Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.04.2024.
 
Veselības nozares administratīvā aparāta optimizēšana, slimnīcu skaita samazināšana, ģimenes ārstu finansēšanas modeļa maiņa, neatliekamās palīdzības centralizācija, pacientu maksātspēja – šo un vēl citu, nesaraujami saistīto jautājumu loks būs tematika debatēs par veselības aprūpes nozari šīvakara raidījumā „Kas notiek Latvijā?”
1-20 ; 21-34 ;
Raitis    11:58  |  29.04.2009.

Samaziniet savu administratīvo aparātu ministru k-gi, tad nebūs jālikvidē veselības aizsardzības sistēma.SĀCIET BEIDZOT STRĀDĀT, NEVIS TIKAI ALGAS SAŅEMT! 

Ieva  romuls@apollo.lv  13:11  |  29.04.2009.

Lūk, kur manuprāt tā produktivitāte pazūd: pirmkārt jau nav noteikts, cik ilgi slimnieku var dakterēt ģimenes ārsts, bet kad ir jāiejaucas speciālistam, tāpēc viss ir atkarīgs no slimnieka pacietības un zināšanām. Otrā problēma ir diagnostika, jo vairums aparātu ir nepieejami, turklāt netik daudz to trūkuma, kā kvotu dēļ. Un, ja, piemēram, magnētiskās rezonanses aparāti, spriežot pēc skaitļiem, klusi rūs....Liela problēma ir hronisko slimnieku aprūpe, kuriem no vienas puses nebūt ne vienmēr ir nepieciešamas 20 minūtes konsultācijas, taču instrukcijas ģimenes ārstam speciālisti raksta kā nu sanāk un ģimenes ārsts pacientu ar katru nieku sūta pie speciālista, kas nozīmē mēnešiem ilgu gaidīšanu rindā. Savukārt ķirurgiem efektivitāti lielā mērā kavē štruntīgā profilakse, turklāt ne tikdaudz novēlota griešanās pie ārsta, kā vecais labais pārītis: II tipa diabēts, kā arī sirds un asinsvadu, jo šādiem pacientiem viss sliktāk dzīst, turklāt šīs slimības ne būt ne tai pozitīvākajā veidā ietekmē prāta spējas, tāpēc, ja, piemēram, relatīvi veselo pat pēc smagas operācijas var izrakstīt samērā ātri, tad tantuks ar pamatīgu lieko svaru un "cukuru" pēc elementāras operācijas var nogulēt pat vairāk kā mēnesi. Un, tā kā abas slimības parasti atklāj pusmūža cilvēkiem, kas dzīves lielāko daļu ir vadījuši kaut kur guļot vai ēdot, un varbūt arī smēķējot, tad viņiem nevar tā vienkārši pateikt: tagad to visu ni-ni! Un vispār būs jāstaigā, jāēd daudz dārzeņu....Šie cilvēki neklausīs, vai, vēl trakāk, apvainosies. Bet kārtīgu skaidrošanu 20 minūtēs, turklāt ņemot vērā, ka vēl ir jāraksta receptes un norīkojumi..... 

Ieva  romuls@apollo.lv  13:17  |  29.04.2009.

Nu un vēl viena problēma ir endoskopija, kā arī, spriežot pēc Teksas universitātes asociētā profesora Gruntmaņa raksta "Dienā"- endovazālās operācijas. Tās otrās acīm redzot ir nepamatoti sadārdzinātas, tātad ļoti iespējams tās veic mazāk, nekā varētu, turklāt ģimenes ārsti ir slikti informēti gan par šo, gan daudzām citām iespējām (vispār labi sanāk: atver Krūts slimību centru un nevienam neko nesaka), savukārt endoskopija ir maz pieejama. Iespējams, ka kaut kur laukos kaktā nīkst dārgs endoskops, bet rīdzinieki to nezina. Tāpēc vēl pagājušajā gadā slimnieku arī centrālajā slimnīcā varēja turēt nedēļām ilgi, lai aizsistu rindu. Bet endoskopija tās ir, piemēram, visas kuņģa vainas, kuras sākuma stadijā var ārstēt ambulatori, bet pēc tam...., kā arī pūšļakmeņi, liela daļa žultspūšļa vainu, ginekoloģiskās slimības..... 

Ieva  romuls@apollo.lv  13:21  |  29.04.2009.

