U.Grūbe sacīja, ka ar valdības lēmumu konkrēts tiesību aizskārums vēl neiestājas un tas var iestāties ar brīdi, kad notiks reāla dalīšana. Vaicāts par to, kā bijušie akcionāri „sliktās bankas” izveides gadījumā īsti būs aizskarti, U.Grūbe atbildēja – ja sliktā daļa tiek lemta bankrotam un „pārvēršas par atsevišķu nekustamo īpašumu tirdzniecības kantori”, tad tie ir riski. Viņš arī norādīja, ka visās citās Eiropas Savienības valstīs ir bijis speciāls likums, kāda Latvijā nav.
„Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis teica, ka Lielbritānijā ir secināts, ka tiesāšanās risks iepriekš ir bijis pārvērtēts, un uzsvēra, ka vecajā bankā būs arī Valsts kases depozīti, izsakot neizpratni, kāpēc lai valsts kā kreditors riskētu un pārējie kreditori to nedarītu. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis Jānis Placis norādīja, ka arī vecā banka arvien būs banka, turklāt nodalīt daļu aktīvu un saistību atļauj likums. Uz U.Grūbes jautājumu par to, vai atzinumā valdībai izvērtēts risks, ka varētu iesniegt ar īpašuma aprobežojumiem saistītu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, zvērinātu advokātu biroja „Sorainen” vadošā partnere Eva Berlaus apstiprināja, ka šis „ir viens no riskiem, kas ir analizēts mūsu atzinumā”. U.Grūbe gan vēlāk pieļāva, ka tiesāšanās vietā klienti „neizslēdz un principā apdomā” citus iespējamus variantus, kas varētu būt, piemēram, maiņas darījumi.
U.Grūbe arī nebija kritisks par bijušo akcionāru lomu notikušajā. Viņš apgalvoja, ka par globālo finanšu krīzi klienti uzņemties atbildību nevar un nav izteiktas konkrētas pretenzijas par juridiskiem pārkāpumiem. Viņš gan pieminēja arī morālo atbildību. Citi dalībnieki bija asākās pozīcijās. Privatizācijas aģentūras pārstāvis Juris Jākobsons izteica viedokli, ka pie restrukturizētās bankas tirgošanās procesa V.Karginu un V.Krasovicki nelaidīs, pamatojot to ar neticību, ka viņi iedos labāku piedāvājumu nekā pārējie. Bet J.Placis paziņoja, ka bijušie akcionāri nekad komisijā nesaņemtu atļauju būtiskai līdzdalībai kaut vai reputācijas dēļ, kuru „viņi ir samaitājuši galīgi un neglābjami”, izsakot arī šaubas, vai viņi varētu pierādīt sava kapitāla izcelsmi. J.Placis turklāt arī norādīja, ka V.Kargins un V.Krasovickis pirms bankas pārņemšanas „cēla naudu ārā”, un apgalvoja, ka bankas šībrīža situācija ir viņu sliktas vadības rezultāts, minot gan administratīvos izdevumus, gan viņu laikā izsniegtos kredītus.