Kā zināms, valdības paziņojumos izskan, ka jāsamazina budžeta izdevumi par aptuveni 200 miljoniem latu. „Pēc mūsu aprēķiniem sanāk, ka, nogriežot 200 miljonus, tie būs joprojām kādi 4,2%,” 5.novembra KNL atklāja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā 7.novembra „Dienā” izteicies, ka pie šāda izdevumu samazinājuma budžeta deficīts būs virs 4%. Budžeta deficīta prognozes ir atšķirīgas, kaut arī abas puses aprēķinos pieņem, ka IKP nākamgad samazināsies par 1%. Lai gan Latvijas Banka ir skeptiska arī par šo prognozi un jaunākie IKP krituma dati liek sliekties tam piekrist. Tikmēr budžeta deficīta atšķirīgo prognožu iemesls ir tas, ka LB un Finanšu ministrija (FM) atšķirīgi prognozē nākamā gada budžeta ieņēmumus.

Gada otrajā pusē – „dažas atkopšanās pazīmes”

LB Monetārās politikas pārvaldes speciālisti Oļegs Tkačevs un Kristaps Svīķis skaidro, ka IKP samazinājuma skaitlis viens pats neietver īpaši daudz informācijas un, tā kā prognozēs LB izmanto IKP komponentes, bezdarbu un citus rādītājus, ir svarīgi zināt, kādas IKP strukturālas izmaiņas FM prognozē. „Uzskatāms piemērs: ja IKP samazinās tikai uz eksporta sarukuma rēķina, tas budžeta ieņēmumos tiešas izmaiņas gandrīz neradīs, savukārt samazinoties patēriņam, kas tiek aplikts ar netiešajiem nodokļiem, sekas ieņēmumu pusē būs tūlītējas,” stāsta eksperti. Kā zināms, septembrī mazumtirdzniecība, tātad, patēriņš, Latvijā samazinājās vairāk nekā par 10%, salīdzinot ar pagājušā gada septembri. U.Rutkaste norāda, ka nesakritību izskaidrošanai būtu nepieciešams uzzināt FM prognozēto privātā un sabiedriskā patēriņa, bruto pamatkapitāla veidošanas, eksporta un importa scenārijus, prognozēto nodarbinātību, vidējās algas un citus rādītājus. Bet detalizētas informācijas par jaunajām FM prognozēm bankai nav.

„Finanšu ministrija prognozē, ka arī 2009. gadā izaugsme būs negatīva (-1%) ar dažām atkopšanās pazīmēm gada otrajā pusē. Tam par pamatu, no vienas puses, būs mājsaimniecību konfidences palielinājums, ko veicinās inflācijas tempu mazināšanās jau 2009. gada pirmajā pusē. Tā ietekmē gada otrajā pusē sagaidāmi pozitīvi pieauguma tempi privātajā patēriņā,” – tā ministrijas prognozēto scenāriju raksturo FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa arī norāda, ka būtiski kritīsies tekošā konta deficīts un darba tirgū norisināsies „konkurētspēju veicinošas izmaiņas”, kas veicinās atsākt ieguldījumus uzņēmumos, īpaši starptautiski tirgojamo preču un pakalpojumu sektoros.

IKP sarūk, bet PVN apjomi nemainīgi?

Kā informē D.Bērziņa, saskaņā ar jaunajām FM prognozēm valsts pamatbudžetā nākamgad būs 2,726 miljardu latu lieli nodokļu ieņēmumi un 258 miljonu latu lieli nenodokļu ieņēmumi, savukārt nodokļu ieņēmumi speciālajā budžetā būs 1,609 miljardu latu lieli. Salīdzinot šībrīža FM prognozes ar tām, kas iekļautas Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtajā 2009.gada budžeta projektā, redzams, ka samazinājums ir trīs pozīcijās – ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām tagad tiek plānoti par 60 miljoniem latu mazāki, ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa par 40 miljoniem latu mazāki un ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par 28,6 miljoniem latu mazāki. Citu nodokļu un arī nenodokļu ieņēmumu prognozes nav mainījušās, un lielāko pārsteigumu sagādā tas, ka nemainīto prognožu sarakstā ir arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – gan ekonomikas attīstības, gan sarukšanas scenārijā FM paredz vienādus PVN ieņēmumus.

PVN ieņēmumu prognoze ir ļoti būtiska budžeta sastāvdaļa, jo 2009.gada budžeta projektā 1,29 miljardu latu lielie ieņēmumi no PVN veido 47% jeb apmēram pusi no visiem pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. U.Rutkaste pieļauj, ka atšķirīgi PVN ieņēmumi varētu būt viena atšķirība starp LB un FM prognozēm – LB arī ņēmusi vērā, ka, IKP palielinoties, PVN parasti iekasē labāk, bet samazinoties – sliktāk. LB speciālisti O.Tkačevs un K.Svīķis arī norāda – ja pieņem, ka FM pie -1% IKP izaugsmes ir prognozējusi tādus pašus makrorādītājus kā banka, tad pārāk optimistiski ir ne tikai ieņēmumi no PVN, bet arī ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām. „Atšķirības ar LB prognozētajiem ieņēmumiem katrai iepriekšminētajai nodokļu grupai svārstās amplitūdā aptuveni no 40 līdz 90 miljoniem latu,” uzskata LB pārstāvji. Atšķirīgas ieņēmumu prognozes LB un FM bijušas jau tad, kad tika prognozēta IKP izaugsme, un, kā stāsta U.Rutkaste, banka valdībai savas prognozes ir rādījusi arī pa apakšpozīcijām.

Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija savā šīs nedēļas sākumā publiskotajā ziņojumā Latvijas 2009.gada budžeta deficītu ir prognozējusi pat 5,6 lielu – tiesa gan, šis skaitlis aprēķināts pie IKP pieauguma prognozes -2,7%. Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotais trešā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums ar samazinājumu 4,2% apmērā pastiprina šaubas, vai arī 1% IKP sarukums nākamgad nav pārlieku optimistisks. Taču, pat ja tā nav, ir pamats šaubām, vai plānotais budžeta samazinājums ir atbilstošs deklarētajam budžeta deficītam un vai valdība nemelo.

Video: Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards apgalvo, ka 14.novembrī valdība piedāvās budžetu ar 1,5% deficītu. „Sabiedrības citai politikai” priekšsēdētājs Gatis Kokins uzskata, ka ir jābūt diskusijai par to, vai budžeta deficītam nav jābūt lielākam, bet Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste atklāj, ka pēc Latvijas Bankas aprēķiniem budžeta deficīts jau tagad iznāk 4,2% liels. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 05.11.2008.)

Aktuālās Finanšu ministrijas prognozes par 2009.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam” 1.pielikums „Valsts konsolidētais budžets 2009.gadam”

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam” 2.pielikums „Valsts budžeta ieņēmumi”

Eiropas Komisijas ziņojums „Economic Forecast”