Var pajautat ministriem, kads ir ieguvums no ierednu skaita samazinasanas un galvenais kadi papildus izdevumi radisies vinus atlaizot? Parkvalificesana, atlaisanas pabalsti, bezdarbnieka pabalsti un cik naudas aizies garam valsts kasei, ja cilveki no valsts sektora paries stradat uz privato pa aploksnu algam vai vispar nosplausies un aizbrauks uz iriju.... 

Kab beidzot slakteris saks stradat un cinities pret aploksnu algam, sai joma nekas nopietns ta ari nav paveikts, bet ta ir joma kur varetu ienemt 100 miljonu latu, kas valsti kaut ko reali ekonomika mainitu. 

Manuprāt pats primārais ir saprast ko mēs ar nākamā budžeta palīdzību vēlamies sasniegt: 1. Sociālajā sadaļā, 2. Valsts pārvaldē - ministriju ierēdņi, 3. Valsts iestādēs - slimnīcas policija, 4. Ilgtermiņa attīstības plānos, (piem. valsts pārvaldes reformas, ne muļķīga 10% izdevumu "apgriezšana" visiem, kādas nozares attīstības izvirzīšana kā īpaši atbalstāma) 5. Īstermiņa attīstības plānos ilgtermiņa attīstības plānu ietvaros. Man kā jebkuram domājošam mūsu valsts pilsonim interesē atbildes uz šiem jautājumiem. KO DARĪS UN KĀ RĪKOSIES VALDĪBA UN PARLAMENTS AR MŪSU -NODOKĻU MAKSĀTĀJU, VIŅIEM UZTICĒTAJIEM LĪDZEKĻIEM. TAUTA GAIDA SAPROTAMAS, PĀRDOMĀTAS ATBILDES UN RĪCĪBU!!!!!!! Paskatijos uz valsts budžeta vispārīgo projektu, esmu spiests teikt: "galīgs sviests" Visas sadaļas procentuāli ar atsevišķām izmaiņām pārņemtas no iepriekšējā gada. Tādu budžetu var sastādīt vidēji sekmīgs vidusskolnieks. Kauns par tiem kas to sastādīja! 

Gribētu dzirdēt atbildes uz sekojošiem jautājumiem: 1. Raiņa bulvāris 5, 6 abas mājas kopā 10300kv.m.. Iekšlietu Ministrijas bijušās ēkas, iznomātas par 0,2LVL/kv.m. līdz remonta pabeigšanai, 2LVL/kv.m. pēc remonta pabeigšanas. Reālā nomas maksa pēc remonta pabeigšanas 6LVL/kv.m. Kam par godu valsts uzdāvina 40 000LVL mēnesī, kas sastāda uzdāvinātus 4 800 000LVL desmit gados, tikai uz vienu objektu. Tādu ir simtiem. Kad valsts ierēdņi beidzot sāks valstiski, saimnieciski, atbildīgi rīkoties ar valsts, pašvaldības īpašumiem? 2. Lielie valsts uzņēmumi: Latvenergo, daļēji Lattelecom, daļēji LMT –nesaimnieciskuma kalngals – kad būs revīzija un budžetu apcirpšana šajos uzņēmumos? 

Nedrikst iecikleties un domat,ka nu esam dimba.Budzets nav tikai izdevumu dala.Kapec nediskute par ienakumu dalu? Piemeram,valsts un pasvaldibu iepirkumu strategiju bridi kad pasaules cenas ir leja izejvielam komplektejosajam dalam,gatavam precem. Ieperkot letu degvielu,Julija 1020 USD tonna Naftas,sobrid 430 USD iespejams radikali ekonomet uz parvadajumu izdevumiem nakamgad,pie kam ne tikai uz autoceliem,bet ari uz dzelzcela.Celtniecibas materialu iepirksana sodien ar piegadem pavasari var dot darbu infrastrukturas buvem un budzeta ienenumus nakosvasar. Galu gala te ir kolosalas iespejas nopelnit valsts meroga un pasmieties par visam sim sibriza bazam. Izskiros sobrid ir stategiskais menedzments un nevis kolektiva pelnu bersana uz galvas ko pavada vaimanas,kas nu bus,kas nu bus. Bus pienemamilabi,ja rikosimies. Tatad diskusijai un ricibai ir jabut par IEPIRKUMIEM . 

Baiba, vai varētu lūgt precizēt- "Lielie valsts uzņēmumi: Latvenergo, daļēji Lattelecom, daļēji LMT –nesaimnieciskuma kalngals"? Vai ir kādas konkrētas norādes? 

IEPIRKUMU politika Latvijas valsti, bridi kad pasaules tirgu cenas ir leja,luk budzeta ienemumu problema,jo ne jau skruvju piegriesana var dot izaugsmi un labklajibu. Pasaules tirgus situacija ir reti labveliga nakamajam gadam.Izmantosim to. 

