Leiškalns runāja sakarīgāk nekā biju gaidījusi, biju pārsteigta, jo līdz šim viņš pārsvarā izcēlās tikai ar sulīgiem epitetiem, kuros bija jaušama interese par lopkopību:)) Kas attiecas uz pārējiem disputa dalībniekiem, īpaši gribētos iebilst Kamparam un aizstāvēt pozīciju. Brīdinu: iztirzājums būs garlaicīgs. 1. Ja pirms gada viņam LU profesore ko prognozēja par lejupslīdi un finansēm, tad tas nekas oriģināls nebija, jo jau gada pirmajā pusē iezīmējās nepārprotami signāli iekšzemes pieprasījuma pieauguma TEMPU kritumam, lai gan daudzas nozares vēl pēc inerces turpināja darboties iepriekšējā režīmā. Cikla lejupslīde sākās jau vismaz pirms pusotra gada. Cits jautājums, cikla lejupslīdes fāze nebūt nenozīmē to, ka tam jānoslīd līdz negatīvām reālajām pārmaiņām un prognozēt tieši par cik un kurā brīdī mainīsies tas vai cits rādītājs šādā brīdī ir ļoti sarežģīti un daudz kas ir atkarīgs no patērētāju un uzņēmēju konfidences un ārējiem tirgiem. Var jau saukt dažādus skaitļus un kādam arī izdosies trāpīt, bet maz ticams, ka tas notiks trāpītāja īpašas kompetences dēļ. Tas ir kā vecajā labajā piemērā: ciematā dzīvoja divi ļoti gudri brāļi, viens prognozēja, ka līs, bet otrs prognozēja, ka nelīs. Pārsteidzoši, bet vienmēr vienam no viņiem izrādījās taisnība. 2. Par biznesa cikliem, kuri a la "kā katram studentam zināms pastāv un kādēļ gan tos nenoprognozēja". Latvijas tautsaimniecība kopš pārejas uz tirgus ekonomiku vēl klasiskus ciklus nebija pieredzējusi, tie kritumi, kas bija 1995.g. un 1998.g.beigās bija saistīti vairāk ar one-off efektiem nevis cikliskumu kā tādu. Situācijā, kad bāze ir salīdzinoši zema ir visai grūti noprognozēt, kad tautsaimniecība sāks attīstīties pēc kādiem tradicionāliem cikliskiem kanoniem. Pat šo pašu pārkaršanu zināmā mērā var saistīt ar one-off (iestāšanās ES/NATO, lētie kredītresursi/negatīvās reālās procentu likmes). Protams, ka līdz ar globalizāciju notiek ne tikai reālo līmeņu konverģence, bet lielā mērā pieaug arī globālās ekonomikas cikliskuma ietekme, bet tas var nebūt noteicošais. Pietiek vien paskatīties uz citu Eiropas valstu attīstību. Un daudzi spēja prognozēt, ka tempi saruks, bet neviens nespēja pateikt – kad tieši, cik strauji un cik dziļi. Ja kāds ekonomists apgalvo, ka viņš to spēja, tad viņš ir štruntīgs ekonomists, jo negrib atzīt, ka viņa pieņēmumi ir tikai intuitīvi, tikai kopējo tendenci nosakoši, un precīza prognoze - tikai sakritība. Viņš nevar noprognozēt, kurā brīdī vadzis lūzīs un ASV vienu kantori vairs neglābs, viņš nevar noprognozēt, kāda būs precīza notikumu ķēdīte, jo daudz kas ir atkarīgs no atsevišķiem lēmumiem, kam katram apakšā ir cits scenārijs. Tik pat labi, tas vēl varēja kādu gadu turpināties. 3.Par budžeta makrorādītāju pieņēmumiem, vai tad Kampars nezina kāda ir budžeta pieņemšanas kārtība? Tajā brīdī (jūlijā), kad tika noteikts šis kopējais ekonomikas "rāmis", tā bija visnotaļ reālistiska prognoze. Pat Rimševičam aizrādīt ir nekorekti, jo tajā brīdī LB prognozes bija pat optimistiskākas nekā FM. Un tas, ka šīs prognozes ir jāpārskata 'uz leju' tika publiski teikts no pašu budžetnieku puses jau pasen, bet budžets jau nav tikai viena tabuliņa ar cipariņiem, kurus var ātri un vienkārši nomainīt, pat ne divas un pat ne 50, tas ir vairāku desmitu likumu kopums un katrs lēmums, kas saistīts ar izdevumiem rada multiplikatīvus efektus, kas ir jāaprēķina un jāizsver. Katrs procetpunkts prognozes maiņā liek pieņemt jau pavisam citus lēmumus, kas atkal jau jābīda caur ministrijām. Katrā ziņā, izskatu līdzjūtību FM darbiniekiem par šo vājprāta darba režīmu, un lai kāds pēc tā vēl pasaka, ka šīs ministrijas darbiniekam ir jāsaņem tieši tāda pati alga kā kādā plezīrministrijā, kur var akurāti urbināt degunu un locīt no bezjēdzīgiem dokumentiem origami. Ierēdņi pat par virsstundām nevar saņemt piemaksu, turklāt kā tās virsstundas un darba paaugstināto intensitāti Sudrabai pēc tam pierādīs?! rrrr, aš uzvilkos.. 

