Pārnesu savu komentāru no iepriekšējās tēmas. Te tas atbilst vairāk.Izkristalizējās vairāki acīmredzami momenti, kurus neviens nepieminēja vai sprieda par tiem no pretējā gala 1. Ir par daudz augstskolu,dublējas programmas, nepietiekošs studentu noslogojums.Nevar neko augstskolām aizliegt, jo tas ierobežos brīvību, bet tas neatbilst eiropeiskai valstij. Mēs neesam eiropeiska. Bet kāpēc? Problēma jāskata no apakšas, nevis augšas. Kāds pieprasījums, tāds piedāvājums. Sākumā vajadzētu atbildēt uz jautājumu, kāpēc skolu absolventi iet mācīties augstskolā, kurā par divu dienu mācībām nedēļā jāmaksā barga nauda?Kāpēc iet studēt uz augstskolām un programmām, kurās"laiž vieglāk"? Elementārākais sākotnējais augstskolas kvalitātes rādītājs- jo blīvāka, sarežģītāka un smagāka ir mācību programma, jo lielāks ir iegūtās izglītības iespējamais kvalitātes līmenis. Esmu pārliecināta, nevienā "eiropeiskā" valstī students neizvēlēsies studēt programmā, augstskolā, kura ir vieglāka, bet mums izvēlas. Kāpēc? Neizvēlētos šādas augstskolas, augstskolu skaits strauji saruktu, vairāk piepildītos palikušās, tajās racionālāk varētu izmantot līdzekļus, būtu lielāks konkurss, varētu atlasīt tiešām spēcīgākos studentus, augstskolām nebūtu jāvelk pie sevis, kurš pagadās, lai tikai aizpildītu studējošo vietas,celtos augstskolu absolventu kvalitāte. Mazākas būtu iespējas studēt augstskolā, jaunieši vairāk pievērstos profesionālajai izglītībai, samazinātos amata profesionāļu trūkums, samazinātos bezdarbnieku ar augstāko izglītību daudzums un galu galā tas arī veicinātu vispārējo ekonomikas attīstību. Paskatieties, cik uzreiz problēmu ķēdes veidā atrisinātos tikai ja jaunieši ievērotu pāris elementārus nosacījumus-iet studēt tur kur vairāk jāmācās, nevis kur mazāk un ieteicams tikai budžeta vietās. Es nesaprotu vienu, kāpēc netiek ievērots elementārs princips, ja gribi studēt, mācies tā, lai varētu studēt budžeta vietā, ja nevari tik labi mācīties, tad nestudē.Sabiedrības domāšana ir ačgārna. Kāpēc izvēlas vieglāko ceļu mācībās? Kāpēc jāstudē augstskolā par katru cenu(gan tiešā, gan pārnestā nozīmē)? 2.Un vispār, kāpēc šodien valda pilnīgi ačgārns priekšstats, ka vispārējā vidusskola ir vislabākā sagatavošanās augstskolai. Es vēl savā salīdzinoši negarajā mūžā atceros laikus, kad bija tieši otrādi. Vieglāk tikt augstskolā bija tieši tiem, kas pirms tam mācījušies profesionālajā skolā. mediķi,lauksaimnieki, inženierspecialitātes, viss, kas saistīts ar tehniku, arī mākslas novirzienu specialitātes, būvniecība, pārtikas ražošana pārstrāde, apģērbu ražošana. Ko visās šajās jomās var dot vidusskola? Neko. Bet tieši uz šīm nozarēm taču, cik zināms, balstās jebkuras valsts ekonomika. Protams, ar filoloģiju, psiholoģiju, žurnālistiku, socioloģiju ir savādāk. Bet tur jau tā problēma, ka mums neadekvāti dominē pieprasījums pēc šīm, ekonomikai neko nedodošām profesijām. Un dominē tas tāpēc, ka tur mazāk jāpiepūlas studējot. Lūk , kur ir tā problēmas sakne. Secinājums. Izrādās varbūt pat lielākā daļa mūsu valsts problēmu ir vien no šīs ačgārnās psiholoģijas, kuras vadmotīvs- pēc iespējas mazāk piepūlēties mācoties. Bet nāk tas no tiem laikiem, kad neapdomīgi ieviesa mācību priekšmetu izvēli skolās. Bet vēl dziļāk skatoties, no pārprastas demokrātijas. 

K.p. = progas? Tie paši pasniedzēji lasa tād=pašas lekcijas tikai citos institūtos pat taj=pas dienā. Kad bērni mācījās 9.-12. klasēs viņiem bija pa 8-10 māc.stundas dienā, 5 reizes nedēļā. Bet institūtā tiem ir pa 2-3 lekcijas. 3 - 4 reizes/ned. Bet pēdējos kursos - vēl mazāk, kaut maksa par studijām nesamazinās! Kāpēc??? Vienkārši! Skolā skolotājiem maksā no stundu skaita. Un t.p. izgudro papildus priekšmetus un ārpus programmas nodarbibas. Tur valsts maksā. Un pieprasa atskaiti. Bet institūtā pārsavarā maksā pats students. Un tur var no viņa ņemt naudu, dodot mazāk zināšanu stundu. Kaut arī ir piesaistē lasāmo stundu skaitam. Lai tikai varētu ticamāk apmaksāt pasniedzēju darbu. Morāle? Vidusskolā var par 1 gadu mazāk macīt bez zināšanu kvalitātes zaudēšanas un pat samazinot dienas stindu skaitu - jo daudz ko var pateit kā Edisona kungs kad viņu pajautāja par kāda metāla ipašībām: - Tas viss ir rokasgrāmatā. Bet samaksu institūtos var samazināt par simtiem latu gadā, īpaši pēdējos kursos, ja ir maz nodarbibu. Bet IM ierēdni to nepielaus - jo ne tikai skolotāju skaits, bet un IM ierēdņu skaits ir atkarigs no skolēnu daudzuma. Bet samazinot par 1 gadu vai gandrīz 9 % mācību procesu skolās saņemsim vairāk bezdarba ne tikai skolotājos, bet un jaunatnēs vidu...