18.03.2010.
Lāsma Rozenfelde
V.Dombrovskis skaidroja, ka tuvākajās dienās plānots veikt sarunu raundu ar politiskajām partijām, kurā jāsaprot pozīcijas – vai tās ir gatavas atbalstīt valdību, nākt iekšā valdībā vai atbalstīt valdību noteiktos jautājumos, kas skar valsts finansiālo stabilitāti. V.Dombrovskis apliecināja, ka koalīcija ir gatava turpināt darbu kā mazākumvaldība, bet stabilāka situācija ir vairākuma valdībā un ir jau izteikts aicinājums „LPP/LC” pievienoties koalīcijai. Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis raksturoja potenciālo mazākumvaldības darbu, uzsvērdams, ka „uz brīnumiem nav ko cerēt” un jābūt ļoti loģiskiem, izsvērtiem lēmumiem, kas nāk balsojumā uz Saeimu, jo tā var noraidīt „dajebko”. Viņš gan arī pirms partijas akcepta atteicās komentēt, vai apvienība būtu ar mieru kā partneri piesaistīt gan „LPP/LC”, gan „Saskaņas centru” – atstājot risku, ka koalīcijas paplašināšanās šķērslis var būt arī esošo koalīcijas partiju iebildumi. Arī „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle neizteica aicinājumu koalīcijai piesaistīt „Saskaņas centru” – viņš pauda viedokli, ka gadījumā, ja neizdodas izveidot vairākuma valdību ar „LPP/LC”, tad ir jārunā ar TP un „LPP/LC” par konstruktīvu opozīciju, jāatrod viņus interesējošie jautājumi un jāpanāk pretī.
Cits būtisks jautājums darba kārtībā ir vakanto ministru krēslu aizpildīšana, un tur koalīcijas politiķu viedokļi nebija vienādi. „Pilsoniskās savienības” valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka partija noteikti piedāvās potenciālus ministrus, bet tas būs pēc sarunas ar premjeru. Ģ.V.Kristovskis apgalvoja, ka „tas ir skaidrs, ka šie amati nepaliks tukši”, bet R.Zīle izteica atšķirīgu prognozi – ka opozīcija neatbalstīs jaunu ministru iecelšanu no samazinātā koalīcijas sastāva un līdz ar to būs jāmeklē citi risinājumi. Viņš piedāvāja daļu ministriju apvienot ar kādu citu, kā pirmo nosaucot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM), bet uzsvēra, ka ir jāatrod kompromiss vismaz par ārlietu ministra jautājumu un atsevišķi vajadzētu paturēt arī veselības jomu, kur vadību varētu uzņemties premjers, izmantojot ekspertu resursus.
TP priekšsēdētājs Andris Šķēle apgalvoja, ka partija Saeimā atbalstīs „tiešām spējīgus cilvēkus” ministru amatos, kā arī saprātīgas ministriju reformas. Viņš gan norādīja, ka RAPLM likvidācija vien būtu tikai „knaps, knaps solītis”, kam atbalstu viņš ne solīja, ne noraidīja. Bet premjers V.Dombrovskis nosauca arī citas reformu ieceres – Veselības ministrijas pievienošanu Labklājības ministrijai, kas ir „nākamā acīmredzamā izvēle”, Kultūras ministrijas pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai. A.Šķēle informēja, ka tieši grozījumi likumā par Ministru kabineta iekārtu, „lai stimulētu šo ministriju reformēšanu”, būs pirmā lieta, ko TP opozīcijas statusā sniegs Saeimā – bet ar stāšanos spēkā no 2.novembra.
