Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis norādīja uz loģikas trūkumu izglītības un zinātnes ministra amata piedāvāšanā ZZS, lai gan „Vienotībai” ir diezgan detalizēta izglītības programma, bet ZZS nav. Kāpēc izdarīta konkrētā izvēle, politiķi tā arī nepateica. Artis Kampars („Vienotība”) vien uzsvēra to, ka valdība ir komanda, valdības deklarācija un darbs ir kopējs, un Raimonds Vējonis (ZZS) līdzīgi pavēstīja, ka partijas „kopīgi uzņemas atbildību par visiem tiem jautājumiem, kas parādās deklarācijā”.

Viesturs Silenieks (ZZS) gan pārmeta, ka valdības organizēšanas procesā „bišķi pietrūkst” skaidrības. Viņš minēja vairākus piemērus principiem, kurus varētu izmantot, bet kā savu piedāvājumu definēja ministriju grupēšanu un proporcionālu sadali, piemēram, katram partnerim pa vienai no „ekonomiskajām ministrijām”, „spēka ministrijas” sadalīt tā, lai vienam partnerim būtu divas, bet otram viena utt. A.Kampars gan to nosauca par liekulību un apgalvoja, ka ZZS uzstājusi arī uz Labklājības ministriju, taču, kad viņam to lūdza, informāciju neprecizēja.

Iespējams, faktiski izmantoto principu visprecīzāk nodefinēja A.Kampars, kad politiķiem lūdza izskaidrot, kāpēc notika izmaiņas plānos par Veselības ministrijas vadību. Viņš sacīja, ka „ir divas partijas, kuras mēģina proporcionāli izveidot šādu koalīciju”.

Video: Roberts Ķīlis, Artis Kampars, Raimonds Vējonis, Viesturs Silenieks un Juris Rozenvalds par atbildības sfēru sadales principiem starp iespējamās koalīcijas partneriem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 27.10.10.)