raksta autorei - jūs vēl aptaujājiet cukura ražošanas asociācijas un būvmateriālu eksportētāju savienības biedrus - ko tie domās par IKT risinājumiem - saņemsiet vēl labākas atbildes, lai ko vēl stulbāku savervelētu. Ar nepacietību gaidām III un IV daļu:-))
Un, ko Jūs, Lāsma, ar šo visu gribējāt teikt? Jau otrais dubls, bet nekā...... Saskaitījāt projektu idejas, aptaujājāt kādu ražotāju, kam arī savs bizness, bet ne IT un tālāk? Kur secinājumi? Ieteikumi? Pretējais viedoklis, argumenti. Vai vispār izpētījāt, kā sākās projektu virzība, kādi ir vērtēšanas kritēriji, kas notiek tālāk? Aptaujājot visus, vai analizējāt informāciju, vai redzējāt kopējo/atšķirīgo un varat to tagad ar eksperta aci novērtēt? Vai paprasījāt kāpēc reāli neiet IT projekti - tāpēc ka visiem ir "bažas un aizdomas", raksti nepar ko ..... un neviens jau vairāk lēmumus nepieņem.....
Nav pareizi tas, ka projektus bīda atsevišķas iestādes. Būtu jābūt vienam kantorim (neatkarīgam, nevis RAPLM apakšstruktūrai), kas redz kopējo bildi un spēj veikt koordināciju. Programmatūras produkta kvalitāti ne tikai pieejamās funkcijas, bet dažādi kritēriji, kā piemēram - slepenība (tas, kā trūkumu nodemonstrēja Neo), stabilitāte, iespējas viegli veikt izmaiņas un papildināt sistēmu, sistēmas vienotība, utt. Ja trūkst šāda koordinatora, tad visi šie kritēriji faktiski kļūst nekontrolējami - pietiek ar vienu vājo posmu, kam ir apcirpts budžets, un teiksim datu drošība vairs netiek izdarīta. Ir arī taisnība, ka jau tagad ir izveidojies milzīgs zvērudārzs, bet no tā var tikt vaļā, tikai tad, ja to cenšas izdarīt (un protams, ka cilvēki "uz vietām" to negrib, jo kam gan nepatīk būt neaizvietojamam)
Jāpiekrīt tam ka IT politikas realizācija ir Frankenšteins. Papildinot gribētos teikt, ka Frankenšteina darba auglis ir zombijs- portāls latvija.lv, kas iznācis miris jau pirms dzimšanas tomēr tajā turpina pumpēt naudu, lai arī neviens prātīgs cilvēks nešaubās, ka dzīvs tas nekad nekļūs, lai cik daudz naudas arī tajā nesalietu. Zombiju veido 2 daļas- aizmugure (IVIS jeb integrētā valsts informācijas sistēma) un priekšpuse jeb seja - portāls latvija.lv. Visam šim daiļumam mēs (valsts iedzīvotāji) esam notērējuši vairāk (es neskaitīju izmitināšanas jeb hostinga iepirkumus, e-paraksta iepirkumu par 1,4 miljoniem vai tos iepirkumus ar kuriem esošās valsts sistēmas pielāgo latvija.lv - tur sanāktu vēl vismaz miljons) nekā Ls 1 928 122. Katrs pats var aiziet uz latvija.lv un novērtēt vai tas ir 2 miljonu latu vērts projekts. latvija.lv turēsies tikai tik ilgi, kamēr tajā tiks pludinātas milzīgas summas- tas ir izdevīgi IT uzņēmumiem, kas saņem šos pasūtījumus, politiskajiem spēkiem, kas pieskata šos iepirkumus un ierēdņiem, kuriem ir garantēts neslikti atalgots darbs šī kolosa uz māla kājām stutēšanai. Par lietotāju (iedzīvotāju), tā vajadzībām un ērtībām šajā gadījumā ja arī tiek domāts, tad tikai pēc pārpalikuma principa. 08/11/2005, ĪUMEPLS 31/2005 Integrētas valsts informācijas sistēmas pirmā posma izveidošana, ieviešana un uzturēšana (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): SIA „OLIMPS” Līgumcena: 456 817,31 29/11/2005, ĪUMEPLS 33/2005 Latvijas Valsts portāla izstrāde, ieviešana un uzturēšana (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): SIA ,,RIX Technologies” Līgumcena: 182 296.63 22/02/2006, ĪUMEPLS 54/2005 Valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu ieviešanas pilotprojekts (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): SIA "RIX Technologies" Līgumcena: 440 552,00 12/04/2006, ĪUMEPLS 6/2006 Integrētas valsts informācijas sistēmas