jāmaina nodokļu sistēmu tas ir pareizi, jāpārskata valsts tēriņi, BET SMIEKLĪGĀKAIS BIJA TAD KAD LEIŠKALNS SĀKA BRĒKT, KA ATBRAUKS SPECIALISTS NO PASAULES BANKAS UN PATEIKS ŠEIT JĀGRIEŽ, KO TAD tp DARĪS AR SAVIEM PROJEKTIEM UN PARĒJO. jĀĀ TĀDS SPECIALISTS SEN VAJADZĪGS UN JA NEBŪS LĪDZEKĻU VARBŪT SĀKS SKATĪT KĀ ATGRIEZ NOZAGTO NAUDU. 

Draudi Latvijas valstij. Parasti ar draudiem valstij tiek uztverti tieši militāri konflikti, ekonomiskās attiecības ar dažām valstīm vai iekšējas pretrunas starp etniskajām grupām. Kā risinājums tiek uzskatīts iesaiste dažādās struktūrās - ES, NATO, Pasaules Tirdzniecības Organizācijā un tamlīdzīgās. Tomēr vēlos parunāt par kādu citu problēmu - aizvakar LTV1 programma, vakar arī LNT un TV3 aktualizēja studentu vēlmes studēt dažādas Latvijas valstij noderīgas specialitātes - piemēram - ekonomiku, valodniecību, psiholoģiju, žurnālistiku, publiskās attiecības un citas ražojošas un augstu vērtību nesošas zinības. Un mazāk - inženierzinātnes, lai gan valsts ir radījusi jaunas budžeta vietas, darba devēji runā par speciālistu trūkumu un formāli jau pieļautās kļūdas izglītības politikā ir atzītas. Interesanti, kas būtu jāizdara, lai tie pāris skolnieki klasē, kam tas tehniskas domašanas talants ir, tomēr nemācītos ekonomiku un PR? Ir pilnīgi skaidrs, ka šie humanitāristi taču daļa strādās kā ierēdņi, tiks mēdijos pēc demokrātiskā principa daudz vairāk, nekā kaut kādi tur farmācijas ķīmiķi vai darbgaldu programmētaji un atkal piesārņos Latvijas sabiedriskās diskusijas telpu ar saviem humanitārajiem argunmentiem, runājot par jebko, tajā skaitā jautājumiem, par kuriem tiem nav pamatzināšanu. Latvijai tomēr vajadzetu apjēgt, ka MAZĀKUMS , kas spēj radīt jaunas zināšanas, ir pelnījis normāli mācīties un attīstīt savas unikālās spējas, citādi atkal ķersim nedēļu naftas pleķus Daugavā vai nokurināsim vēl kādu pansionātu vai mierīgi noklausīsimies, ka slimnīcu ģeneratoru cenas, ziniet, ir ap pusmiljonu. Un mēdijiem jāpadomā par humanitaristu kvotām! Nevar būt tā, ka 95% ētera laika runā cilvēki, kas ieguvuši komunikāciju prasmes un 5 % - tādi, kas spēj radīt jaunas zināšanas un eksporta preces. 

