26.05.2009.
Lāsma Rozenfelde
Valdība Veselības ministrijas (VM) padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju pamatā atbalstīja jau Valsts prezidenta sasauktajā 24.aprīļa ārkārtas sēdē, nolemjot, ka veselības ministra pārraudzībā esošās valsts aģentūras jālikvidē, izveidojot četras veselības nozari administrējošas tiešās pārvaldes iestādes. Valdība arī lēma, ka valsts pārvaldes iestādēs jālikvidē 327 štata vietas un reformas rezultātā jāietaupa 3,48 miljoni latu šogad un 6,76 miljoni latu nākamgad. No apmēram 1300 cilvēkiem, kas veselības pārvaldē strādā šobrīd, paredzēts atstāt ap 1000 darbinieku vai mazāk. 30.aprīlī valdība uzdeva VM divu nedēļu laikā kopīgi ar Finanšu ministriju precizēt optimizācijas plāna projektu, iekļaujot tajā konkrētu informāciju par reorganizācijas rezultātā jaunveidojamo iestāžu funkcijām, štatiem un finansējumu. Pagājušas jau trīs nedēļas, tomēr detalizētākas informācijas no ministrijas vēl arvien nav.
Ministrs Ivars Eglītis 29.aprīļa „Kas notiek Latvijā?” (KNL) debatēs iecerēto reformu un teju ceturtdaļas strādājošo atlaišanu raksturoja kā „asāku un ātrāku” darbību, nekā iepriekš pieteikts. Jāatzīst, ka kopumā veselības pārvaldē strādājošo skaits patiešām samazinās, salīdzinot ar apjomu pirms pāris gadiem, tomēr vai pietiekami?
Cik plānotājus, kontrolierus un epidemiologus vajag reģionālajās struktūrvienībās?
Veselības ministrija ir nolēmusi, ka ir jāsamazina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA), Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) un Veselības inspekcijas (VI) teritoriālās struktūras, veidojot vienas pieturas aģentūras. Dati par amata vietu skaitu šajās padotības iestādēs liecina, ka piecās SVA reģionālajās filiālēs kopā ir 357 amata vietas, piecās VOAVA reģionālajās nodaļās – 174 amata vietas, savukārt četrās VI reģionālajās kontroles nodaļās strādā 46 cilvēki. Tātad kopā tikai minētajās reģionālajās struktūrvienībās ir 577 strādājošo. Pat tad, ja visi veselības pārvaldē atlaistie būtu tikai no šīm teritoriālajām struktūrām, tajās joprojām saglabātos nepilna puse pašreizējo darbinieku. Dalījums starp „centru” un reģioniem vēl arvien nav zināms, tāpat kā jebkādi principi vai aprēķini, cik apkalpoto iedzīvotāju vai citu nepieciešamo funkciju apjoms un kādi sasniegtie rezultāti turpmāk būs kritērijs vienas štata vietas vai struktūrvienības saglabāšanai.
SVA 2007.gada publiskajā pārskatā, kas ir jaunākais pieejamais, sniegtā informācija liecina, ka aģentūras filiāles, nevis centrs, pārsvarā sniedz tādus maksas pakalpojumus kā higiēnisko prasību sagatavošana un novērtēšana, laboratorisko pētījumu un mērījumu organizēšana un konsultatīvi metodiskais darbs. Tomēr pašu ieņēmumi 2007.gadā veidoja tikai 7,4% jeb no SVA kopējiem resursiem. Filiāles veic respondentu anketēšanu aptaujās un regulāri apkopo ziņojumus no ģimenes ārstiem, skolām pirmsskolas izglītības iestādēm un slimnīcām. Kā liecina darbinieku saraksts, lielākā daļa SVA filiālēs strādājošo ir epidemiologi un viņu palīdzes, kā arī higiēnas ārsti un viņu palīdzes. SVA 2007.gadā sagatavoja arī tūkstošiem atzinumu būvniecībā – 9736 projektēšanas higiēniskos uzdevumus un 6309 atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai. Ņemot vērā pašreizējo būvniecības jomas apsīkumu, skaidrs, ka šī darba veikšanai bez jebkādas optimizēšanas vairs nav vajadzīgs tik daudz darbinieku kā „treknajos” gados.
