Vakardienas raidījumā klātesošie,tai skaitā arī cien.kundze nepieminēja no Latvijas aizbraukušos un to problēmas,bet tiek domāts par jauniem iebraucējiem,kuriem varēs maksāt mazākas algas,kas nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi.Manuprāt "milzu naids"ir pret politiķiem,kas atļauj situāciju darba devējam maksāt minimālo algu,pārējo aploksnē.
Investoru ieguldīta kapitāla apjomam būtu jābūt kreitni lielākam (nodokļos samaksātajai summai katru gadu vismaz 50 000Ls). Nekādā gadījumā neielaist Latvijā iepriekš tiesātas, ar organizēto noziedzību vai terorismu saistītas personas. Ja šie investori tiek pieķerti kādos likumpārkāpumos šeit uz vietas - nekavējoties anulēt visas atļaujas!!! Tikai strikti ievērojot šīs un vēl citas prasības varētu lemt par uzturēšanās atļauju izdošanu!
Tātad četras grupas. 1. Valsts iestādēs strādājošie eksperti!!! Kas tie tādi- eksperti? Autoceļu uzturētāji? FUKTUKS? Latvijas Banka? Rīgas Satiksme? Varbūt slimnīcu galvenie ārsti? Patvijas pasts? Varbūt Finansu Ministrija? Atis Slakteris bija valsts iestādē strādājošs eksperts? Kuri ir tie, kuri "saprot, ka Latvija bez imigrantu darbaspēka nevar iztikt"? Imigranti Rietumeiropā ir valadzīgi mazkvalificētam un mazapmaksātam darbam. Latvijā ir 200 tūkstoši bezdarbnieku! Un cik mums ir "simtlatnieku"! Maz? 2. Sabiedrība, kurā ir milzu naids pret imigrantiem. Profesore nav pamanījusi, ka mums ir divas sabiedrības? Krievi un latvieši. Par naidu taisnība. Bet jāpaskaidro, ka latviešos ir naids pret imigrantiem, kuru runā krievu valodā. Savukārt krievos ir naids pret imigrantiem, kuri nerunā krievu valodā. 3. Ar politiķiem kā ar bitēm. Bet ko nozīmē - "atrodas starp šiem diviem dzirnakmeņiem"? Nabaga politiķi. Viņi redz atrodas starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses - valsts iestādē strādājoši "eksperti". No otras puses - laikam jau latvieši. 4. Par reģionu pārstāvjiem nav vērts runāt, jo piedāvātajiem grozījumiem ar Latvijas reģioniem nav vispār nakāda sakara. P.S. Kalvītim bija taisnība par "visādiem sociologiem".
“Jāsecina, ka valsts pārvaldībā esošie politiķi un izpildītāji ir pārāk vāji, lai pieņemtu valstiskus un izsvērtus lēmumus. Tas ir arī iemesls, kāpēc mēs esam tik tālu nonākuši – analīzes nav, pamatojumu nav, argumentu nav, ir tikai lēmums.” (Brigita Zepa, 2008.g.) Skaisti teikts. Un šoreiz tāds lēmums ir grozījumi Imigrācijas likumā (politiķi un izpildītāji protams tie paši).
