Tas, ka toreiz glābām Parexu - tas ir pareizi.. Tas, ka ieguldījām viņā naudu - arī pareizi.. Bet nepareizais slēpjas tajā, ka pilnīgi netika nokontrolēta tās aizplūstošās finanses, kas masveidā tika izpumpētas no bankas pēc tam.. Un pārdot gan vajadzētu vēlāk - jo tagad viss ir lēts - gan nekustamais īpašums, gan mašīnas, gan uzņēmumi.. Tagad ir maksimāli tā banka jāuzķīlē un tad, kad atkal būs labāki laiki, ar uzviju jāpārdod! Nevajag pārdot tikai pārdošanas pēc.. Tas pats attiecas uz Hipotēku banku - galvenais mērķis taču ir gūt peļņu un ilgtermiņā stabilu investoru.. Vai tiešām valdība nevar nākt klajā ar pārredzamu, katrai tantei saprotamu, shematisku pārskatu par visām dzīves jomām valstī - ko un kā vajag attīstīt, kur un cik vajag naudu, no kurienes un cik var noņemt naudu, kas ir tās f-jas, kas pārklājās, utt, utjp... Nu kur ir problēma? Par ko mēs visi maksājam jums algu - ministri un deputāti? Vai lai jūs sēdētu savos krēslos un gudri d***stu pa tukšo? Valdībai jābūt skaidrai vīzijai un nevis lozungu līmenī - bet katrā nozarē, gan īstermiņā (pāris gadu griezumā), gan ilgtermiņā - 10, 20 gadiem... Tas attiecas gan uz banku nozari, gan uz visām citām nozarēm! 

Cien.Dombura kungs,cik procentu skatītāju,Jūsu prāt,no šīs tēmas kaut ko saprot.Lieku galvu ķīlā,ka lielākajam vairumam šī tēma ir "ķīniešu ābece".Kam tas vajadzīgs??? 

Kas ir Citadeles bankas jaunās ēkas patiesie īpašnieki? Kāpēc no Valsts katru mēnesi tiek izkrāpta liela naudas summa par jaunās ēkas telpu īri? Mums visiem paziņo, ka tā ir Citadeles ēka/īpašums, bet patiesībā Augstceltnes īpašums. Kur ir apsolītā naudas ekonomija? 

Kāpēc no Citadele Asset Managment tika "padzīts" Roberts Idelsons - labākais speciālists Latvijā, kurš izveidoja šo kompāniju? Kāpēc Citadele/Parex atbrīvojas no izciliem darbiniekiem un patur tikai "īpašos" valdei pietuvinātos? 

Atbildot Harijam - par to, cik no šīs tēmas kaut ko saprot un kam tas vajadzīgs. Tāpēc jau šajā valstī ir tik daudz problēmas, ka absolūtajam vairumam "ķīniešu ābece", pret ko izturas ar vienalīdzību un distancētību, ir jautājumi par to, kā tiek pārvaldīta viņu, nodokļu maksātāju nauda. Jo lielāka vienaldzība un distancētība, jo lielāks risks, ka nedaudzie atbildīgie pie varas neizdarīs visu, ko pienāktos un varētu izdarīt. Vieglāk jau, protams, medijos ir apspriest Sudrabas frizūru vai SVF šefu un istabeni, skatīties seriālus vai bezgalīgi iztirzāt kādas komunālas un sadzīves lietas. Taču, kamēr mūsu valsts dienaskārtība un pilsoņu līdzatbildība neietvers arī to, cik pamatoti ir simtiem miljonu latu zaudējumi, ko visiem jāmaksā par, iespējams, dažu nolaidību vai negodprātību, tikmēr grūti cerēt uz plaša mēroga domāšanu par valsts stratēģiju un pamatīgāku varas atbildību un pilsoņu līdzatbildību. Bez kā fundamentālas mūsu valsts problēmas nez vai var atrisināt. Jānis Domburs