Lai gan ar diagnostiku ir problēmas arī Universitātes slimnīcās un domāju, ka tieši ar to ir izskaidrojama tā kāda ierēdņa pieminētā miljonu tērēšana, lai stacionārā ārstētu iesnas un spondilozi. Iedomājieties tikai situāciju: mammīte atved sīci, kas, īpaši ja ir ļoti maziņš, brēc, mamma nervozē, bet no diagnostikas tik vien ir pieejams, kā rentgens un asinsaina. Un kamēr pārliecinās, ka tās tiešām ir iesnas....Ar spondilozi ir tas pats. Nemaz nerunājot par to, ka, ņemot vērā, cik izplatītas pie mums ir mugurkaula slimības, vajadzētu rīkot skrīningu, lai tās atklātu, kamēr daudz ko var labo ar ārstniecisko vingrošanu. Vai, vismaz, izveidot bukletu ar muguras stiprināšanai ieteicamiem vingrojumiem, ko varētu izdalīt ģimenes ārsts. 

Ieva  romuls@apollo.lv  14:03  |  29.04.2009.

Ar šo te it kā taupību ir viena problēma: jo, ja cilvēks ir slims, tad vairumā gadījumu, ja netiks ārstēts, tad tāds arī paliks vai stāvoklis pasliktināsies, un ir pilnīgi vienalga, vai viņš pie savas slimības ir vainīgs pats, vai viņam nepaveicās. Un pašlaik ārsti zinot, ka naudas nebūs, kvotas pietaupa neatliekamajiem, līdz ar to tiek diskriminēti pacienti, kas rūpējas par savu veselību un pie ārsta vēršas savlaicīgi, īpaši smagi ir tiem, kam nepaveicās (jautājums ar ko) un kam ir nepieciešamas regulāras veselības pārbaudes. Nereti liekas, ka šobrīd prātīgākais ir rīt, dzerstīties un smēķēt, jo, lai gan rindā var pierakstīties, kā sanāk, tad uz izmeklējumiem rīmas, dzērāji un smēķētāji noteikti nokļūst ātrāk, jo ir smagākā stāvoklī, toties pārējiem jāgaida, kamēr viņiem kļūs tikpat slikti. 

Malēnietis  turibashanza@apollo.lv  14:06  |  29.04.2009.

Ir iestājušies laiki, kad cilvēki nav resurss, bet tikai potenciālie patērētāji. Resurss ir vajadzīgs pie veselības, bet patērētājs jo slimāks, jo izdevīgāk. Tā arī dzīvojam ... Valstiskā līmenī nevienam nerūp cilvēku (nācijas, tautas, iedzīvotāju ...) veselība, jo cilvēki Latvijā nevienam nav vajadzīgi !!! "ES & Co" labprātāk Latviju redzētu, kā lielu golfa laukumu Krievijas pierobežā, bet "lielie latvieši" visos laikos ir pratuši tikai pārdoties paši un iztirgot Valsti ar visu kas tajā ir, ieskaitot iedzīvotājus. Izmirstam, emigrējam ..., tas rūp Eglītim, Repšem, Dombrovskim vai Zatleram ? Pasmiesimies kopā ! Viņiem rūp tikai ES prasību nolasīšana no "saimnieku" lūpām ... ... iešu pārlasīt "Kauguriešus". 

Ieva  romuls@apollo.lv  14:49  |  29.04.2009.

Ļoti "labs" neefektivitātes piemērs ir redzams Labestības dienās un Ziedot.lv., kur daudz ziedojumu tiek vākti, lai aizstātu valsts sagādātos krāmus ar ko piemērotāku. Galu galā var ievalkāt kurpes, ja vien neesi diabētiķis, bet ne ortozes! Būtu vismaz atdevuši to naudu bērniem! Un tas pats ar dzirdes aparātiem! Bet vispretīgākais bija piemērs ar elpināšanas aparātu, jo neticu, ka tā nauda, kas tika iztērēta mazo Dmitriju ik vakaru vedot uz reanimāciju bija tik maza, ka nebūtu atmaksājies uzreiz nopirkt viņam portatīvo aparātu. 

Anonīms zinātājs    15:05  |  29.04.2009.

Realitāte ir tāda ka jau uz šodienu nav iespējams pārvest pacientu no rajona slimnīcas, kuru plānots likvidēt pēc reformas, uz pilsētas lielo slimnīcu, jo lielā lsimnīca atsaka minot iemeslu - NAV VIETAS! Jautājums, kur tad pēc reformas liks tos visus slimniekus - mežā? Ja jau tagad trūkst vietas lielajām slimnīcām un mazās pārbāztas - kur likt slimniekus kad mazo nebūs? 

Es    16:02  |  29.04.2009.

