18.03.2010.
Lāsma Rozenfelde
V.Dombrovskis sacīja, ka viņam ultimatīvi uzstādījumi un pieprasījumi, ka obligāti vajag slēgt divpusējās vienošanās, nešķita pamatoti un ka tas ir bijis sakonstruēts, mākslīgs iegansts, ar kādu pamest valdību. A.Šķēle ultimātus kategoriski noraidīja, pamatodams to ar iespēju vienošanos nosaukt citādi un iespēju citām koalīcijas partijām tai pievienoties. „Bet mums bija ļoti svarīga tieši ministru prezidenta Dombrovska personīgā attieksme,” sacīja A.Šķēle. Viņš vilkšanu garumā un premjera nespēju noformulēt savu personīgo attieksmi pamatoja ar piemēru par to, cik ilgi valdībā tika lemts par PVN tūrismam.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka savienību „absolūti neapmierina” TP rīcības forma un arī ZZS varētu atrast n-tās lietas, kas tai ir ļoti sensitīvas un ļoti svarīgas. A.Šķēle aizrādīja, ka premjers ir atsevišķi ar ZZS pārstāvjiem vienojies par iedzīvotāju ienākuma nodokli zemniekiem, bet A.Brigmanis norādīja uz to, ka pēc tam lēmumu koalīcijā atbalstīja arī TP. V.Dombrovskis arī atcerējās iepriekš notikušu divpusējās vienošanās gadījumu ar TP, bet tikai par tās kompetencē esošiem jautājumiem.
„Pilsoniskās savienības” valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pauda viedokli, ka A.Šķēle runā par tempu, kas valstī šobrīd ir vajadzīgs, bet sabiedrība un arī politiķi „jau vairāk īsti netic TP piedāvājumam”. Savukārt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle negribēja daudz vērtēt rīcības formu, uzskatot, ka to „piedzen pēc politiskās taktikas vajadzībām un mērķiem”. Tam piekrita arī politologs un Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Ikstens, kurš pamatoja, kāpēc TP ir rīkojusies visnotaļ konsekventi, bet aicināja padomāt, kurš īsti bija klāt pie šo nepatikšanu vārīšanas un vai tas uzliek pienākumus šodienas rīcībā.
