Banku darbinieku vārdi nesaskan ar darbiem. Viņi izlaiž vienu būtisku faktu, ka tieši bankas bija tās, kas pūta cenu burbuli ar savu kreditēšanas politiku. Tagad bankas grib pa lēto savākt ieķīlātos un neieķīlātos īpašumus un pēc īsa laiciņa atkal pūst jaunu burbuli. Ņemot vērā pašreizējās tirgus cenas, kas jau tā ir 20% no sākotnējās vērtības un, ja vēl atņem ~30-40%, no marta nosakot piespiedu pārdošanas vērtību, tad par 100 tūkstošiem Ls pirkts īpašums tagad izsolēs tiek pārdots 1. izsolē par 12 tūkstošiem, vai 2.izsolē- par 7200 Ls. Ja aizņēmums, piemēram, ir bijis 75 tūkstoši, tad pēc īpašuma pārdošanas netiks segti pat piedziņas izdevumi (7500 Ls=10% no piedzenamās summas) pilnā apmērā. Tas tikai tāpēc, ka šā gada laikā jau 2 reizes ar banku iniciatīvu ir mainīts Civilprocesa likums. Valstij nav materiāli jāatbalsta ne bankas, ne kredītu ņēmēji, bet jāregulē un jāuzrauga banku un kredītņēmēju attiecības. Diemžēl valsts atklāti ir nostājusies banku pusē. Valsts ir devusi iespēju bankām iespējami ātri un sāpīgi atbrīvot parādniekus no īpašumiem, kā arī dempingot īpašumu cenas? Ar grozījumiem likumos jau iepriekš tiek paredzēts, ka izsolē netiks apmierināts kreditora prasījums pilnā apmērā un paliks parāds. Tas būtiski pasliktina parādnieka stāvokli. Līdz šā gada martam izsoles sākumcena bija jānosaka visu prasījumu summas apmērā.
Izklausās jau skaisti, bet " dzīvē viss ir savādāk". Personīgi jau zinu 2 dzīvokļus , kas pārgājuši banku īpašumā. Kāpēc neviens nerunā par nesamērīgo % celšanu hipotekārajiem kredītiem, ko praktizē Hipotēku banka. Man , piemēram, palielināja bankas % 6 reizes- no 1% uz 6,2% EUR kredītam. Runā par kredītņēmēju glābšanu , bet paši rīkojas pilnīgi pretēji... pie tam - valsts banka.
Inese, vai būtu iespējams precizēt informāciju par 2 dzīvokļiem, kas pārgājuši bankas īpašumā? Vai šie 2 ir vienīgie dzīvokļi un iespējamās kontaktpersonas? Informāciju varat iesūtīt uz knl@knl.lv. Kā arī - pie kādiem pārstrukturizēšanas nosacījumiem palielināja % līdz 6,2%, un, vai tā ir tikai bankas likme, vai arī tajā nu jau ietilpst arī euribor?
Kā mēs latvieši esam samaitāti,ka zagt ir gods? Sakam par mūsu deputātiem,lai viņš zog gan jau mums arī kaut ko atmetīs.Kad mēs ātri aizmirstam kas bija,ko ar mums darija kas notika.Kādreiz kad devi vārdu un solījumus,tad centās visu izpildīt.Ja kaut ko neizpildīja,tad aiz kauna nezināja,kur likties.Man liekas ka mēs kā tauta esam degradējušies.Ko ar mums nevarēja izdarīt CCCP.To pašu bāleliņi mūs izputināja ar visu kultūru un inteliģenci.Žēl ka mēs ļaujam sevi čakarēt.Jo interneta blogos paši tik raksta nelasa citu rakstus.Galvenais lai tik rupjāk uzraksta tad liekas kad gudrāks.Vēlašanās pidalīties ir bezcerīgi,jo aunu bars kas neko nedomā līdzi ir pārāk liels.visu labu.
Un kā vēl ņem, īpaši tos vērtīgos īpašumus, kas nopirkti ļoti dārgi, tagad banka paņem par 1/5 no sākotnējās vērtības un kredītņēmējs paliek visu aizdevuma summu un daļu % parādā, jo īpašums pēc pārdošanas nav sedzis pat soda procentus.
Ko mainīt Maksātnespējas likuma otrreizējā caurlūkošanā? 22.06.2010. Ārvalstīs parādus dzēš pēc 3–5 gadiem, arī Lielbritānijā var būt ilgāk nekā gadu
Fizisko personu maksātnespēja – kam priekšlikums ir virzīts? 17.06.2010. Agešins par cilvēkiem uz bankrota sliekšņa, Čepāne – visi samesti vienā maisā
Kredītņēmēji un bankas–problēma ir sociāla vai ekonomiska? 13.05.2010. Ekonomisti par aktīvu „atsaldēšanu”, maksātnespēju un rungu ar diviem galiem
Kredītņēmēji pret bankām un valdību: par ko jāvienojas? 05.11.2009. Bukāne: plāno parakstīt līgumu, bet sankcijas – tikai apsverams jautājums
Kredītu problēmu atrisinājums – programma vai pašregulācija? 05.11.2009. Brazovskis, Nātriņš, Bičevskis un Gorenko par sociālo māju un solījumu pildīšanu
Dalibnieki