God., J.Dombura kungs! Sakarā ar to, ka šodienas laikrakstā LNA ir ļoti labi izanalizēts raksts par veselības aprūpi "Ko labāk zaudēt - valsti vai slimnīcu?", lūdzu uzaiciniet uz raidījumu raksta autori Elitu Veidemani, un tad varēs saņemt (vai nesaņemt) atbildes uz rakstā izskanējušiem jautājumiem Ministra kungam (TP). Tie sen jau ir bez atbildes Latvijas sabiedrībai, kura nevar vienaldzīgi noskatīties uz visu notiekošo ar lieliem zemūdens akmeņiem. Lai viņš ceļ gaismā visu, kādas ir patiesās intereses valdošajiem pie varas, un lai nestāsta, ka reforma ir tautas un pacientu interesēs. Ja tā ir, tad lai pierāda ar cipariem un skaitļiem, nevis pļāpām. Tauta izlems vai viņai to vajag, vai nē! 

Nike    17:54  |  29.04.2009.

Galvenais - kad no runāšanas pāries pie darbiem? Kad reāli samazinās veselības sistēmas pārvaldi, kas kā šrube iesūc budžetu un tik plešās kā astoņkājis. 

Anita    18:34  |  29.04.2009.

Cik zinu, tad krējumu medicīnā nosmeļ visi citi, bet tiem, kas reāli nozarē strādā un ārstē slimniekus, tiek tas, kas paliek pāri, kad visas n-tās organizācijas un aģentūras ir saņēmušas savu lauvas tiesu. Priekš kam veselības aprūpē vajag tik lielu birokrātiju un naudas dalītājus, un apdrošinātājus, un, un ... Vai nav laiks tos visus likvidēt, lai medicīna var Latvijā attīstīties? 

lili    18:45  |  29.04.2009.

Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valde rosina samazināt gan štatus gan algas sanitarēm un apkopējām ,bet darba apjomu palielina jau tik daudz ka fiziski cilvēks to vairs nevar paveikt ,bet administratīvais aparats ar lielajām algām gandrīz netiek samazināts.Pajautājiet kāda alga ir Bokas kungam un viņa svītai. 

Andris  andris@lifesaving.lv  18:47  |  29.04.2009.

Labdien, Vēlos uzdot jautājumus par neatliekamās medicīniskās palīdzības centralizēšanu: 1) Kāpēc jautājums par NMP apvienošanu tika pieņemts slēgtā sēdē un nekonsultējoties ar NMP darbiniekiem un NMP iestrāžu vadītājiem; 2) Kāpēc pieņemot šadu lēmumu nav izveidots sociāli ekonomisks pamatojums; 3) Kāpēc jaunais dienests uzsver tās lietas, kuras jau darbojas decentralizētā sistēmā - piemēram, brauc tuvākā brigāde, ierašānās laiks samazināsies, utt. 4) Kāpēc jāizveido jauna iestāde/aģentūra, kura apvienos un pārvaldīs NMP darbu; 5) Kāpēc līdzekļus, kurus paredzēts ieguldīt jaunajā dienestā nevar ieguldīt esošos NMP dienestos, lai tie attīstītos (jaunas med. iekārtas, jauni OMT, utt.). Savādi sanāk, ka Veselības ministrija līdzekļus nepiešķir esošiem NMP dienestiem to attīstībai, bet jaunajam dienestam piešķirs; 6) Kāpēc ministrs I. Eglītis nevēlas pieņemt uz tikšanos PSIA "Jūrmalas ātrās palīdzības" valdes priekšsēdētāju jau no septembra sākuma; 7) Kāpēc uz KNL raidījumu Jūs neuzaiciniet NMP iestādes vadītāju, kurš ir pret NMP apvienošanu (tādu ir daudz, piemēram, Uldis Ciekurs PSIA "Jūrmalas ātrā palīdzība") 

sergejs    19:52  |  29.04.2009.

Ko ministrs var teikt topošajiem ārstiem ? Kur viņi strādās, kāda būs perspektīva ? Tagad samazina gan stipendijas, gan cel maksu par kopmitnem, apvieno studentus milzigās grupās un draud atlaist pasniedzējus. Rigas Stradina universitātes rektors Jānis Gardovskis tajā paša laikā saņem rekordlielu algu. Vai ministrija to nekontrolē ? Vai nepietiktu ar Medicīnas fakultāti Latvijas Universitātē, lai nebūtu jātērē milzīgi līdzekļi RSU administratīvā aparāta uzturēšanai un no tā neciestu studenti ? 

Anonims    19:58  |  29.04.2009.

Šodien ziņās dzirdēju , ka Rīgas dome atļāva krievu fašistiem pulcētis Uzvaras laukumā. Bet , ka bija ar Latviešiem 16 martā ? Kad mūsu varas vīri beidzot sāks cienīt Latviešu tautu? Kad Viņi beigs pielīst kolonizatoriem? Kad beidzot Latvieši būs kungi savā zemē? 

juris sils  juris.sils@apollo.lv  20:43  |  29.04.2009.

