Pozīcijas politiķis, ekonomikas ministrs Artis Kampars („Jaunais laiks”) uzsvēra, ka valdības lēmuma pieņemšanai informācijas apjoms bija pietiekami liels un pamatots un analīzes kvalitāte bija maksimāli iespējamā. Viņš definēja, ka valsts kaut kādā laika periodā vēlas atgūt visus bankā ieguldītos līdzekļus, un izteica viedokli, ka, sadalot banku divās, valsts iegūs risinājumus, kas ir nepieciešami investoru piesaistīšanai. A.Klementjevam savukārt pret pieņemto lēmumu bija negatīva attieksme. Viņš izteica kritiku, ka par visām nelaimēm samaksās Latvijas iedzīvotāji, un pauda uzskatu, ka šodien nav labākais laiks, kad banku pārdot, un mēs mierīgi varam to turēt līdz brīdim, kad pasaulē situācija stabilizēsies un „mēs varēsim dabūt labāku cenu par visu banku kopā”.

A.Klementjevs pēc tam pavēstīja, ka ir ieplānoti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas bankas dalīšanu un realizēšanu nepieļaus, tūlīt parādīsies parlamentā un kam, viņaprāt, jau ir deputātu vairākuma atbalsts. A.Klementjevs skaidroja, ka baidās – vēlēšanas padarīs procedūru sasteigtu un nepārskatāmu, „un mēs piedāvāsim atlikt šo jautājumu pēc vēlēšanām”.

Tā kā šobrīd Latvijā ir mazākumvaldība, iespējas Saeimā „Parex bankas” restrukturizāciju apturēt ir. Taču šādā scenārijā Latvijai rodas būtiski riski EK prasību dēļ. Kā raidījumā sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un „Parex bankas” padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbelis, ja līdz gada beigām Latvija neparāda, kā nostāda banku uz savām kājām un paredzamā nākotnē panāk gan privātā investora ienākšanu, gan normālu bankas darbību, gan valsts atbalsta pakāpenisku atmaksāšanu, tad EK gada beigās pateiks, ka bankai ir pienākums atmaksāt visu valsts atbalstu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Jānis Placis uzsvēra, ka pirms gada cerības tika liktas uz ātru bankas pārdošanu un, ja tas līdz šī gada beigām nenotiek, tad „faktiski šis pasākums ir beidzies”. Arī „Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis gribēja zināt, kas atbildēs par to, ja restrukturizācijas process tiks apturēts. Pagaidām atbildes par EK prasību riskiem no opozīcijas politiķiem nav izskanējušas, bet tādām grozījumu pieņemšanas gadījumā būtu jābūt, lai nenokļūtu situācijā, ka Latvijas zaudējumi tiek nevis mazināti, bet palielināti.

Video: Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Andžs Ūbelis, Jānis Placis un Nils Melngailis par plāniem Saeimā apturēt „Parex bankas” restrukturizāciju un Eiropas Komisijas prasībām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.03.2010.)