Lai uzturēšanās atļaujas dod tiem, tiem, kas: 1. Ir nozares profesionāļi ar attiecīgu izglītību/pieredzi/praksi un tā zināšanu pielietojumu nozarē; 2. Iegulda Latvijas uzņēmumos/veido savus sākot ar 500000 eiro(analogi stabilas valūtas BEZ riskiem izkūpēt); 3. Ir nomaksājuši parādus SAVU valstu nodokļu kasēs; 4. Ir nopirkuši īpašumu un pilda likumos norādītās saistības; 4. Ir noteikts uzturēšanās termiņa laikā ir jāapgūst Latviešu valoda 5. Personām ar tīru morālo un garīgo stāju (piemīt reliģiskā, politiskā, sociālā tolerance) Tanī pat laikā Latvijai valsts pārvalde strādājošajiem(visos līmeņos) ir jānodrošina: 1. Izglītības sistēmu, kas attīsta personas individuālo prasmju attīstību (iespējamas atvērt dažādu valodu skolas, ja rodas nepieciešamība) un attiecīgi mūžisglītību; 2. Pilnīgu korupcijas izskaušanu visās valsts institūcijās un caurskatāmu politisko procesu; 3. Valsts pārvaldē nodrošināt principu - atalgojums seko atbildībai un atbildībai seko atalgojumam (nav normāli ka Valsts galvenais paraksts "ministra prezidents" saņem mazāk kā kaut kādi Lattelekom vadītāju, LAI ARĪ KĀDI GURU tie nebūtu(lielākoties tie par tādiem sevi tikai uzskata) 4. Sakārot Banku sistēmu Latvijā. Nodrošināt Banku politiku tā, lai Bankas pašas sedz savu riska analītiķu pieļautās kļūdas un pašas ir atbildīgas par zaudējumiem, ko tām izraisa krīzes gar kurām Latvijai nav darīšanas. Naudas summas, ko tā izmantojusi savu zaudējumu kopenšēšanai sākoties Banku krīzei ASV Atmaksāt/ieguldīt Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem;sniegt zemu procentu kredītus uzņēmumiem ko reģistrējuši PILSOŅI līgumā nosakot nemainīgus procentu maksājumu summas līdz atmaksas termiņa beigām; 5. Nodrošināt to, ka sabiedriskie mēdiji strādā PILSOŅU labā un pauž PILSOŅU VAIRĀKUMA viedokli. 6. PILSOŅIEM bez nopietnām sodāmībām, ar nomaksātiem nodokļiem, ar īpašumiem - atvieglota šaujamieroču saņemšanas procesu. 7. Veselības aprūpei nodrošināt individuālu pieeju, katram pacientam un respektēt pacienta tiesības atteikties no noteiktās ārstēšanas.
Nav jēgas skaitīt, cik ir pret imigrāciju, bet gan jāpēta, kāpēc ir pret. Pat, ja neņem vērā krīzes radītā bezdarba ietekmi, nepatiku pret imigrantiem rada drīzāk politiskais fons. Imigrācija agrāk un tagad apdraud politisko spēku samēru LV, jo vēlētāju un pašu partiju izpratnes līmenis par partiju kreisumu un labējumu ir infantīla. No lielās kaimiņvalsts pārņemtais prihvatizācijas un "saimniekošanas" modelis rada nemitīgas aizdomas par draudiem ekonomiskajai neatkarībai, tāpēc ir tik liela pretestība pret imigrāciju no austrumiem. NORMĀLĀS valstīs imigranti ierodas ar mērķi celt savu labklājību jeb vnk. dzīvot labāk, bet LV vēlētāju dalīšanās pēc valodas un Putina valsts īpatnējās izpratnes par labām kaimiņattiecībām nerada drošības sajūtu par mūsu nepilsoņu labajiem nodomiem. Mūsu miljonāri neveido vnk. biznesu. Latvija tiek iztirgota, izlaupīta, jo peļņa ir pāri pār valsti, tautu, patriotismu.
Šajos laikos ikvienam rodas jautājums, kā vislabāk atrast jaunu darbu. Tas attiecas gan uz cilvēkiem kas ir bez darba, gan uz tiem kas vienkārši vēlas mainīt darbu. Tādēļ biedrība "Serviss Darba Meklētājiem" izveidoja projektu darbamednieki.lv.
Kāpēc valstī radīti apstāķļi, kad tik daudzi Latvijas pilsoņi pamet valsti, tātad darba spēks, un kāpēc tad ir vajadzīgi imigranti? Vai tiem varēs mazāk maksāt, vai nodarbināt nelegāli?
Imigrācijas likuma grozījumi – vai riski ir saglabājušies? 26.04.2010. Pilnvērtīgas ekonomiskās analīzes joprojām nav, drošības riski mazināti
Ja ārzemnieki iegādājas īpašumu – radīs problēmas vietējiem? 11.03.2010. Investoru piesaistes cerības un bailes – no banku attieksmes līdz lielākām cenām
Vai Latvija spēs kontrolēt investīcijas un pašus investorus? 11.03.2010. Šīns: visi ir saņēmuši uzturēšanās atļauju – mazāk vai vairāk slīpā veidā
Imigrācijas likuma grozījumi – vai attīstīs ekonomiku? 11.03.2010. Argumenti par un pret normām un investīciju sliekšņiem un ieteikumi prezidentam
Dalibnieki