Raksts papildināts ar Finanšu ministrijas atbildi 09.05.2011.

Nodomu vēstules Starptautiskajam Valūtas fondam tekstā, kas ir KNL rīcībā, kontekstā ar budžeta deficīta aprēķiniem teikts, ka sagaidāmās banku restrukturizācijas izmaksas novērtētas 289 miljonu latu (jeb 2,3% no IKP) apmērā, un galvenokārt šī summa saistās ar Valsts kases depozītu kapitalizāciju „Parex bankā”, saskaņā ar bankas restrukturizācijas plānu 2011.-2013.gadā.

Līdzšinējos publiskajos politiķu un atbildīgo amatpersonu izteikumos, izvairīgi pieļaujot valsts naudas zaudējumus finanšu krīzes dēļ, šāda apjoma summas nav minētas. Turklāt Finanšu ministrijas skopie komentāri un publiskie pieejamie dati rada pamatu pieļāvumiem, ka varētu būt runa par vēl lielāku summu.


Finanšu ministrija: risks neatgūt 258 miljonus Parex pamatkapitālā

Saistībā ar „Parex banku” aizvadītajā nedēļā izskanējušas divas ziņas – banka no saviem resursiem veikusi pēdējo starptautiskā sindicētā kredīta maksājumu 164 miljonu latu apjomā, un par tikpat lielu summu gada pārskatā fiksēti bankas zaudējumi 2010.gadā. Bankas preses paziņojumā bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams paziņojis, ka kredīta maksājums noticis, „atslogojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no 164 miljonu latu saistībām”. Tomēr kontekstā ar budžeta un nodokļu maksātāju turpmāko noslodzi šo varētu nosaukt par divkosīgu apgalvojumu.

Atbildot uz KNL jautājumiem par valsts potenciālajām izmaksām jeb zaudējumiem „Parex bankas” restrukturizācijas rezultātā, Finanšu ministrija ceturtdien sniedza atbildi, atklājot aprēķinu skaitļus: „Saskaņā ar Parex bankas restrukturizācijas plāna pamatscenārijā apstiprināto, līdz 2017.gadam pastāv risks neatgūt jau veiktos un noguldījumu pamatsummas kapitalizācijas rezultātā plānotos ieguldījumus Parex bankas pamatkapitālā līdz pat 258 milj. latu apmērā (vai 368 milj., ja pieskaitām arī procentus). Saskaņā ar plānoto, pēc Parex bankas aktīvu likvidācijas bāzes scenārijā atlikusī Valsts kases depozītu summa būs robežās no 0 – 100 milj. Ls.”

Papildjautājums par to, vai no šādas atbildes izriet, ka kopējā neatgūstamā summa, pamatkapitālam pieskaitot arī nekapitalizētos depozītus, varētu sasniegt 358 miljonus, piektdien palika bez atbildes. Jāatzīmē, ka arī procentu pieskaitīšana ir vērā ņemama, jo, kā zināms, ieguldījumu summa saistās ar starptautisko aizņēmumu, par ko jāmaksā procenti.

Jebkurā gadījumā saistībā ar šādu potenciālo zaudējumu summām ir pilnīgs pamats atkārtot medijos līdz šim izvirzītos jautājumus par „Parex bankas” aktīvu pārdošanas principiem un cenām. Tostarp saistībā ar pēdējā mēneša laikā forsēto naudas vākšanu sindicētā kredīta atdošanai, kas varētu būt likusi pamatu lielākām nodokļu maksātāju saistībām turpmākajos gados. Saskaņā ar publiskotajiem finanšu datiem, bankas pamatkapitāls ir 271 miljons latu, no kā 81,83% ir valsts pārziņā, bet valdības noguldītie depozīti ir gandrīz 451 miljons latu.

Ekonomikas ministrijas atbilde uz analogu jautājumu par valsts ieguldījumu nākotni, lai gan tās pārziņā esošā Privatizācijas aģentūra kopš pērngada ir „Parex bankas” akciju kontrolpaketes turētāja, bija vēl skopāka nekā finanšu resoram: „EM nekomentēs šobrīd šos jautājumus.”

Kā zināms, jau 10.maijā valdībā paredzēts izskatīt plānus par „Parex bankas” un „Citadeles bankas” nākotni. Kad gan vēl, ja ne šobrīd sabiedrībai būtu jāsaņem atskaite par valsts ieguldījumu līdzšinējo un turpmāk plānoto izmantošanu?


Hipotēku banka – valsts kauna traips Parex skandāla ēnā?

Līdzās „Parex bankas” nedienām valstij kopš pirmsākumiem un pilnībā piederošā „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (HZB) krīzes laikā allaž palikusi ēnā. Tomēr publiski pieejamie dati uzskatāmi liecina, ka, ja arī Hipotēku banka nevar sacensties ar „Parex banku” summās, problēmu apjoms ir gana liels un veidos daļu no paredzamajiem valsts budžetā neatgūstamajiem izdevumiem.

Saskaņā ar publiskotajiem pārskatiem, HZB zaudējumi krietni pārsniedz simts miljonus latu – aizpērn tie bija 54 miljoni, bet pērn 68 miljoni latu. Lai novērstu šīs problēmas sekas, paralēli ieguldījumiem „Parex bankā” notika valsts budžeta līdzekļu ieguldījums arī Hipotēku bankas pamatkapitālā, divu gadu laikā palielinot kapitālu kopumā par 142 miljoniem latu.

