Biznesa augstskolas „Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis par augstākās izglītības eksporta problēmu nosauca imigrācijas noteikumus, bet kā lielāko traucēkli saskatīja politiķu izteikumus, ka sistēma brūk. „Mūsu augstākās izglītības sistēma, ja tā koncentrēti strādās uz eksportu, mēs 10-15% ārvalstu studentu pārskatāmā periodā, 5-10 gados varam piesaistīt,” A.Rostovskis apgalvoja. Viņš izteica viedokli, ka ir jāļauj mācīties krievu valodā, ja ir tirgus. Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš arī uzsvēra, ka jāatrisina valodu jautājums, lai arī valsts finansētajās augstskolās var piesaistīt studentus no ārzemēm.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra gan aizrādīja, ka Eiropas Savienības valodās var piesaistīt bez kādām problēmām, un pamatoja, kāpēc attiecībā uz krievu valodu ir „diezgan daudz mīti”. A.Rostovskis savukārt esošo situāciju skaidroja ar Saeimā „guļošo” Augstākās izglītības likumu.

Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva izteica vērtējumu, ka īstermiņā varbūt būtu izredzes piesaistīt „bišku vairāk” studentu no krievu valodas valstīm, taču ir jāskatās ilgtermiņā – uz kvalitāti. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apgalvoja, ka tieši kvalitātes uzlabošanai mums ir vajadzīga eksportspēja. Viņa izteica versiju, ka Latvijas augstākajai izglītībai galvenā niša ir „būt par tiltu” starp Austrumiem un Rietumiem.

Video: Aigars Rostovskis, Edgars Bērziņš, Jānis Vētra, Marija Golubeva un Tatjana Koķe par augstākās izglītības eksportu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.09.2010.)