pilnveidošana (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): SIA "Olimps" Līgumcena: 249 840,00 19/02/2007,ĪUMEPLS 20/2006 Par Latvijas valsts portāla funkcionalitātes pilnveidošanu (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): A/S "RIX Technologies" Līgumcena: 20 000,00 26/04/2007, ĪUMEPLS Nr. 5/2007 Valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumu elektronizācija un ieviešanai nepieciešamie papildinājumi (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): A/S RIX Technologies Līgumcena: 200 000,00 12/07/2007, ĪUMEPLS/2007/31/SP Integrētās valsts informācijas sistēmas "IVIS" papildinājumu programmatūras izstrāde (72230000-6) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): SIA „Olimps” Līgumcena: 153 952,00 07/03/2008, ĪUMEPLS/2008/7/CA Publisko pakalpojumu kataloga izstrāde un integrācija (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): AS "Rix technologies" Līgumcena: 47 600,00 07/10/2008, Id.Nr.ĪUMEPLS/2008/56/SP Konsultantu atbalsts elektroniskās pārvaldes projekta attīstībā. (72224000-1) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): SIA "AA Projekts" Līgumcena: 45 000,00 11/11/2008, ĪUMEPLS/2008/59/SP Latvijas valsts portāla www.latvija.lv papildu uzturēšanas un pielāgojumu veikšanai nepieciešamie pakalpojumi (72267000-4) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): AS "Rix Technologies" Līgumcena: 54 745,00 04/12/2008, ĪUMEPLS/2008/64/SP Elektronisko pakalpojumu papildinājumu un to metodiskā atbalsta dokumentācijas izstrāde. (72200000-7) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): A/S "RIX Technologies" Līgumcena: 58 480,00 06/04/2010, VRAA 2010/16/MI Valsts informācijas sistēmu savietotāja un Latvijas valsts portāla www.latvija.lv programmatūras uzturēšana (72260000-5) PIEGĀDĀTĀJS (-JI): AS "RIX Technologies" (40003548427), SIA "ABC Software" (40003627089) Līgumcena: 18 840,00 LVL
Serdenim - tu izdrukā vēl visu IUB mājas lapā pieejamo informāciju. Piemēram, par māju siltināšanas pasākumiem - atradīsi ne to vvien. Šādu žurnālistu nekompetence jau vairākus gadus tiek papildināta ar eks-pertu viedokļiem un bez jēgas publicēti nezin kur... Ja reiz ir kāda skaidra doma par IT jautājumiem, tad tie nu neizskan te un Dombura kgs diemžēl šo tēmu nespēj pacelt:-)))
Valsts IT projekti (I): ko iegūsim no 100 miljoniem latu? 19.04.2010. E-iesniegumus būs iespēja sūtīt daudz, bet aprēķinu par ieguvumiem nav
ES fondi: jāmaina administrēšana vai arī vērtēšana? 07.07.2009. Daudzus projektus noraida informācijas trūkuma dēļ, bet sistēmu mainīt negrib
Eiropas fondi veselības resorā: 12 600 latu kafijas pauzēm 15.04.2009. Dažās iestādēs taupa, bet citur restorānu pakalpojumos – uzkodas ar garnelēm
Eiropas fondi izglītības resorā: ekspadomniekam Ls 21 000 14.04.2009. Oskars Balodis vairs nebūs Komunikācijas nodaļas darbinieks, bet eksperts
Eksperti ES fondu vērtēšanai(III): „pērk” ministriju kadrus 03.03.2009. Piesaistīto „ārpakalpojumu” sniedzēji – arī valsts pārvaldē strādājošie
Eksperti ES fondu vērtēšanai(II): piecus gadus nav kritēriju 02.03.2009. Dažādu ekspertu atalgojums atšķiras no 20 līdz 200 latiem par projektu
Eksperti ES fondu vērtēšanai: kāpēc 200 lati par projektu? 27.02.2009. Elektroniskās pārvaldes jomā 11 eksperti par 65 tūkstošiem vērtē 89 projektus
ES fondi: stimulēsim ekonomiku vai iestāžu kapacitāti? 09.12.2008. Godmanis kapacitātei rēķina 52 miljonus, valsts pārvaldei plānots daudz vairāk
Kā tikt pie ES fondiem: maksimālā programma pierobežā 28.03.2008. Vairākus desmitus projektu iesniegumus LIAA vēlas atstāt bez izskatīšanas
Dalibnieki