Latvijas Universitātes asociētais profesors Juris Rozenvalds izteica vērtējumu, ka izskanējusī versija ielikt Arti Pabriku aizsardzības ministra amatā un reizē uzdot risināt ārlietu ministra kompetences jautājumus ir izskaidrojama ar vēlēšanos sagādāt pēc iespējas augstāku amatu Ģirtam Valdim Kristovskim. Kārlis Šadurskis („Vienotība”) savukārt sacīja, ka partijām ir savas nianses un ministriem atšķirīgi rokraksti, un izteica savu versiju par to, kas nav politkorekti. Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis savukārt uzsvēra, ka, ja partijām būtu ideoloģiskas pozīcijas, nebūtu vairs tik svarīgi, kurš amatu ieņem. Viņš esošo procesu salīdzināja ar loto.

K.Šadurskis, vaicāts par personāliju izvēles kritērijiem, arī paziņoja, ka „ir grūti atbalsta vēstules uzskatīt par nopietnu kritēriju” un šajā brīdī, kad Saeimas deputāti ir mandātu saņēmuši, „darbaļaužu vēstules nav vairs īstais instruments”. R.Ķīlis gan pauda cerību, ka šīs Saeimas laikā viedoklis, ka cilvēki var „stāvēt pie ratiem”, mainīsies, un ar Vācijas piemēru parādīja, kā var ņemt vērā „darbaļaužu vēstules”.

Bet skaidrus kritērijus nenosauca arī citi politiķi. Artis Kampars („Vienotība”) pauda uzskatu, ka premjeram būtu jābūvē sava komanda, bet pats atzina, ka tā tas nenotiek. Arī Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība) attiecībā uz publiski vēl nenosauktajiem savienības ministra amata kandidātiem tikai pateica, ka „notiek cilvēku izvērtēšana”, neatklājot izvērtēšanas parametrus.

Nākamajā dienā pēc raidījuma „Vienotība” oficiāli nosauca savus ministru amatu kandidātus, ne demonstrējot lielākas vērības piešķiršanu „darbaļaužu vēstulēm”, ne nākot klajā ar skaidru kritēriju uzskaiti.

Video: Juris Rozenvalds, Kārlis Šadurskis, Roberts Ķīlis, Artis Kampars un Raimonds Vējonis par ministru amata kandidātu izvēles principiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 27.10.10.)