Izglītību jau vairāku gadu garumā nu jau gandrīz vai ierasts dēvēt par vienu no valsts prioritātēm. Līdzīgi, gandrīz jau tradicionāli izglītības nozare saistās ar reformu jēdzienu. Krīzes laika korekcijas rada pamatu vērtēšanai par to, ciktāl reformas ir jau notikušas vai vēl priekšā, un ciktāl var izmērīt gan reformu jēgu, gan prioritātes statusu – kvantitatīvi un kvalitatīvi, naudā vai bez tās. Un, protams – ciktāl par to visu ir redzējums priekšvēlēšanu programmās un paziņojumos, un kas būtu tie jautājumi, uz kuriem politiķiem jāprasa atbildes.

Skolās notikusi pāreja uz formātu „nauda seko skolēnam”, tomēr paralēli šim procesam arvien turpina skanēt jautājumi, ciktāl un pie kā šī nauda nonāk, kāds ir pašvaldību, skolu un vecāku atbildības dalījums. Mazliet pieklusuši uzstādījumi par skolēnu un skolotāju skaita proporciju, par ko tika daudz runāts, šo reformu uzsākot, un kas saistās gan ar skolotāju atalgojumu, gan kadru konkurētspēju, gan resursu sadalījumu starp dažādiem izglītības līmeņiem.

Mācību saturā notiek pārorientācija jeb atgriešanās pie eksakto priekšmetu akcenta un, vienlaikus, daudzviet izskan teksti par radošumu, uzņēmīgumu, kritisko domāšanu un tamlīdzīgi. Mazāk vai piņķerīgāk, arī politiķu vēstījumos, tiek konkretizēts, kā tieši to īstenot un ar kādiem sistēmiskiem līdzekļiem veicināt izglītības kvalitātes celšanu ikdienā, daudz aizrautīgāk dažas partijas izceļ atsevišķu mācību priekšmetu iekļaušanu mācību programmās. Tikmēr praksē arvien nerisinātas ir daudz prozaiskākas problēmas, kas neizbēgami saistās ar izglītības kvalitāti – sākot ar mācību materiāliem, beidzot ar nesekmīgo skaitu.

Arī par izglītības orientāciju vai saistību ar darba tirgus vajadzībām un starptautisku konkurētspēju tiek runāts jau ne pirmo gadu. Taču pārmaiņu procesi profesionālajā un augstākajā izglītībā lielākoties arvien vēl ir nākotnes versiju, nevis līdz šim jau paveiktu pārmaiņu vai pieņemtu gala lēmumu formā. Reformu – gan strukturālu, gan satura, gan finansēšanas modeļu - aprises augstākās izglītībā un zinātnē vēl arvien ir neskaidras, kamēr visā 9.Saeimas darbības laikā tā arī nav pieņemts jauns augstākās izglītības likums. Vai priekšvēlēšanu piedāvājumos ir skaidras atbildes par šiem un citiem jautājumiem izglītības nozarē?

Raidījumā piedalīsies: izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs un Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Aigars Rostovskis, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš, izglītības pētniece un Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolotājs, programmas „iespējamā misija” dalībnieks Gatis Narvaišs.

Raidījuma sākums plkst. 21.20, e-pasts skatītāju viedokļiem un jautājumiem – knl@knl.lv