VOAVA teritoriālās nodaļas slēdz līgumus par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kamēr centrālais birojs – gan par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu, gan neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem nepieciešamos ambulatorās veselības aprūpes veidus un apjomu plāno vietējās nodaļas, bet centrālajā birojā ir Ambulatoro pakalpojumu departaments, kurā pat ir par vienu štata vietu vairāk nekā Stacionāro pakalpojumu departamentā. Līdzīga situācija ir SVA – neraugoties uz visiem reģionos strādājošajiem epidemiologiem, centrālajā birojā strādā ne vien divi statistiķi, bet vēl desmit citi epidemiologi.
VOAVA filiāļu darbiniekiem ir arī jāslēdz līgumi ar aptiekām par kompensējamo zāļu, medicīnisko ierīču un preču nodrošināšanu un jāuzrauga visu teritorijas ārstniecības iestāžu un aptieku darbība, jākontrolē pakalpojumu sniegšana un valsts līdzekļu izlietojums. Taču uzraudzība un kontrole ir galvenais uzdevums VI, kur gandrīz visi reģionu darbinieki ir inspektori, kas rada loģisku jautājumu par pārklāšanos un efektivizēšanu. 2007.gadā, piemēram, VI citu starpā veica arī vairāk nekā 13 tūkstošus kontroļu epidemioloģiskās drošības un vides veselības jomā, lai gan, kā jau minēts, daudzi SVA filiālēs strādājošie ir epidemiologi.
Samazinām funkcijas vai arī mērām darba rezultātus?
Arī VM iecerētie funkciju pārdales un iestāžu likvidēšanas plāni liecina par dažādām versijām. Piemēram, VM ieplānojusi produkta higiēnas novērtējumu un dokumenta noformēšanu no SVA nodot Zemkopības ministrijas kompetencē, kaitīgos un nelabvēlīgos apstākļos strādājošo vienas darba vietas higiēnisko novērtēšanu nodot akreditētiem komersantiem, privāto dzīvojamo māju pieņemšanu ekspluatācijā nodot Valsts būvinspekcijai, un tamlīdzīgi. Tātad, samazinoties funkcijām, darbinieku darba apjoms un, līdz ar to, skaits, samazinās automātiski, bez kādas efektivizācijas un birokrātijas mazināšanas. Ja tiks likvidēta VOAVA, tā vietā izveidojot Veselības aprūpes norēķinu centru, kas vairs nenodarbosies ar tarifu rēķināšanu, bet tikai norēķinu veikšanu, rodas arī jautājums, vai tas automātiski neliek samazināt būtisku daļu no 313 amata vietām.
Ministrijas plāni neliecina, ka ir rūpīgi izvērtēta visu iestāžu darbība un tas, kāds ir nepieciešamais minimums, kas darāms pēc reorganizācijas. Piemēram, SVA 2007.gadā realizēja 10 informatīvās kampaņas, vairāk nekā 30 bukletus un citus informatīvos materiālus, divas video reklāmas un gada grāmatas, 13 pētījumus. Spriežot pēc budžeta, aizvadītajā gadā šis apjoms vismaz nesamazinājās. Taču, lai gan aptauju veikšana, pētīšana un izvērtēšana, kā arī sabiedrības izglītošana ir aģentūras funkcijas un tajā pavisam ir 517 amata vietu, tā daudz ko pasūta veikt citiem izpildītājiem. 2008.gadā SVA iepirka uztura aptaujas pētījuma veikšanu par 15,7 tūkstošiem latu, pētījumu par narkotisko vielu lietotājiem Latvijā par 12 tūkstošiem latu, uztura aptaujas veikšanu par 21,5 tūkstošiem latu un citus pētījumus, kā arī dažādu pasākumu un kampaņu organizēšanu par daudziem desmitiem tūkstošiem latu.
