11.03.2010.
Lāsma Rozenfelde
Viens debašu aspekts bija grozījumu ietekme uz tautsaimniecību. „Baltijas Sociālo zinātņu institūta” valdes priekšsēdētāja un pētniece Brigita Zepa aizrādīja, ka politiķu divi viedokļi – nacionālo vērtību aizstāvēšana un solījumi, ka izmaiņas ļoti sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību – ir vāji argumentēti, tiem nav pamatojuma un nav arī pētījumu par to, kā notiek bizness tiem apmēram tūkstoš uzņēmējiem no trešajām valstīm, kas šeit jau strādā. „Saskaņas Centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins apgalvoja, ka grozījumi radīs jaunas darba vietas un investīcijas, bet par aprēķinu trūkumu atrunājās, ka „precīzi absolūti aprēķināt sekas nevar neviens”. Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers („LPP/LC”) aprēķinu vietā minēja divus vecākus piemērus, kad izdevies ekonomiku stimulēt.
„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš apšaubīja lietderīgumu normai, kas ļautu atļauju piešķirt par iemaksām pamatkapitālā, jo nākamajā dienā ieskaitīto naudu var aizskaitīt prom uz citu valsti. Tam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija) izteica pretargumentu par papildus kritērijiem – piecām darba vietām un 10 tūkstošiem gadā nodokļos.
„Pilsoniskās Savienības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis aicināja iemaksām pamatkapitālā paaugstināt slieksni, lai gan nepamatoja, kāds ieguvums Latvijai no tā būs, ja kaimiņvalstīs šis slieksnis jau šobrīd ir zemāks. V.A..Krauklis gan sliekšņu lielumu pamatoja ar vēlmi redzēt investīcijas arī reģionos. Savukārt atļauju par investīcijām nekustamajā īpašumā K.Šadurskis aicināja vispār izņemt ārā, jo norma nepiesaistīs investīcijas, bet cels cenas. Arī „Jaunā laika” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis nekustamā īpašuma jomā redzēja vairāk risku nekā iespējamo ieguvumu, un arī B.Zepai likās, ka attiecībā uz šo normu argumenti nav īsti pārliecinoši. Bet A.Šlesera arguments normu iedzīvināšanai bija tāds, ka mēs neko nezaudējam un nākotnē slieksni var palielināt, ja redz, ka pārāk daudz īpašumu sāk pirkt.