Lursoft datu baze saka,ka Latvenergo ir akciju sabiedriba,bet Lattelecom ir SIA,tatad ne tuvu valsts uznemumi.Par Lattelecom darbu esmu pat sajusma.Nekad agrak nav bijis,ka Jekabpili, Rezekne,Smiltene ir studentu 20-30 cilveku grupas(katra punkta kopa ap 100-150 studentu) ar 100% interneta pieslegumu.Ka visur kur ir ciparu telefoni ir piejama augstas -digitalas klases TV,kopa so pakalpojumu jau izmanto 11000 gimenu.Nekad neesmu stradajis sakarniekos,bet pasreizejais tehnologiska nodrosinajuma limenis ir patiesi labs.Cita lieta,ka ne vienmer protamies to izmantot. Latvenergo ,manuprat,ir nedaudz mazkustigi neelastigs,tomer tehniski tehnologiski dara daudz un ja grib redzet,tad to redz ari nespecialists. 

ko lai saka,esam bagātāki nekā domājam ,Iecavas dome pērk BMW-3džipus ,taisīs apvedceļu pār karjeru ,kas valstī izmaksās ap 10 milj. vienam uzņēmējam par labu utt, prieks par notiekošo 

cien. godmaņa kungs, kur paliek valstij piederošo uzņēmumu peļņa, kāds labums pilsoņiem no valstij piederošajiem uzņēmumiem. domāju ka tur varētu atrast kādu daļu līdzekļu un nevajag stāstīt, ka lielākā daļa aiziet uzņēmumu attīstībai. 

Iespējami varianti. 1) Tribīne būs no sarkana marmora, precīza, tikai nedaudz mazāka kremļa mauzoleja izskatā, jo neies taču Ģeneralisimuss Veldre stāvēt uz šādas-tādas tumbočkas. 2) Tribīne ir slēpts zirgu stallis, no kura svētku kulminācijas brīdī izrikšos Zirgu Godasardze, kas slepeni iepirkta, ekipēta, trenēta un gatavota kā svētku pārsteigums Latvijas iedzīvotājiem. 3) Trešais un visloģiskākais variants. Svētku tribīni taisa Veldrem un TP pietuvināta vai pastarpināti piederoša firma. 

cien. godmaņa kungs, kādi ir izmeklēšanas rezultāti par absurtiem komandējumiem, kuri ir smieklīgi piemērus domāju nevajag minēt tie ir pietiekoši izskanējuši TV.( piem."trīs brāļu grāmatvede apvienotie arābu emirati, kāds labums mums ir pēc komandējuma uz kanādu izglītībā) Kāpēc par valsts līdzekļiem tiek iepirkts vai nomāts tik dārgs autotransports ar neekanomiskiem dzinējiem, runa neiet par spec. dienestiem. nelielas aģenturas vadītājs var arī veiksmīgi pārvietoties ar pilnīgi jaunu dacia logan utt., nevis četras reizes dārgāku ford mondeo, kā nekā tā ir darba mašina. tas kā piemērs, bet domāju tādu daudz. 

Latvenergo – ja kāds veiktu padziļinātu izpēti, kam un par ko tiek izlietota valsts nauda jaunu pieslēgumu izveidošanā, ka attiecīgajām personām par nodokļu maksātāju naudu tiek veiktas milzīgas investīcijas, bet vairumam par to ir jāmaksā nereāli lieli cipari. Lielos montāžas darbus veic divas kompānijas, tirgus sadalīts, konkurences nav, cenas kosmoss, iedzīvotāji pārmaksā un varbūt pats galvenais, vissliktākais apkalpošanas serviss Latvijā. LMT, Lattelecom, šo uzņēmumu peļņa un jauda ir daudzreiz lielāka, ja nebūtu jau gadus 3-4 turēti pirmspārdošanas cenas samazināšanas cehā! Vēl aktuāla tēma CSP ziņo, ka būvniecības cenas ir pieauguša par vairāk nekā 10%, bet viss tirgus, gan būvniecības, gan būvmateriālu, gan darbinieku algas ir nokrities par 20-40%, tad rodas jautājums, kāpēc uz maldīgiem, iespējams, safabricētiem datiem, nodokļu maksātājiem par itkā nereālo piegumu tempu jāmaksā vairāk jau tā uzpūstās ceļu, Gaismas pils, Dienvidu tilta izmaksas. Šeit nav vieta samazināšanai? 

Uzaicinātie uz raidījumu neko prātīgu nepateiks. Ne reizi viņi jau ir runājuši un šīs runas sāk atkārtoties, apnīk! No uzaicinātajiem maz kas kaut ko sajēdz ekonomikā, īsti nesaprot stāvokli, kādā atrodas valsts, tāpēc arī prasības pēc kaut kā izklausās smieklīgas un brīžiem, pat, stulbas. Nu ko, paklausīsimies vismaz sākumu! 

Biaba, speciāliste! Apslēptie talanti ar "padziļinātu izpratni" vai Nezinīša redzētais ceļā uz muļķu zemi! 