Zāļu izmaksas varētu pamazināt, ieviešot citu serttificēšanas sistēmu. Piemēram, ja konkrētas zāles ir sertificētas ASV, Vācijā, un Zviedrijā, tad zāles varētu tikt automātiski sertificētas Latvijā. Vispār sertificēšanu varētu veikt kopā visām trim Baltijas valstīm. Visas taupītu. Visu veselības sistēmu vajadzētu analizēt, regulāri analizējot Latvijas iedzīvotāju veselību. Kā pēdējos 15 gados attīstījusies iedzīvotāju veselība? Vai ir rezultāts, kas atbilst izdevumiem? Vai vispārējai izglītībā nav jāuzlabo mācības par veselību? Nodedzinamies, noslīkstam, traumējamies (gan braucot, gan citādi), bērnus traumējam.... Vai skolās nevar ieviest citu attieksmi pret dzīvības vērtību ? Un beidzot, vai ir pilnīgi neiespējami paredzēt pieņemšanas laikus medicīnas iestādēs. Stradiņu poliklinika šajā sakarā ir organizatoriska katastrofa. Teica nākt divos. Tikām klāt septiņos. Piecas stundas neviens nespēja vai nejaudāja pareģot pieņemšanas laiku. Varētu beidzot ieviest numuru sistēmu. CSDD to var, bet Stradiņu slimnica nevar. Veselības centrs 4 arī nevar. Ars arī nevar. Ja jau kā ministrs saka, ambulatorais pakalpojums ir pats svarīgākais, lai viņš tīri fiziski novērtē ambulatoro galu Stradiņos un salīdzina ar stacionāro. Ambulatorais gals ir drausmīgā stāvoklī, tikai daļas ir butaforiski sliktā līmenī atjaunotas. Ja jau remontē vajadzētu sākt ar Stradiņu kanalizāciju un sanitāro galu. 

Medmasa    21:39  |  29.04.2009.

Vai tas ir nav arprats,ka man jamaksa 90 Ls par izzinu,kas esmu registreta Latvija,ka medmasa un varu ari stradat Eiropa? Ja gribiet,lai medmasas paliktu Latvija,tad dodiet mums stradat miera,nevis sut visu laiku macities kursos(pie tam dargos)un normalu algu,slodzi un statu.Nevis ta,ka masai jadara visu vienai un ari izpildit taja pasa laika (par brivu!!!)sanitara darbu. 

ieva    22:05  |  29.04.2009.

MAn tik ideja. Kaadeelj nevareetu izdariit kaadus diferenceetus maksaajumus? Piemeeram, ja es eju uz regulaaraam gada paarbaudeem un ruupeejos par savu veseliibu, tad man pacientu iemaksa ir neliela, ja es eju tikai ik pa paaris gadiem, tad augstaaka. Beerniem tomeer buutu jaapaliek bezmaksas, pensionaariem arii vajadzeetu saglabaat simbolisku maksaajumu. Bez tam lielaakoties pensionaariem polises sedz pashvaldiiba (nu jaa, kura tagad var atljauties). Kopumaa domaaju ka kaut kas nav kaartiibaa ar muusu veseliibas sisteemu, jo kad divas reizes biju ar mazo meitu slimniicaa man bija jaamaksaa par to, ka es gulju vienaa gultaa ar meitu (5gadi, nav vairs bebis), neviens neko iisti nepasaka, kas notiek, cik ilgi buus jaabuut. Vienaa palaataa bijaam kaadas 7 mammas un 7 beerni, gaisa nav, logus nedriikst veert valjaa, jo ir plaushinieku nodalja. MAmmas apeed beernu neapeestaas pusdienas, jo mammaam nenes eest. Vispaar kaa leegerii. Diezgan baisas atminjas. (Atvainojos, ka rakstu bez garumziimeem, neesmu Latvijaa) 

liepājnieks    22:07  |  29.04.2009.

KAS IR ATĻĀVIS LIEPĀJAS REĢ.SLIMNĪCĀ NAKTĪS LIKVIDĒT DEŽŪRELEKTRIĶI ? TAS DAUDZIEM VAR DRAUDĒT AR NĀVI ! 

Riidzenieks    22:19  |  29.04.2009.

Jaa ... ja pacients nomaina ģimenes ārstu, tāpēc ka viņa ģimenes ārsts nestradā, tad gjimenes ārsts zaudē naudu, tas it kā tā ir ... bet kad Rīgā gribi nomainīt ģimenes ārstu, tad tev pasaka ka nav iespejams jo citi ir pārslogoti ... tāpēc labāk strādāt Rīgā ģimenes ārsti nez vai ir motivēti ... 



1-20 ; 21-34 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Veselības aprūpe  

     Kas notiek ar reformām un finansēm veselības aprūpē?

         Dalibnieki         


Autors: