Vērtējumu, ka TP plānā no ekonomiskā viedokļa daudzas lietas nav izpildāmas, izteica „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle. Viņš arī pauda bažas, ka, ja mēs mēģinātu izpildīt smagākos punktus, programma pārtrūktu.

A.Šķēle savukārt aizrādīja, ka jautājums ir par profesionālu sarunu vešanu un tās ir jāspēj vest tiešām „ļoti atbildīgi”. Viņš atgādināja, ka ir valstis, kas, sasniegušas pietiekamu izaugsmi, ir spējušas apturēt programmas, un runāja par Ungārijas piemēru. Vēlāk A.Šķēle paziņoja, ka nosūtīs vēstuli aizdevējiem, „pilnīgi precīzi pasakot, ka šeit nav pamata satraukties” un no TP nebūs soļu, kas var sagraut „pamatmērķi”. Ko šis pamatmērķis nozīmē, ja fonā ir izteikumi par profesionālāku sarunu vešanu un iespējamu programmas apturēšanu, skaidrs nekļuva.

V.Dombrovskis savukārt redzēja lielāku pamatu piesaukt nevis Ungārijas, bet Ukrainas piemēru, kur priekšvēlēšanu gaisotnes populistisku lēmumu dēļ programma tika apturēta ar negatīvām sekām. Premjers gan piekrita, ka par programmu ir jārunā un tā ir jākoriģē, bet kā vienīgo šobrīd maināmo aspektu nosauca parāda saņemšanas grafiku, ko vajadzētu palēnināt. Taču citi viņa nosauktie izmaiņu piemēri attiecās tikai uz pagātnē paveikto, nevis uzstādījumiem nākotnei. Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis izteica bažas par mazākumvaldības spējām termiņos izpildīt visas esošās programmas apņemšanās – viņš izteica viedokli, ka ar Starptautisko Valūtas fondu ir jārunā jaunā situācijā un valdībai nav ko lauzties Saeimas „aizvērtajās durvīs”.

Video: Roberts Zīle, Andris Šķēle, Valdis Dombrovskis un Augusts Brigmanis par attiecībām ar aizdevējiem un aizņēmuma programmas izmaiņām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 17.03.2010.)