Ja gadījumā K. šadurska kungs vēlēsies aizstāvēt savu šīsdienas ideju par ikmēneša ienākumu deklarēšanu un vēl interesantāk ir ienākumu detalizētu deklarēšanu internetā, man uzreiz ir jautājums, kā šāds piedāvājums iet kopā ar Valsts aparāta samazināšanu? Jo, kā cilvēkam, kas vēl strādā valsts pārvaldē, man ir skaidrs, ka tas ir liels darba apjoms, kas saistās, pirmkārt, tīri grāmatvediski vairākiem simtiem cilvēku sarakstīt izziņas cik un kā sadalās ienākumi un Otrkārt, savadīt to visu internetā. Tur bez jauniem darbiniekiem neiztikt!!! Man, kā saka, nav ko slēpt un principā pat būtu interesanti, taču praktiski man to ir grūti iedomāties. Turklāt jau tagad VISU valsts amatpersonu deklarācijas ir pieejamas vid mājas lapā. Manuprāt izmaksas, ko rada K. Šadurska priekšlikums neatsver labumus, ko man, ja pavisam godīgi ir grūti saskatīt. 

Beidzot būtu jāizspiež no politiķiem apzīmējums, vai mums ir solītā "mīkstā piezemēšanās", jeb tomēr ātrais "pļakts!" ? 

Atkal raidijuma sanaks cilvecini un "gudri" runas par lietam no ka acimredzot neaprot, ko var veleties ja pat Godmanim makroekonomiskie raditaji ir neizprotami un vienigais o sis var paradit ir papirs par maju siltinasanu. 

Jautājums ne pa tēmu, bet tomēr gribētos dzirdēt iekslietu ministra un premjera kopsavilkumu par draudiem Latvijas valstij. Joprojām stāv acu priekšā ar kādu dramatismu un satraukumu sejās iekslietu ministrs Godmanis un premjers Kalvītis televīzijā stāstīja par bijušo desantnieku un drošībnieku bandām, kas apdraud Latvijas valsti Vaškevica personā. Arestēja Gulbi, kas itkā spridzinājis, itkā dedzinājis, itkā tikai blakus stāvējis. Godmaņa amats mainījies. Atbildības pakāpe augusi - premjers. Vaibsts tik pat norūpējies un teksti, par to ka nav joki, tie paši vecie. Gribu zināt vai Godmanis atild par saviem vārdiem? Cik viņa rosīšanos un rūpju apēnoto vaigu vispār jāņem par pilnu? Nav jau vairs ticības nedz viņu spējai, nedz vēlmei. 

Jā, tikai mēģinām pārdalīt naudu no vienas kabatās otrā. nedomājam par ražošanu, nedomājam ilgtermiņā. spilgts piemērs celtniecības materiālu ražošana. O jā jaunās tehnoloģijas putaplasts, plastmasas logogi, neviens ilgtermiņā nedomā cik tas ir veselīgi. vai ilgtermiņā esam padomājuši arī par ražošanu? neinformējot cilvēkus par kaitīgo iedarbību viena ražotne noēd citu, tad atopjamies, ka jāiet atpakaļ uz draudzīgo tehnoloģiju, bet darbagaldi ir izvākti, sagriezti lūžņos. un tad cik atkal vajadzēs ieguldīt darbagaldos. cilvēki jau runā, a varbūt atgriezties pie tiem pašiem koka logiem, tomēr elpo.... tas pats paredzu ar ķieģeļu ražošanu, Lodes ķieģeļu ražošanā noliktavas pilnas, Kalnciema dzelteno ķieģeļu ražotne produkcijas noieta dēļ jau aizsista ciet. tas ir tikai viens piemērs. tas pats cukurs ar visām izrietošajām sekām nākotnē, tanī pašā laikā ministrs strādā un liekas ka viss ir kārtībā. kur mēs ar šādu pieeju aiziesik vai tiešām līdz bankrotam? raidījumā piemin dažādas iekārtu teorijas, o nak virsū ķīnieši ar savu komunistisko domāšanu. kāpēc? tāpēc ka tur ir sabalansēts, tur ir līdzsvars iekšienē. un tad ja ir līdzsvars iekšienē, tad arī var domāt par eksportu, ir spēcīkgs pamats iekšienē uz ko atbalstīties, kas mums ir šodien, cenšamies iekšienē viens otru noēst un kur tad vēl domāt par eksportu, ja nav pamata iekšienē uz ko atsperies, ja zem kājām ir viens līgojošs purva dūksnājs. paskatamies Krievijā, kaut vai vioenu nozari auto ražotni Avtovaz un Lada. jūs smīnot teiksiet, kas nu tā par marku, bet paskatieties, pasekojiet līdzi kā norit tur proces, procesi iekšienē, procesi starp uzņēmumu un valdību....... Pie mums tiešam ir kā bērnudārzā