Statistika liecina, ka 2010.gadā bijuši 202 lēmumi par atļaujas anulēšanu, un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļas priekšnieka vietnieks Andris Melkers raidījumā uzskaitīja, ar kādu atļaujas īpašnieka pārkāpuma izdarīšanu šī anulēšana pārsvarā ir saistīta. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece savukārt atklāja, ka viņas pārstāvētajā iestādē pagājušogad tika atteikts tikai trim no 687 personām, kas centās iegūt atļaujai nepieciešamo ārstu atzinumu. Viņa gan uzsvēra, ka ir vēl daļa interesentu, kurus nosūta uz papildus izmeklējumiem un kas iestādē vairs neatgriežas, bet konkrētu skaitu neminēja.

Kopumā valstī reģistrēti deviņi tūkstoši cilvēku, kuri nēsā ieročus pašaizsardzībai. A.Melkers apgalvoja, ka lielākā daļa no tiem ir apsardzes darbinieki un arī tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, kuriem attiecīgie ieroči nav dienesta ieroči. Viņš aplēsa, ka tādu cilvēku īpatsvars, kuri atļauju prasa, jo uzskata, ka apdraudēti ir viņi, viņu ģimene vai nekustamais īpašums, kopskaitā ir ap 40%. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns savukārt novērtēja, ka arī vairāk nekā 700 jaunās ieroču nēsāšanas atļaujas, kas piešķirtas pagājušogad, pamatā izsniegtas apsardzes darbiniekiem. Viņš gan atzina, ka tāda statistika netiek vākta. Bet I.Ķiece atklāja novērojumu, ka „ir parādījušās” dāmas, kas arī darbojas apsardzes firmās. Viņa noliedza, ka būtu jūtama Latvijas sabiedrības straujāka bruņošanās.

Video: Andris Melkers, Guntars Marķitāns un Iveta Ķiece par statistiku un tendencēm ieroču aprites jomā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 23.02.2011.)