Rezultātu vērtējumus par veikto pasākumu lietderību gan grūtāk atrast. Arī aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģijā 2007. – 2009.gadam ir minēti tādi politikas sasniegšanas rādītāji kā sagatavoti biļeteni, izplatīti ziņojumi un tā tālāk, nevis, piemēram, vidējā mūža ilguma palielināšana vai citi rādītāji, kas raksturo sabiedrības veselības stāvokli.
Cik darbiniekiem jāseko funkcijām?
Likvidēt paredzēts Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru (VSMTVA), kurā ir 115 amata vietas, funkcijas sadalot starp vairākām iestādēm. Tomēr līdzīgas funkcijas dažādās iestādēs liek domāt par to pārvaldes apjomu, kāds Latvijas mērogiem ir vajadzīgs. Sadarbības iestādes funkcijas Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu ieviešanā paredzēts nodot ministrijas kompetencē. Aģentūras ES fondu departamentā ir 26 amata vietas, un arī VM Investīciju departamentā jau ir 21 darbinieks.
SVA ir plānots nodot statistiskās informācijas iegūšanu, apstrādi un analīzi, reģistru uzturēšanu un E-veselības pamatnostādņu ieviešanu. Vismaz 11 strādājošie SVA jau ir Sabiedrības veselības datu analīzes daļā, kamēr pievienojamajā VSMTVA 31 darbinieks strādā Veselības statistikas departamentā un Reģistru pārraudzības departamentā. Ar E-veselības pamatnostādņu ieviešanu saistīti darbinieki ir gan SVA, gan e-veselības nodaļā ministrijā. Līdzīgs uzskaitījums būtu attiecināms gan uz Zāļu valsts aģentūras 156 darbiniekiem, gan, protams, tikpat daudzskaitlīgo pašas ministrijas aparātu, kur darbinieku skaits kopš 2006.gada pieaudzis par aptuveni trešdaļu.
Privātā sektora pārstāvji valsts pārvaldes darbu ir ieteikuši efektivizēt, arī centralizējot grāmatvedības, juridiskos pakalpojumus, iepirkumu veikšanu un citas lietas, kas nav specifiski saistītas ar konkrētajām nozarēm. Līdz šim septiņās VM padotības iestādēs, kuru vietā pēc reformas paredzēts atstāt četras, strādā 13 komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālisti, 14 personāla vadības speciālisti, 20 darbinieki finanšu struktūrvienībās, 18 grāmatveži, 30 juristu, 14 iepirkumu struktūrvienību darbinieki un 43 informācijas tehnoloģiju un sistēmu speciālisti. Kopā vismaz pusotrs simts. Jāatgādina, ka tikko, izziņojot par policijas reģionālo reformu, bija runa tieši par šādu „atbalsta struktūru” samazināšanas iespējām.
Nodokļu maksātāju finansējums tikai pārvaldei, iestādēm un aģentūrām veselības aprūpes nozarē, pēc dažādas klasifikācijas, ir vismaz vairāk nekā 20 miljoni gadā. Tas ir vairāk nekā prokuratūrai vai arī vairāk nekā Saeimas un prezidenta kancelejas izdevumu kopsumma. Runājot par „asām” reformām, būtu sagaidāms pilnvērtīgāks pamatojums, vai optimizācija dažu miljonu apjomā ir galējā robeža situācijā, kad pacientu izmaksas ir pieaugušas daudz straujāk, nekā ir samazinājušies pārvaldes izdevumi.
Veselības ministrijas prezentācija „Reforma Latvijas veselības aprūpē”
Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu
Plāna Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizācijai projekts
