Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva pauda uzskatu, ka jānodrošina elastīgāka sistēma un skolotājiem trūkst rīcības brīvības. Viņa ierosināja atcelt dažus birokrātiskus ierobežojumus un izteica viedokli, ka „daudz kas mainītos”, ja skolotājiem būtu iespēja elastīgāk rīkoties ar mācību laiku un resursiem un pašam virzīt mācību procesu. Arī Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājs Gatis Narvaišs piekrita, ka sistēma būtu labāka, ja skolu direktoriem un skolotājiem būtu dota gan lielāka atbildība, gan brīvība, minot piemēru, kā viņš varētu klases darbu organizēt citādi. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe gan norādīja uz vēstuli, kurā skolotāji iedrošināti elastīgāk veidot mācību plānu un stundu sarakstu un drošāk izmantot mācību metodes, lai „patiešām lēnām šī elastība parādās”. Viņas apgalvojumam par lielu ierobežojumu neesamību gan G.Narvaišs iebilda, piesaucot četras definētās darba formas, par ko skolotāji saņem naudu. Debates liecināja, ka lietpratēju skatījumā šis jautājums ir aktuālāks un ātrāk risināms nekā ministrijas skatījumā.

M.Golubeva arī izteica viedokli, ka naudai, kas pagaidām seko skolēnam tikai līdz pašvaldībai, ir jāseko tam līdz skolai. T.Koķe tam iebilda ar argumentu, ka skolām ar mazu skolēnu skaitu tad „pienāk beigas tai pašā dienā”. Viņa arī apgalvoja, ka šobrīd skolēnam seko jau „pāri par 700 latiem”, ko nākamajā dienā publiski apšaubīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Tā lūdza ministri dokumentāli pamatot šo informāciju, un ministrijas pārstāve vēlāk atzina, ka pirmās aplēses liecina, ka par vienu izglītojamo valsts maksās vidēji aptuveni 700 latus, taču šo summu vēl precizēs.

Kritiku izpelnījās arī skolēnu un skolotāju skaita proporcija. T.Koķe tās necelšanu pamatoja ar vienošanos ar arodbiedrību, par ko izpelnījās M.Golubevas pārmetumu. G.Narvaišs norādīja, ka pie pašreizējām algām, vēloties saņemt pietiekami daudz naudas iztikai, skolotāju slodze ir diezgan liela, kas pazemina kvalitāti. Samazinot skolotāju skaitu, algas varētu palielināt, un M.Golubeva piekrita, ka Latvijā varētu būt mazāks skolotāju skaits. Taču T.Koķe arī šīs izmaiņas gribēja redzēt tikai pakāpeniski, salīdzinot strauju rīcību ar buldozeru, kas izjauktu izglītības sistēmu.

Video: Marija Golubeva, Gatis Narvaišs, Tatjana Koķe un Edgars Bērziņš par elastību, naudu un kvalitāti vidējā izglītībā. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 01.09.2010.)