Lēmums par bankas sadalīšanu pieņemts gandrīz pusotru gadu pēc valdības īstenotās bankas pārņemšanas valsts kontrolē un dažādām versijām par bankas pārdošanu un valsts ieguldījumu atgūšanu. Citastarp, savulaik „sliktās bankas” izdalīšana tika vērtēta kā apšaubāma, bet šobrīd „labās bankas” izdalīšana faktiski tomēr ir tas pats, tikai, tā teikt, pustukša glāze tiek pārdēvēta par puspilnu.

Mainījies šajā laikā ir valsts ieguldījuma apjoms – skaitot kopā, protams, dažādā statusā esošos līdzekļus, kapitālā ieguldīto un depozītos noguldīto, nu jau sasniegts miljarda slieksnis. Ar miljardiem brīžiem šādam mērogam stindzinoši primitīvi tiek operēts jau kopš starptautiskā aizņēmuma saņemšanas brīža tā, it kā tās būtu daudz sīkākas vienībiņas. „Parex bankas” miljards, kas nu jau kļuvis ne tikai par naudas summu, bet par simbolu krīzes pārvarēšanas stilam Latvijā, kopš vakardienas lēmuma arvien ir atskaites punkts. Un vakardienas lēmums saistībā ar to arvien atstāj atklātus daudzus jautājumus.

Pirmkārt, tie ir jautājumi par sadales kritērijiem labajā un sliktajā daļā, tostarp juridiskajiem riskiem un papildus problēmām šādas dalīšanas rezultātā. Runa ir gan par dažādiem aktīviem, gan subordinēto kapitālu, gan, protams, valsts noguldījumiem. Otrkārt, par pārdošanu – ciktāl tā jaunā banka, kas tiek veidota, atbilst pircēju interesei, un kādi ir kritēriji labai cenai un pārdošanas termiņiem. Treškārt, par nepārdodamās daļas pārvaldīšanu, kam ne viens vien skeptiķis paredz bankrota scenāriju – pēc kādiem principiem tā notiks un kādi ir zaudējumu riski.

Raidījumā piedalīties aicināti restrukturizācijas lēmēji, plānotāji un potenciālie īstenotāji, un šī procesa oponenti.