28.10.2010.
Lāsma Rozenfelde
Latvijas Universitātes asociētais profesors Juris Rozenvalds nosauca divas lietas, kas padarītu jauno valdību stabilu, un konstatēja, ka neredz ne vienu, ne otru. Viņš arī apgalvoja, ka notiekošais atspoguļo vienotības trūkumu „Vienotībā”, kas izpaužas gan demaršos, gan „karuselī” ar ministriem, kas parāda nevis rūpes, bet spēku samēru. Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis skaidroja, kas viņam rada uztraukumu un iespaidu par vieglprātību. Viņš arī pauda bažas, ka smago jautājumu risināšana atkal būs „fiksais variants”, jo laiks būs „notrallināts pilnīgi citās darbībās”.
Bet Artis Kampars („Vienotība”) uzsvēra, ka Satversmes tēvi ir iedevuši šo mēnesi „tieši šim procesam” un valdības deklarācija būs pieejama, kad tā būs pieslīpēta. J.Rozenvalds piekrita, ka mēnesis ir vajadzīgs, bet loģiskam procesam, un argumentēja, kāpēc šobrīd vēlētājs nevar saprast, kāda procesos ir loģika.
Politiķi arī uzsvēra, cik liela loma deklarācijas tapšanā ir nevalstiskajam sektoram. A.Kampars apgalvoja, ka ir pieaicinātas „pilnīgi visas nevalstiskās organizācijas”, kas atsūtījušas dokumentus, un tālāk ir skaņošanas procedūra. Raimonds Vējonis (Zaļo un Zemnieku savienība) gribēja „precizēt”, ka par iesūtītajiem priekšlikumiem tagad diskutē tikai politiķi un pēc deklarācijas pieslīpēšanas ar to tiks iepazīstināti sociālie partneri. R.Vējonis arī atklāti atzina, ka tikai šonedēļ ir „uzsācies reāls darbs pie valdības deklarācijas”. Savukārt Kārlis Šadurskis („Vienotība”) nevarēja pateikt, cik organizācijas procesā piedalās, bet apgalvoja, ka tās ir „visas nopietnākās organizācijas”.
Ekspertu secinājumi gan vienalga nebija glaimojoši. R.Ķīlis salīdzināja Lielbritānijā un Latvijā notiekošo un secināja, ka apkārt ir „neveselīga neiroze”, bet J.Rozenvalds izteica sajūtu, ka klātesošie un viņu apvienības „tā kā no mēness ir nokrituši”.
