V.Sruoģis pauda pozīciju, ka nevajag iztirzāt kriminālprocesa materiālus, jo izmeklēšana ir tikai pašā sākumā, un atklāja, kas tajā vēl nav darīts. Advokāts skaidroja sava klienta aizstāvības pozīciju, proti, ka šaušana bija pašaizsardzība, un apgalvoja, ka N.Zikovs šobrīd sava psihiskā stāvokļa dēļ nav spējīgs sniegt liecības, kā arī ļoti stipri pārdzīvo notikušo. V.Sruoģis arī uzsvēra, ka par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pagaidām vēl ir par agru spriest, jo krimināltiesībās eksistē jēdziens „noziedzīga nodarījuma sastāvs”, kur viena no sastāvdaļām ir nodoms. Advokāts skaidroja, ko viņa klients juridiski pareizi drīkst un nedrīkst atzīt, ņemot vērā Krimināllikuma 121.pantu. V.Sruoģis, spriežot par iemesliem, kāpēc cilvēki iegādājas un nēsā ieročus, izteica arī versiju, ka tam, kuram ir tāds priekšmets, ir arī „kārdinājums” to izmēģināt neatļautā vietā. Taču attiecībā uz iemeslu, kāpēc N.Zikovam kinoteātrī bija ierocis, advokāts sacīja, ka klientam kādu laiku pirms šī notikuma tika izteikti reāli draudi un attiecīgajā dienā klients ieradies kinozālē pa ceļam no punkta A uz punktu B, bet ieroci nebijis kur atstāt.

Video: Sruoģis par izmeklēšanas gaitu, viņa klienta aizstāvības pozīciju un pārdzīvojumiem, kā arī iemeslu, kāpēc klients ieradās kinoteātrī ar šaujamieroci. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 23.02.2011.)