16.11.2008.
Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs
Saeimas komisija valdībai daudz pretī nerunā
Par Saeimas frakciju plāniem un piedāvājumiem valsts budžetā tika runāts 29.oktobra KNL – dienu pirms budžeta apstiprināšanas Saeimā pirmajā lasījumā. Valdošās koalīcijas pozīcijā dominēja gatavība samazināt budžeta izdevumus, par ko priekšlikumi sekos no valdības. Valdība izmaiņas budžetā starp diviem lasījumiem parlamentā apstiprināja 8.novembrī – tajā sēdē, pēc kuras lauvas tiesa uzmanības bija veltīta „Parex bankas” glābšanai.
Saeima, ar iepriekšēju caurskatīšanu budžeta un finanšu komisijā, tikai par vienu priekšlikumu lēma citādi, nekā to bija darījusi valdība un komisija – deputāti atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. No vairāk nekā 500 priekšlikumiem galīgajam lasījumam līdztekus daudziem opozīcijas priekšlikumiem no varas vairākuma daļu iesniedza ne tikai valdība, bet arī pozīcijas deputāti. Tomēr atbildīgās Saeimas komisijas atbalsts priekšlikumam gandrīz visos gadījumos bija tikai tad, ja to atbalstīja arī valdība. Viens no retajiem priekšlikumiem, kur Saeima „runāja pretī” valdībai, bija saistīts ar pašas Saeimas budžeta samazinājumu – valdība atbalstīja pašu deputātu iesniegto priekšlikumu par ietaupīto 3,2 miljonu latu novirzīšanu budžeta deficīta samazināšanai, bet komisija to neatbalstīja, un Saeima nolēma šos līdzekļus sadalīt citiem mērķiem.
Komisija arī lēma Eiropas Parlamenta deputātu finansējuma samazinājumu par 71 tūkstoti latu novirzīt nevis budžeta deficīta mazināšanai, bet zinātniskās darbības nodrošināšanai. Valdība neatbalstīja, savukārt komisija atbalstīja priekšlikumu par 40 tūkstošu latu novirzīšanu Latgales izglītības programmai. Un vēl par mazāk nekā desmito daļu jeb vairākiem desmitiem tūkstošu latu tika mainīta finansējuma pārdale no Zemkopības ministrijas zivju izmantošanas regulēšanas, atražošanas un izpētes sadaļas uz politikas plānošanu, īstenošanu un uzraudzību. Protams, uz krietni vairāk nekā 5 miljardus latu lielā budžeta fona šīs ir niecīgas izmaiņas.
Ekonomikas krīzes dažādos scenārijus ignorē
Kā zināms, divu nedēļu starpposmā starp budžeta izskatīšanu Saeimā valdība samazināja iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no +2% uz -1%, attiecīgi samazinot arī nodokļu ieņēmumu prognozes. Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tagad paredzēti par 28,6 miljoniem latu mazāki, bet ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa – par 40 miljoniem latu mazāki. Kopumā valsts budžeta ieņēmumu prognozes samazinātas par 145 miljoniem latu. Savdabīga un apšaubāma gan ir valdības prognoze, ka ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ekonomikas lejupslīdes apstākļos būs tādi paši kā pieauguma apstākļos. Uz to, ka valdības ieņēmumu prognozes pie IKP sarukuma ir pārlieku optimistiskas, norādīja Latvijas Banka (LB), prognozējot, ka budžeta deficīts ar ieplānotajiem izdevumiem sasniegs nevis valdības nosauktos 1,5%, bet gan 4,2%. Savukārt 13.novembrī LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka LB ir mainījusi savu nākamā gada IKP samazinājuma prognozi no 1% uz 3,5 – 3,9%, kas iepriekšminētās šaubas vēl būtiski pastiprināja. Taču Latvijas parlamenta vairākums nākamajā dienā šos apsvērumus faktiski ignorēja.
Pēc valdības 8.novembra sēdes budžeta izdevumi kopumā tika samazināti par 227,7 miljoniem latu. Atlīdzības valsts pārvaldē samazināja par 88 miljoniem latu, izdevumus par precēm un pakalpojumiem – par 30 miljoniem latu, bet finansējums Eiropas Savienības fondiem ir samazināts par lielāku summu – 132 miljoniem latu. Lai 2009.gada budžets patiešām būtu attīstības budžets, kā to ir nosaucis finanšu ministrs Atis Slakteris, lielāku līdzekļu samazinājumu proporcijai, iespējams, jābūt atšķirīgai. Arī protestējošo nozaru atalgojuma palielināšanas vienīgie atbalstītāji valdošajā koalīcijā Zaļo un Zemnieku savienība parlamentā strauji pieklusa, atsaucoties vien uz politisko stabilitāti, nevis vērtējot nozaru stabilitāti un attīstību. Tikmēr skolotāju algu palielinājuma solījums vēl arvien ir saistīts ar neatbildētiem jautājumiem, cik un pēc kādiem kritērijiem, paralēli skolēnu skaita samazinājumam, tiks samazinātas pedagogu štata vietas un slēgtas mazās skolas.
