sarmīte Veide, Ģimenes ārstu asociācijas prezidente
Aivars Smagars, Novadu slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs, Slokas slimnīcas valdes priekšsēdētājs
Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja, „Sustento” valdes locekle
Aleksandrs Molokovskis, biedrības HIV.LV valdes priekšsēdētājs
Armands Skrūzmanis, Rīgas Stradiņa universitātes 4.kursa students, Latvijas Jauno ārstu asociācijas biedrs


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar reformām un finansēm veselības aprūpē?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: