Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidroja, ka „Citadele bankas” izsoles rezultātus apstiprinās valdība un tas būs valdības lēmums, vai piekrist par konkrētu cenu banku pārdot. Viņš pieļāva, ka „zināmā mirklī valdība var izlemt pārdot arī par nominālvērtību”, ko viņš personīgi nerekomendētu. Finanšu ministrs Andris Vilks pauda viedokli, ka valstij ir jāmēģina ne pārāk ilgu laiku „ņemties” ar bankām un meklēt risinājumus, taču attiecībā uz „Citadele bankas” aptuvenu cenu nekādu skaitli nepateica, bet atsaucās uz konsultantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības „SEB Enskilda” direktors Mārtiņš Krūtainis lēmumus par banku tūlītēju vai vēlāku pārdošanu saistīja gan ar ticību spējai realizēt biznesa plānu, gan investoru piedāvāto summu.

Attiecībā uz „Parex bankas” aktīvu pārdošanas tempu investīciju baņķieru sabiedrības „Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norādīja, ka Latvijas valstij „nav pārāk pozitīva pieredze”, kā akcionāram pārvaldot bankas, tomēr viņš iezīmēja izšķiršanos – ja pārdošanu veic ilgākā laikā, tad kopā ar ekonomikas augšupeju var samazināt zaudējumus, bet vienlaikus ilgāk iesaldēta ir nauda. Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte savukārt sacīja, ka parādiem laiks mazina to vērtību. A.Vilks pārdošanas tempu saistīja ar to, vai šogad un nākamgad būs redzamas indikācijas, ka banku turēt mums visiem iznāk pārāk dārgi.

Tiesa gan, neatkarīgi no aktīvu pārdošanas tempa ļoti būtisks ir jautājums par šī procesa kvalitāti – kā nodrošināt, lai aktīvus atkal nepārdotu par neadekvāti zemu cenu un koruptīva veidā. J.Pūce raidījumā uzskaitīja, ko paredz procedūra, kādā notiek aktīvu pārdošana „Parex bankā”, taču iespējas par vārdiem pārliecināties sabiedrībai šobrīd nav.

Video: Juris Pūce, Kārlis Krastiņš, Agnese Priedīte, Andris Vilks un Mārtiņš Krūtainis par „Parex bankas” un „Citadele bankas” pārdošanu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 18.05.2011.)