Lai labāk saprastu izaicinājumus un konkurenci, jāsaprot pasaules tendences, jāizvērtē pašu sasniegumi un arī kļūdas un jāprognozē iespējamie veicamie pasākumi. Lielajām valstīm ir pieejamas ļoti lielas ražošanas jaudas, spēcīgi saražoto preču tirgus lobiji, spēja saražot daudz, lēti un kvalitatīvi, aizsargāti patenti, labas apmācības metodes, daudz kvalificētu un, kas svarīgi, ātri pārapmācāmu darbinieku. Savukārt Latvijā ir salīdzinoši maz gan jauno studentu, gan strādnieku , algas citās Eiropas valstīs par dažādas kvalifikācijas darbiem ir lielākas, nekā pie mums (migrācija), darba ražīgums ir zemāks, tāpēc robotika un elektronika un augstas pievienotas vērtības ražošana kopumā, kas ļauj ar mazāku cilvēku skaitu paveikt vairāk, Latvijai faktiski ir vienīgais attīstības scenārijs, ja gribam konkurēt un dzīvot labāk. Robotikas, elektronikas un programmēšanas speciālists, kas izstrādā ierīci, kas pārvieto lāzera metālgriezēju , automātisko metināšanas ierīci vai šujmašīnas adatu, iespējams, mainoties tirgus nosacījumiem, izstrādās ierīces, kas zem mikroskopa šķiros šūnas, kārtos nanostieplītes vai projektēs t.s. gudrās energotaupošās mājas elektroniku un izpildmehānismus. Tāpēc iespējams, ka universālas zināšanas un iemaņas, kā resurss spējai pielāgoties tirgus prasībām, protams, kopā ar specializāciju, būs svarīgi resursi. Paredzamie attīstības virzieni, kuriem būs saistība ar robotiku, elektroniku un programmēšanu ir : Procesu optimizācija. Katram darbam - aizvien mazāk laika un materiālietilpīgu pieeju. Šķirot preces var gan cilvēks, gan automāts. Metāla detaļu var izgatavot no 10 sastāvdaļām, vai no vienas precīzi izgrieztas un salocītas plāksnes. Ķīmisko biodegvielas sintēzes reakciju var pilnībā nodrošināt ar vienkāršu programmu un pāris izpildmehānismiem. Bioloģisko procesu monitorēšana, vadīšana un automatizācija. Medicīniskās diagnostikas iekārtas, dzīvo šūnu tehnoloģijas, dabas procesu monitorēšana, atkritumu reciklēšana. Maza izmēra un mazu mehānismu precīza pārvietošana un kontrole. Nanotehnoloģijas diktēts pieprasījums. Medicīnas diagnostikas, ārstēšanas un bioloģijas iespējas. Enerģijas iegūšana, taupīšana, rekuperācija(atgūšana), vairāku enerģijas veidu kopēja efektīva izmantošana. Atjaunojamās enerģijas problēmas, automatizācija, kurināmā sagatavošana, programmatūra. Akumulatori, to uzlāde un izlādes režīmi, saspiesta gaisa sistēmas, siltuma pārvade un uzkrāšana. Novērojama pārmērīga specializācija, gatavu preču izplatīšana, šo iesastīto personu pārmērīga autoritāte un pārstāvniecība masu medijos, mazak ir diskusijas par visspusīgām interesēm un iemaņām, spēju analizēt procesus un sistemas, tāpat iekārtu bloku mainītājs un servisa pakalpojumu sniedzējs ir vairak pazīstam un pārstāvēts sabiedriskajā diskusiju telpā, nekā bloku un sistēmu projektētājs. Pieprasījuma diktēts mediju saturs ne vienmēr nodrošina kvalitatīvu sabiedrisko diskusiju, jo netiek pieprasīta informēšana par procesiem, domu apmaiņa, bet gan par to, kā kur ko nopirkt un izklaidēties. Tāpat vairāk notiek reaģēšana uz notikumiem, nevis proaktīva darbība, celoņu un seku analīze. Tehnisko un zinātnisko argumentu validitāte ir zema. Kaut kāda argumentacija ar skaitļiem, tehniskajiem terminiem netiek pieņemta, jo tiek uzskatīts, ka vidējais patērētājs tāpat nesapratīs. Jauc kilovatus ar megavatstundām, voltus ar ampēriem, gan intervējamie, gan paši žurnālisti. Megavats 10 gados - enerģijas patēriņš saimniecībā un nafta un gāze - ogļhidrāti ir divas spilgtakās pērles. Pirmo iemaņu apgūšanai elektronikas un programmēšanas laukā plaši izmantojami ir interneta resursi, jāatzīmē, ka ir vērojama programmistu un elektroniķu iemaņu dažādība, jo programmists nereti neprot izgatavot reālas elektronikas shēmas, bet elektroniķis - programmēt. Zināšanu un iemaņu tuvināšana ir būtiksks faktors. Ir neatbilstība starp vienkāršu darbu izpildītāju un procesu uzraugu un inovatoru skaitu. Sabalansēta attīstība inovatīvai ražošanai ir būtiska, jo speciālisti tikai izplata darbgaldus un nodrošina servisu, kas parasti nozīmē gatavu bloku apmaiņu. Lai gan dažas iekārtas neizceļas ar sarežģītību, Latvijā tās neražo vai ražo maz. Tāpat visai maz attīstīta tendence iepirkt tikai dažus gatavus mašīnu mezglus, bet pārējo ražot uz vietas. Vēl jāatzīmē, ka, lai aktīvi projektētu , ieviestu un realizētu inovācijas, vajadzīgs laiks, kura dīlerim nav, tādējādi prasmes un iemaņas zūd. Mēdiju pieprasījums parasti reaģē uz notikumiem un to saturu nosaka vidējais patērētājs. Ja ir inflācija, cilvēki brauc uz Īriju, maz ir studentu eksaktajos mācību kursos, tad mēdiji reaģē. Cēloņi tiek maz vai slikti apzināti. Augstu pievienotu vērtību ražojoši uzņēmumi vai augstskolas par naudu pērk raidlaiku LTV7 kanālā darba dienā 10.00, bet vakarā tautai ir pieejami zemas kvalitātes seriāli. Tas nekādi neveicina vidējā pilsoņa sapratni par šīm lietām. Tāpat maz ir kvalitatīvas kaut vai izglītības eksakto problēmu analīzes. Plašākai sabiedrībai nereti neko neizsaka tehniski argumenti – kilovati, ampēri, megabaiti un tie praktiski neparādās kā vērā ņemami (valīdi) argumenti to vai citu jautājumu apspriešanas gaitā, pārsvarā runā par energoapgādes traucējumiem, dārgām signalizācijām bez tehniska pamatojuma, pie vairāk kā 90% mobilo telefona operatoru teritorijas pārklājuma. Tāpat vidējo pilsoni nemulsina fakts, ka ar vienkāršu optisko devēju var konstatēt pusmilimetra nobīdes detaļām, bet 5 metru pārvietojums kādā dabas procesā netiek uztverts kā tehniski elementāri risināma problēma. Reāla problēma ir skolēnu interešu pulciņu vadītāju trūkums. Interneta resursi var daļēji mazināt šo problēmu. Būtiski ir veidot labus apmācību materiālus. Drošības tehnika arī ir svarīga un apgūstama reālā vidē, nevis internetā. Programmista iemaņas un pieredze reizēm tieši elektronikas risinājumos var būt nepietiekama, tāpat elektroniķim var nebūt pietiekama priekšstata par programmēšanu. Būtiski ir šo zināšanu un iemaņu trūkumu no abām pusēm papildināt. Dažādiem cilvēkiem ir dažāds iespēju loks. Kvalificēts strādnieks var tikt apmācīts precīzi veikt savu darbu, laiku pa laikam papildus mācīties jaunu iemaņu apguvei, risināt salīdzinoši vienkāršas profesionālas problēmas. Pieprasījums pēc tādiem strādniekiem ir liels. Piedāvājums arī šeit ir problemātisks. Procesu uzraugs, programmists, ražošanas vadītājs nodrošina sarežģītāku procesu realizāciju, aparatūras labošanu, pārprogrammēšanu, mācās risināt aizvien sarežģītākus uzdevumus. Arī pēc šiem speciālistiem pieprasījums ir liels. Jaunu ideju un zināšanu radītājs, savukārt, tiek drīzāk uzskatīts par kaut kādu nepraktisku sapņotāju, kas traucē praktiķiem strādāt. Attieksme ir tāda, ka ideju ir daudz, tāpat kā izgudrotāju, vajag tik ņemt un realizēt un ka tās neko nemaksā. Šajā jomā, pie tam un neesoša kopējā Eiropas patenta fona ir reālas problēmas.