Finanšu ministrs Andris Vilks skaidroja, ka 289 miljoni ir pieņēmumi un drīzāk „pesimistiskais novērtējums”. Viņš apgalvoja, ka ir iespējama „daudz mazāka” summa, tomēr skaitli nenosauca. Taču A.Vilks atzina, ka iespēja „iziet pa nullēm” tagad ir ļoti minimāla. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce savukārt skaidroja pozīciju, ka valstij no ieguldījumiem bankās ir pat finanšu ieguvumi, bet atzina – būtu ļoti optimistiski apgalvot, ka ieguldījumi „Parex bankas” pamatkapitālā „ jelkad tiks atgūti”. Dalībnieki nenoliedza ne to, ka Finanšu ministrija raidījumam sniegtajā atbildē minējusi atšķirīgus potenciālu zaudējumu skaitļus – līdz 258 vai 368 miljoniem latu, ja pieskaita arī procentus, ne to, ka 289 miljoni ir aprēķināti bāzes, nevis sliktākajā scenārijā. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un LHZB padomes priekšsēdētāja vietnieks Andžs Ūbelis arī atzina, ka attiecībā uz LHZB šobrīd kā zaudējumi tiek klasificēti apmēram 140 miljoni latu, bet tie var būt mazāki, ja izdosies efektīvi realizēt bankas pārveidi.

Investīciju baņķieru sabiedrības „Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte atzina, ka skaitļu adekvātumu nevar vienkārši izvērtēt, taču ieguldījumu brokeru sabiedrības „SEB Enskilda” direktors Mārtiņš Krūtainis pamatoja, kāpēc naudas zaudēšana bija sagaidāma „jau tajā momentā, kad to naudu lika iekšā”. Tomēr A.Vilks aicināja pie sarunas atgriezties pēc pieciem gadiem un pauda pārliecību, ka, skatoties, cik līdzīgas valstis līdzīgās situācijās būs zaudējušas no kopprodukta, skaitļi „diezin vai būs par sliktu Latvijai”.

Video: Andris Vilks, Juris Pūce, Andžs Ūbelis, Kārlis Krastiņš, Mārtiņš Krūtainis un Agnese Priedīte par potenciālajiem zaudējumiem no valsts bankām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 18.05.2011.)