18.03.2010.
Lāsma Rozenfelde
Rīgas Ekonomikas augstskolas docents un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis analizēja TP priekšsēdētāja Andra Šķēles publiskotos priekšlikumus un secināja, ka plāns „nav reāls no paša sākuma”. Ekonomists to pamatoja ar to, ka plāns paredz necelt nodokļus, izdevumus samazināt par 100 miljoniem latu un pārējo naudu – apmēram miljardu latu – radīt no ekonomiskās izaugsmes, ko diemžēl nekādi nevar panākt garantētā veidā, tāpēc pie tā saruna ar aizdevējiem apstāsies. Ekonomists gan arī atzina, ka salīdzinot ar citiem esošajiem plāniem, A.Šķēles plāna pozitīvā lieta ir tā, ka tas lielā mērā varētu būt tāda sapņošana, bet „noteikti sapņošana varbūt arī ir nepieciešama, it īpaši mums, ņemot vērā to, cik dziļā bedrē mēs esam”. Tomēr pats A.Šķēle analīzei iebilda un paziņoja, ka arī viņš piekrīt – nāksies ļoti būtiski kaut ko samazināt. Taču „valdības kopīgo tēriņu” samazināšana bija konkrētākais, ko politiķis pateica par miljarda latu avotiem, un nekāda detalizācijas nesekoja. A.Šķēle vien atklāja savu uzstādījumu nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām. Vjačeslavs Dombrovskis konstatēja, ka viss viegli samazināmais jau ir samazināts un apmēram trešdaļa no budžeta ir sociālais budžets. „Nu tad vajag skaidri pateikt, kas tieši tiks samazināts, visticamāk, no šī sociālā budžeta,” bija ekonomista viedoklis.
Taču arī V.Dombrovskis nekādu detalizāciju par tēriņu griešanas versijām nepiedāvāja. Viņš vien uzskaitīja, kas viss būs jāizdara, un solīja, ka gan priekšlikumi izdevumu samazinājumiem, balstoties uz funkciju izvērtējumu, gan arī priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai būs darba kārtībā pirms vēlēšanām. Esošais premjers valdības lēmumu līmenī solīja „izvēlnes sarakstu”, kādā veidā nodrošināt fiskālo konsolidāciju. Pagaidām gan viņš vēl neko no saraksta sabiedrībai nepiedāvāja.