Paldies par argumentētiem iebildumiem. Daži vārdi aizstāvībai :-) Vasarā pārliecinoši bija redzama līknes nosliekšanās uz leju, uzmanīgāki vērotāji to juta jau no gada sākuma (dramatiski kritumi jaunu auto, mēbeļu, sadzīves tehnikas tirdzniecībā). Tātad visiem (arī valdībai) bija skaidrs, ka izaugums apstājies un iespējama recesija. 2008. gada budžeta grozījumi bija iespēja sākt meklēt spraugas budžeta tēriņu mazināšanā, tomēr PVN neiekasēšana grozījumos tika atsvērta ar 2008. gada ES fondu maksājumu pārcelšanu uz prognozējami smago 2009. gada budžetu. Oktobra sākumā jau pilnībā bija zināma konkrētā situācija, tomēr valdība nevis mēģināja atrast iespējas samazināt (kaut vai tur pat, kur to darīs tagad), bet gan, nemainot retoriku, iesniedza to izskatīšanai Saeimā. Tas ir ārkārtīgi liels risks, jo nekad līdz šim starp lasījumiem nav mēģināts mazināt 200 mlj.- Parasti deputāti vēlas kaut ko piedalīt , atbilstoši savām intersēm. Un pēdējais - Godmanis mazināja savus 10.67% no 2007. gadā noteiktā trīs gadu finanšu ietvara, Repše 2003. gadā no ministriju bāzes. Es šeit redzu būtisku atšķirību gan saturiski, gan no sabiedrības informētības viedokļa :-) 

Dramatiskie kritumi bija automobiļiem, turklāt tā līkne uz leju sāka iet jau pagājušā gada pavasarī, tā ka uzmanīgie vērotāji ir krietni aizgulējušies:), bet mēbelēm un sadzīves tehnikai dramatiskais kritums sākas tikai vasarā, arī pārtikai, kas ir ar lielāku īpatsvaru. Bet tas pat nav svarīgi, to, ka iekšzemes pieprasījums kritīsies prognozēja vairāk vai mazāk visi, bet gada pirmajos 4 mēnešos bija pasakaina eksporta izaugsme, kas arī stiprināja ticību, ka iziesim "sausām biksēm', tieši eksports bija tas kas uzturēja pozitīvos IKP rādītājus pirmajā pusgadā, neskatoties uz iekšzemes pieprasījuma sarukumu. Maijā eksporta pieaug.tempi spēcīgi pasliktinājās, radot visai neskaidru bildi attiecībā uz prognožu pieņēmumiem, jo tas varēja uzlaboties un varēja arī pasliktināties, lielā mērā tas bija atkarīgs no attiecīgās eksporta produkcijas noieta tirgiem, īpaši koksnei. šobrīd jāsaka, ka izšķiroši ir tieši pēdējo mēnešu notikumi, un ja vien nesāktos jezga finanšu tirgos, kas iedzīvotājus mudināja uzvesties procekliski ne tikai Latvijā, bet arī citviet, tad IKP varētu būtu pozitivs, jo gada otrajā pusē jau ir zemāka bāze. Tagad diemžēl ir krietni sliktāks ārējā pieprasījuma novērtējums un tas līdz ar ienākumu mazināšanos ietekmēs arī iekšzemes pieprasījumu. Kas attiecas uz ES fondiem, tas jebkurā gadījumā ir līdzfinansējums un ja nav uzņēmēja, kurš vēlas investēt, tad nav jau jēgas tur būt kaut kādam tukšam ciparam. Būsim reāli, ja tagad nav pārliecības par pieprasījumu, turklāt kredītresursi ir sadārdzinājušiem, tad nemaz tie uzņēmēji nemetīsies pēc finansējuma. Te jau ir citi jautājumi, kas būtu risināmi, bet tos jau pati valdība ir minējusi. Es negrasos noliegt, ka ir lietas, kas būtu risināmas apņēmīgāk, enerģiskāk un mērķtiecīgāk, bet ar šo lietu precīzāku minēšanu opozīcijai pašai nesekmējas, vai nu atsaucas uz Sudrabu, vai uz LB, arī savulaik paša JL rīcība bija neprofesionāla un ar sekām pat šībrīža budžetam. Piemēram, Grīmberga lieta, vesela virkne atlaistu cilvēku, kurus nācās atjaunot darbā un maksāt lielas kompensācijas tikai tādēļ, ka neievēroja likumīgu procedūru. Un kā tad ar rezultātiem attiecībā uz to pašu daudzināto budžeta pārpalikumu? Čiks vien bija gan Repšem, gan Dombrovskim. Par tiem 200 milj., es jau minēju augstāk. Tā ir realitāte, prognozes tapšanas brīdī bija adekvātas. Plus 2% jau ir sliktāk kā 12% pērnajā gadā, tas jau bija tempu samazinājums, un arī grozījumos jau bija samazināti gan ieņēmumi, gan izdevumi, tā ka par nemainīgo retoriku ir minēts nevietā. Bet tāds jau, laikam, darbs opozīcijai, savukārt iedzīvotāji var būt arī opozīcija opozīcijai, tā ka izteikumi var spēlēt gan par labu, gan arī par sliktu vērtējumam par opozīcijas profesionālismu. Atbalsta samazināšanās valdībai, nenozīmē atbilstošu atbalsta kāpumu opozīcijai, tā ka varbūt laiks ir domāt ne tik daudz par kritiku, kā par to lai pietiek naudas sociālajām vajadzībām un attīstībai tieši no kopējo ieņēmumu veicināšanas aspekta, un tur vajag likt galvas kopā visiem, nevis tērēt laiku kritikai.