Un ko tad varētu darīt tie labie cilvēki? Nav jau jēgas kādam labajam izpostīt savu dzīvi, lai īstie vainīgie tik un tā paliktu nesodīti. Sodīs vienus izpildītājus, nāks jauni, bet tas jau nemainīs sistēmu. Ja KNAB vai kāda cita organizācija spētu to mainīt, būtu tikai lieliski, taču arī KNABam ir savi papi, kuri līdzīgā veidā rīkojas citās nozarēs un neies taču šādā veidā rakt sev bedri. Un ja arī KNABā vadošus amatus ieņem tādas personas, kā vakardienas raidījuma pārstāve, tad cerības sarūk vēl vairāk. 

Jā, pilnīgi piekrītu, tikai pazīstu cilvēkus, kuri ir uzdrošinājušies mēģināt lauzt sistēmu. Tā organizētā kampaņa mēdijos, kas momentā tiek organizēta, lai nomelnotu šos cilvēkus sabiedrības acīs, ir vienkārši unikāla. Un sabiedrība iekrīt! Pie tam vienmēr! Arī uz savas ādas ir mēģināts, vairāk negribās. 

Par organizēto noziedzību. Varbūt pēc Kalmanoviča novākšanas varētu sākt drošāk runāt par Solncevas noziedzīgā grupējuma ietekmi Latvijā? Ir naivi domāt, ka Šķēle darbojas bez "jumta". 

nekas vairāk nav vajadzīgs ļaunuma uzvarai, kā labi cilvēki, kas neko nedara. Pilnīgi piekrītu. Es varētu vēl kādu domu piedāvāt " pasaulē nekas nemainās, kamēr kāds nesāk mainīt". Mani izbrīna tas, ka mums ir tādas problēmas izveidot normālu iepirkumu konkursu sistēmu. Nosauktās problēmas jau nav visas.Parasti runā par to, ka vienu vai otru objektu varētu uzbūvēt lētāk, taču ir arī otra galējība, kad pieturoties pie lētuma principa, tiek upurēta kvalitāte. Man ir konkrēts piemērs, kas ne tuvu nav tik liela mēroga ne naudas, ne arī nozīmības ziņā, bet, manuprāt, tas tieši jo spilgtāk pierāda problēmas sistēmā. Ja jau neesam spējīgi realizitēt normāli viena vienkārša un ikdienišķa objekta būvi(konkrēti dīķa dambi!), tad ko gan runāt par tādu grandiozu un nozīmīgu objektu kā bērnu slimnīca. Īsumā manis pieminētais gadījums ir sekojošs. Cilvēks uzrakstījis veiksmīgu projektu viena vietēja mēroga objekta sakārtošanai. Projekts ticis apstiprināts un realizēts. Bet ne pārāk kvalitatīvi,tā ir acīmredzamā puse. Neredzamā ir līdzīgi kā ar slimnīcu, īsti nevar zināt, cik kurš no iesaistītajiem piesavinājās. Tikai aizdomas. No vienas puses- darbs padarīts un ir acīmredzami kvalitatīvi padarīti daudzi citi šī paša cilvēka realizēti projekti. Vai būtu jāizsaka pateicība par labo, vai tomēr jānosoda par slikto? It kā, līdzīgi kā slimnīcas gadījumā, uz konkrētā darba veikšanu ar lielām grūtībām atradies tikai viens pretendents un tas pats otrā Latvijas malā(jau tas šķiet vismaz šaubīgi). Neko nezinu par cenu, taču kvalitāte, jau minēju, nekāda. Bet projekta laiks beidzies, nauda izlietota un nekādas izmaiņas labojumi vai papildinājumi nav paredzēti. Darbs paveikts, ķeksītis ievilkts, līdzekļi "apgūta". Bet vai viss ir kārtībā? Un tas ir tikai viens, mazs ikdienišķs piemērs. 

Ar ko ārstēt baiļu sindromu??? Bieži vien tas pat nepamatots, bet kā mantra tiek atkārtots-es baidos(par savu vietu, veselību, dzīvību u.t.t.).Ja kādu dienu kaut 10% pārstātu baidīties no savas ēnas, Latvijā daudz kas varētu mainīties. Nav attaisnojuma cilvēkam, kurš saka- nu,ko tad es varu.Tad vēlāk nebrēc, ka valdība slikta un ierēdņi korumpēti.