HZB valsts kapitāla daļu turētājs un darbības pārraugs simtprocentīgā apjomā ir Finanšu ministrija. Uz jautājumiem par Hipotēku bankas restrukturizācijas sekām un iespējamiem zaudējumiem ministrija aizvadītās nedēļas pēdējās divās darbadienās tā arī neatbildēja ne vārda. Kā zināms, 12.aprīlī valdība slepenībā un bez sekojošiem publiskiem skaidrojumiem lēma par HZB restrukturizāciju. Aizvadītajā nedēļā premjers, arī nekonkretizējot summas, paziņoja, ka restrukturizācijas ietvaros plānota bankas komercaktīvu daļas pārdošana. Pēc publiski pieejamiem materiāliem, kā komercaktīvi novērtēti 59%, bet kā attīstības aktīvi kvalificēts 41%.

Lai kā varētu to norakstīt uz attīstības riskiem, tomēr jāsecina, ka Hipotēku bankas salīdzinošie rādītāji par 2010.gadu ir ievērojami sliktāki nekā vidēji Latvijas komercbanku sektorā. Kamēr HZB aktīvi bija tikai 3,7% no kopējiem aktīviem, zaudējumi bijuši 19%  no visas nozares. Savukārt uzkrājumi nedrošajiem parādiem, kas pērn sasnieguši 77 miljonu apjomu, veido 15,6% no visa kredītportfeļa, kamēr visā sektorā – 11,3%.

Pie šāda zaudējumu un uzkrājumu apjoma atliek jautājums par to, cik liela daļa no starptautiskā aizdevuma jaunākajos dokumentos prognozētajiem 289 miljoniem plānoti kā Hipotēku bankas zaudējumi un vai šī summa patiesībā nedraud izrādīties vēl lielāka, kad notiks komercaktīvu pārdošana? Protams, potenciāli neatgūstamo bankās ieguldītās valsts budžeta naudas apjomu var mazināt veiksmīga „Citadeles bankas” pārdošana, tomēr līdz šim publiski minētās summas par šo darījumu ir gandrīz divkārt mazākas par augšminētajiem 289 miljoniem.

Jebkurā gadījumā tikai valsts ieguldījumu līdzšinējās un plānotās izmantošanas publiskošana varētu dot objektīvu pamatu novērtēt, vai finanšu krīzes pārvarēšana ir notikusi un turpina notikt veiksmīgi, kā to apgalvo politiķi un amatpersonas, vai arī pretēji, un ir pamats izmaiņām un atbildības izvērtēšanai par zaudējumiem valsts naudas izmantošanā.


(papildināts 09.05.2011.)
Zaudējumi HZB – ekonomikas attīstībai un vidusslāņa veidošanai?

Jau pēc šī raksta publicēšanas, 9.maijā, Finanšu ministrija sniedza atbildi arī par iespējamo valsts ieguldījumu neatgūšanu Hipotēku bankā. Attiecībā uz skaitļiem šajā atbildē atkārtoti vispārzināmi fakti un skaitļi, apejot secinājumus, kas liecina, ka HZB finanšu rezultāti pēc krīzes ir sliktāki nekā banku sektorā kopumā. Taču no atbildes arī izriet nedzirdēti savdabīgs un gaužām apšaubāms secinājums, ka valsts naudas ieguldīšana valsts komercbankā un tai sekojoša šīs naudas zaudēšana vairs neatgūstamos kredītos, vai arī ieguldītā kapitāla zaudēšana, pat nekā nenodalot komercaktīvus un attīstības kredītus, ir gluži vai atbalstāms solis, lai veicinātu „vidusslāņa veidošanu” un „ekonomikas attīstību”. Nāk prātā vecais joks, ka arī naudas kaisīšana no lidmašīnas krīzes laikā var veicināt patēriņu un tādējādi stimulēt ekonomiku.

Publicējam saīsinātu Finanšu ministrijas atbildi:

„LHZB nav līdzīgā situācijā kā Parex banka 2008.gadā, jo veiksmīgi spēj tikt galā ar savām saistībām, par ko liecina arī nesen veiktā sindicētā aizdevuma pirmstermiņa atmaksa.

LHZB gadījumā valsts kā bankas vienīgais īpašnieks ir veikusi nepieciešamos kapitāla ieguldījumus bankā, lai nodrošinātu attīstības programmu īstenošanu un stiprinātu bankas rādītājus, līdzīgi kā to darīja visas bankas, jo finanšu krīzes radītie zaudējumi negatīvi ietekmēja banku pašu kapitālu. Valsts 2009. un 2010.gadā kopumā ir ieguldījusi 142 milj. Ls bankas kapitālā. LHZB zaudējumi 2010.gadā sasniedza 67,9 milj. latus, banka ar zaudējumiem strādāja arī 2009.gadā, kad zaudējumi bija 54 milj. Ls apmērā. Saskaņā ar auditēto 2010.gada pārskatu, 2010.gada beigās LHZB kapitāls un rezerves ir 83,6 milj. latu.

 Īpaši jāuzsver tas, ka LHZB misija ir stimulēt tautsaimniecību ar tādu finanšu instrumentu palīdzību, kurus tirgus negrib piedāvāt vai piedāvā par pārāk augstu cenu, tādējādi visi ieguldījumi LHZB ir uzskatāmi par atbalstu noteiktiem ekonomikas sektoriem, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un stabila vidusslāņa veidošanu sabiedrībā (! – autora izcēlums). Līdz ar to ieguldījumi LHZB nekādā veidā nevar tikt salīdzināti ar ieguldījumiem Parex bankā, jo vienā gadījumā tie ir ieguldījums tautsaimniecības attīstībā, savukārt otrā gadījumā – ieguldījums ar mērķi nodrošināt finanšu sektora stabilitāti krīzes situācijā. Līdz ar to nav runa par to, ka bankā ieguldītie līdzekļi būtu jāatgūst (! – autora izcēlums), jo šis kapitāls ir ieguldīts ar konkrētu uzdevumu – veicināt ekonomikas attīstību, kas arī tiek darīts bankas iespēju robežās.”