Opozīcija starp taupību, sociālo atbildību un populismu
Opozīcijas partija „Jaunais laiks” ierosināja samazināt visu ministriju izdevumus vēl vairāk, nekā bija lēmusi valdība. Taču apšaubāmi, vai labs plāns ir šāda miljonu mehāniska „griešana”, bez lietderības izvērtējuma, jo tieši par šādu pieeju kritizēja valdību pirmajā tēriņu samazināšanas posmā septembrī.
Starp budžeta galīgajam lasījuma iesniegtajiem priekšlikumiem atrodama virkne tādu, kas liecina drīzāk par populismu, nevis atbildīgumu. Piemēram, frakcija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ierosināja papildināt pensiju speciālo budžetu ar 12,8 miljoniem latu, palielinot PVN ieņēmumu prognozi, kad visi rādītāji liek domāt, ka šī prognoze jau tā ir pārāk optimistiska. „Pilsoniskās savienības” frakcija rosināja atņemt 11,5 miljonus latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai un novirzīt tos augstskolām, arī vairāki „Saskaņas Centra” deputāti gribēja bibliotēkai atņemt desmitus miljonu latu, ko novirzīt sociālajiem pabalstiem. Taču šo priekšlikumu autori neuzskatīja par vajadzīgu uzrādīt, kā un par kādu cenu tas ietekmēs jau uzsākto būvniecību.
Par budžeta deficīta palielināšanas cenu opozīcija aktualizēja arī ļoti sāpīgo jautājumu attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta palielināšanu. Tas izmaksātu 40 miljonus latu, bet vienlaikus tas ir viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem par valdošās koalīcijas solījumu nepildīšanu aizvadītajā gadā. No vienas puses, protams, var teikt, ka šobrīd krīzes laikā jebkuri papildus izdevumi ir neadekvāti, tai pat laikā šī un citu priekšlikumu kontekstā jāatkārto, ka budžeta apspriešanā kārtējo reizi nevarēja spriest par detalizētu izdevumu pārdali starp dažādām pozīcijām, jo budžeta dokumenti, ko deputātu un arī sabiedrības analīzei piedāvā valdība, neietver pietiekami detalizētu izmaksu izvērsumu un to pilnvērtīgus rezultatīvos rādītājus.
Ko darīt: nodokļu reforma, lielāka taupība, aizņemšanās?
Ekonomists Jānis Ošlejs minētajās KNL debatēs oktobra beigās vienā retoriskā jautājumā konceptuāli koncentrēja daudzkārt izvirzīto tēzi par nodokļu sistēmas izmaiņu nepieciešamību, vairāk apliekot patēriņu un stimulējot ražošanu – vai, atskatoties atpakaļ uz šo laiku, mēs nenožēlosim, ka esam palaiduši garām iespēju krīzē izmainīt savu ekonomiku? Decembra sākumā tiek solīti grozījumi iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā, taču līdzšinējās publiski izskanējušās versijas rada šaubas, vai tie piedāvās pietiekami būtiskas izmaiņas. Turklāt, ja grozījumu projekts vēl top, tas ļauj prognozēt, ka, visticamāk, izmaiņas tiek atliktas uz vēl vienu gadu.
Nepieciešamo budžeta izdevumu samazinājumu oktobra beigās Saeimas budžeta komisijas vadītājs lēsa līdz 450 miljonu latu apmērā, tātad divreiz lielāku nekā līdzšinējais. Nerunājot par šāgada budžeta izdevumiem, kuru samazinājums nepieciešams jau tagad, ņemot vērā ieņēmumu prognožu neizpildi. Finanšu ministrs ir minējis iespējamu budžeta samazināšanu vēl par vairāk nekā 10%. Tomēr pagaidām tam nav konkretizācijas.
Visbeidzot, atklāts paliek jautājums par aizrobežu aizņēmumiem Latvijas valsts budžeta un finanšu sistēmas stabilizēšanai, jo līdzšinējā un iespējamā turpmākā palīdzība komercbankām resursu trūkumu tikai palielina. Nu jau arvien biežāk tiek piesaukta iespējama vēršanās pie Starptautiskā Valūtas fonda, un arī Latvijas Bankas prezidents nu jau atzīst, ka valdībai par aizņemšanos no starptautiskajām organizācijām ir jāsāk domāt. Tikmēr par budžeta deficīta likvidēšanu un budžeta nekavējošu sabalansēšanu, ko Ilmārs Rimšēvičs nosauc par minimālu mājasdarbu, lai Latvijai būtu vieglāk aizņemties starptautiskajā mērogā, ne Saeimā, ne valdībā nav skaidras atbildes. Pagaidām nav skaidrs, ko Ivars Godmanis plāno, 12.novembra KNL apgalvojot, ka valdībai būs „īpašs plāns” vēl 2008.gadā un 2009.gada sākumā, lai panāktu sabalansētu budžetu.
Likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam” priekšlikumi otrajam lasījumam
