Diskutēdams par finansējuma modeļa maiņu ģimenes ārstiem, ministrs skaidroja, ka pagājušā gada diskusijās ministrija nebija tikusi pie teikšanas, jo to no spēka pozīcijām bija paņēmis asociācijas ārkārtīgi saliedētais uzbrukums.
I.Eglītis atzina, ka bez strukturālo reformu veikšanas ir nepieciešams meklēt finanšu resursus, kas nav nekas cits kā apdrošināšanas elementi. Viņš sacīja, ka „mums ir jāatbild” uz jautājumu, vai apdrošināšanas pasākums ir obligāts un vai to var šodien īstenot, taču, vaicāts par viņa plānu, atbildēja, ka „plāns ir to pajautāt valdībai”. Arī pēc vairākkārtējiem jautājumiem ministrs vien atzina, ka pats būtu par to, bet šaubās, vai tas ir iespējams.
Kad Novadu slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars pauda viedokli, ka valsts kopš 2000.gada ir izzagta, pateicoties Tautas partijai, I.Eglītis atbildēja ar retorisku jautājumu, vai arī visa Eiropa un Īslande ir izzagtas, taču pēc norādes, ka tāds stāvoklis kā Latvijā nekur nav, viņam atbildes nebija.
Ministrs arī aicināja debašu dalībniekus likt kopā galvas un prātus un iestāties par vienu lietu, nevis atrast vienu vainīgo, „kuram ir pietiekami daudz sarežģītu uzdevumu vienatnē pie milzīgi plašas, atvērtas frontes līnijas jāiztur uz saviem pleciem”. Kad biedrības HIV.LV valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis norādīja uz to, ka ministrs nav nozares līderis, I.Eglītis atzina, ka būtu pateicīgs kolēģiem par konstruktīviem un realizējamiem priekšlikumiem.